1989. gada 13. martā britu programmētājs Tims Berners-Lī savai priekšniecībai Eiropas elementārdaļiņu fizikas laboratorijā jeb CERN iesniedza dokumentu "Informācijas menedžments: piedāvājums", kurā viņš izklāstīja idejas par globālas datorsistēmas izveidošanu. Šī diena tiek svinēta kā globālā tīmekļa (WWW) dzimšanas diena.

Britu programmētāja Tima Bernera-Lī un citu Eiropas elementārdaļiņu fizikas laboratorijas jeb CERN sasniegumi pavēra ceļu interneta eksplozijai, kas izmainījusi mūsu dzīvi.

Kā vēlāk, vairākus gadu desmitus pēc notikušā, teicis britu programmētājs, tad viņš iesniedzis neskaidru, bet satraucošu priekšlikumu brīvai, neierobežotai telpai, kurā visa cilvēce dalītos ar zināšanām un idejām.

Un tā 1989. gada 13. martā Tims Berners-Lī savam priekšniekam CERN laboratorijā Ženēvā iesniedza dokumentu "Informācijas menedžments: piedāvājums". Lai arī priekšnieks ideju raksturojis kā abstraktu, tā atzīta par interesantu un vēlāk tika dota atļauja tās realizēšanai. Idejas autors un tā saucamais globālā tīmekļa tēvs Tims Bērners-Lī izstrādāja arī HTML valodu, kas joprojām tiek uzskatīta par mājaslapu izveides bāzi, kā arī HTTP protokolu un URL identifikatoru.

Turpinot savu darbu, Tims Bērners-Lī radījis arī pirmo interneta pārlūku ar nosaukumu "WorldWideWeb" (WWW), kā arī serveru programmatūru. Tā savu dienas gaismu ieraudzīja WWW projekts. Izstrādē globālā tīmekļa "tēvs" darbojās, izmantojot "NeXT" datoru, kuru izgatavoja Stīva Džobsa kompānija ar tādu pašu nosaukumu.

Izejot visus sagatavošanās etapus, Bērners-Lī uzsāka arī pirmās mājaslapas izstrādi. Viņa lapa atradās šādā adresē -info.cern.ch.

Kopš tā laika internets pilnībā mainījis pasauli, sasniedzot netveramus plašumus. Patlaban ir izveidoti gandrīz divi miljardi tīmekļa vietņu, kas līdz ar priekšrocībām rada arī apdraudējumus. Regulāri notiek diskusijas par bērnu pasargāšanu interneta vidē un dažādu noziegumu novēršanu.

Bet, ja runājam par tīmekļa radītāju, viņš pats dzimis Londonā, kur beidzis Oksfordas universitāti. Tieši vēl mācoties Oksfordā viņš izveidojis savu pirmo datoru. Vēlāk kļuvis par Vispasaules tīmekļa fonda direktoru, lai finansētu un koordinētu centienus, kas palielinātu tīmekļa potenciālu sniegt labumu cilvēcei.

Par nopelniem interneta attīstīšanā birtu karaliene Elizabete II viņam piešķīrusi bruņinieka titulu.

2009. gada jūnijā premjerministrs Gordons Brauns paziņoja, ka Sers Tims Bērners- Lī strādās kopā ar britu valdību, lai palīdzētu tīmekļa datus padarīt vairāk pieejamus un atvērtus, būvējot to visu uz informācijas varas uzdevuma pamatiem.

Savukārt kopā ar Marku Fišeti viņš ir autors grāmatai „Aužot tīklu”, kas vēsta par tīmekļa pagātni, tagadni un nākotni.