1885. gadā Londonas „Savojas teātrī” notiek Gilberta un Salivana komiskās operas „Mikado” pirmizrāde.

1884. gada martā Londonas "Savojas teātra" impresārijs Ričards D'Oilijs Kārts informēja savus kompanjonus un teātra pastāvīgos autorus - libretistu Viljamu Švenku Gilbertu un komponistu Arturu Salivanu - ka pusgada laikā teātris sagaida no viņiem jaunu komisko operu. Nu jau vairāk nekā septiņus gadus Gilberta un Salivana radošais tandēms ar spožiem panākumiem darbojās britu komiskās operas žanrā un, kā to raksturoja pats Gilberts, bija "savienība ar vienreizēju reputāciju, kas var lepoties ar unikāliem finansiālajiem rezultātiem, un kuru līdz šim nav aptumšojusi ne mazākā rīvēšanās vai disharmonija". Taču šie vārdi teikti, ar nožēlu, konstatējot lieliskā tandēma iespējamu drīzu iziršanu.

Komponists Arturs Salivans pauda, ka vairs nevēlas tērēt savu laiku un talantu skatuves darbiem, kuros trūkst dziļāka satura un dzīves patiesības - kādi esot līdz šim viņa un Gilberta kopīgi radītie. Viņaprāt, abu radošais tandēms bija sevi izsmēlis, un šāds viedoklis nebija gluži bez pamata. Pēdējam iestudētajam kopdarbam - operai "Princese Ida" - vairs nebija to spožo panākumu, kādus bija guvuši agrāko gadu tā dēvēto Savojas operu iestudējumi - "Burvis", "Viņas Majestātes kuģis "Pinefora"" vai "Penzances pirāti". Tātad vienīgā iespēja turpmākajai sadarbībai bija pilnīgi svaiga un nebijusi libreta ideja, un Gilbertam tāda radās. 1884. gada maijā viņš nosūtīja Salivanam sižeta uzmetumu jaunai komiskajai operai "Mikado".

19. gadsimta 60. gados Anglijā nāca modē viss japāniskais. Strauji attīstījās tirdzniecības sakari starp abām salu impērijām, un briti atklāja sev daudz jauna un intriģējoša Uzlecošās saules zemes civilizācijā. Arī Viljama Gilberta darba kabineta sienu rotāja reiz iegādāts samuraju zobens, un kādu dienu tas ne no šā, ne no tā nokritis, ierosinot īpašnieka fantāziju darbam, kura sižets risinātos Japānā. Jau pēc dažiem mēnešiem sākās darbs pie jaunās izrādes, kuru, kā allaž, ar stingru roku vadīja pats Gilberts, tāpat kā iepriekšējos iestudējumos tiekdamies pēc psiholoģiska patiesīguma aktieru spēlē un vienota stila visās iestudējuma detaļās. Šoreiz tas prasīja īpašu iedziļināšanos tālās zemes dzīvesstilā. Par laimi nesen Londonas Naitsbridžas kvartālā bija atklāts tā dēvētais "Japāņu ciemats" - izstāde, kurā kādi simts īstu japāņu demonstrēja apmeklētājiem savas zemes tradicionālos tērpus, amata prasmes un paražas. Gilberts pat nolīga dažas japānietes, lai tās iemācītu viņa aktrisēm kustēties "japāniski".

"Savojas teātra" priekškars "Mikado" pirmizrādei vērās 1885. gada 14. martā. Operas sižets gan risinās iedomātā Japānas pilsētā Titipū, tomēr tajā nepārprotami atpazīstams Viktorijas laikmeta britu sabiedriskās un politiskās dzīves kariķējums. Šai ziņā Viljama Švenka Gilberta veikums tiek salīdzināts ar Džonatana Svifta satīru viņa "Gulivera ceļojumos". Arī Artura Salivana komponista talants šai darbā izpaudies visā savā dzirkstošajā krāšņumā, padarot "Mikado" par visveiksmīgāko Gilberta un Salivana kopdarbu un vienu no visvairāk iestudētajiem darbiem uz pasaules muzikālo teātru skatuvēm.