1845. gada 13. martā Leipcigā savu pirmatskaņojumu piedzīvoja viens no izcilākajiem simfoniskajiem skaņdarbiem: Feliksa Mendelsona Koncerts vijolei ar orķestri mi minorā.

Izcilais 19. gs. vācu vijolnieks Jozefs Joahims esot teicis: „Vāciešiem ir četri vijoļkoncerti. Izcilākais, vispaģērošākais ir Bēthovenam. Ar to nopietnībā var mēroties Brāmsa vijoļkoncerts. Visbagātīgāko, visvaldzinošāko radījis Makss Bruhs. Bet visizjustākais, īsts sirds dārgakmens pieder Mendelsonam.”

Feliksa Mendelsona talants uzplauka ļoti agri. Jau deviņu gadu vecumā viņš, domājams, kā pianists pirmo reizi piedalījās koncertā. Trīs gadus vēlāk, kad Feliksam bija divpadsmit, viņa skolotājs, vācu komponists Kārlis Frīdrihs Celters iepazīstināja brīnumbērnu ar savu draugu Johanu Volfgangu Gēti. Sirmais ģēnijs, kuram sešdesmit gadus agrāk bija bijusi izdevība klausīties jaunā Mocarta sniegumu, apgalvojis, ka tas, salīdzinot ar Mendelsona varēšanu, esot bijis kā bērna šļupsti pret skolota pieaugušā runu. Jau sešpadsmit gadu vecumā Felikss Mendelsons sevi apliecināja kā pilnīgi nobriedis komponists, dažus gadus vēlāk – arī kā izcils un novatorisks diriģents. 1835. gadā, divdesmit sešu gadu vecumā, viņš kļuva par Leipcigas Gewandhaus orķestra vadītāju. Par koncertmeistaru viņš uzaicināja savu bērnības draugu, vijoļvirtuozu Ferdinandu Dāvidu, kuram trīs gadus vēlāk rakstīja, ka viņu burtiski apsēdis kāds muzikāls motīvs, prātā jau pārtapdams vijoļkoncertā. Komponists plānojot to pabeigt līdz nākamajam pavasarim, kad varētu atskaņot, Dāvidam izpildot vijoles solo partiju, pašam komponistam stājoties pie diriģenta pults. Kā nereti mēdz gadīties, ieceres īstenošana prasīja krietni ilgāku laiku, un Feliksa Mendelsona Vijoļkoncerta mi minorā pirmatskaņojums Leipcigā, Gewandhaus orķestra izpildījumā notika 1845. gada 13. martā. Ferdinands Dāvids spēlēja vijoles solo, taču pats komponists tobrīd bija sasirdzis, tāpēc diriģēja viņa kolēģis, ievērojamākais 19. gs. dāņu komponists Nīlss Vilhelms Gāde.

Jau tūdaļ pēc Feliksa Mandelsona Koncerta vijolei ar orķestri mi minorā pirmatskaņojuma kritika praktiski vienprātīgi atzina – pasaules simfoniskās mūzikas zelta fonds papildinājies ar ļoti vērtīgu pienesumu. Šis viedoklis nav mainījies arī kopš tā laika pagājušajos 170 gados. Vēl šo skaņdarbu atzīst par vienu no visvairāk atdarinātajiem žanra vēsturē – no Feliksa Mendelsona vijoļkoncerta iespaidojušies tādi simfoniskās mūzikas lielmeistari kā Ferencs Lists, Pēteris Čaikovskis un Jans Sibeliuss.