1885. gada 15. janvāris pasaules vēsturē iegājis ar to, ka amerikāņu fotogrāfs Vilsons Bentlijs uzņem pirmās sniegpārsliņu fotogrāfijas.

Ar aci ir grūti saskatīt, kāda ir sniegpārsla, ja nu vienīgi palaimējas un atsevišķa pārsla uzkrīt uz tumša apģērba, kur to var labāk saskatīt. Tādēļ arī pirmie cilvēku sniegpārslu zīmējumi no vērojumiem ar aci ne vienmēr bija reālistiski. Piemēram, 15. gadsimtā zviedru bīskaps Olavs Magnuss attēloja dažādas sniegpārslu formas – gan tādas, kā apraksta mūsdienu zinātnieki, gan neesošas, piemēram, mēnestiņu un kliņģerīšu formā. Lielākas iespējas mazo brīnumu formas aplūkot radās 17. gadsimtā, kad tika izgudrots mikroskops.

Amerikānis Vilsons Bentlijs par sniegpārsliņām sāka interesēties piecpadsmit gadu vecumā, kad viņam dzimšanas dienā uzdāvināja mikroskopu. Aizgrābts ar sniegpārsliņu ledus kristālu skaistumu, viņš mēģināja to fiksēt, tomēr sniegs kusa pārāk ātri. Tad Bentlijs nolēma mikroskopam pievienot fotokameru. Pirmo veiksmīgo sniegpārsliņas fotogrāfiju Vilsonam Bentlijam izdevās uzņemt 19 gadu vecumā. Tas notika 1885. gada 15. janvārī. Viņam pašam pirmajam pasaulē sanāca nofotografēt sniegpārslas mikroskopa palielinājumā, tādējādi pirmo reizi uzskatāmi demonstrēt sniegpārslu kristāliņu skaistumu un daudzveidību. Šo fotografēšanas veidu sauc par fotomikrogrāfiju.

Kā fonu amerikānis izmantoja melnu samtu un, protams, fotografēšana notika ārā. Bentlija izstrādātā sniegpārslu fotografēšanas tehnoloģija lielā mērā nav mainījusies arī mūsdienās, turklāt viņa uzņemtie foto bija tik kvalitatīvi, ka tos izdevās pārspēt vien pēc simt gadiem.

Kopumā Bentlijs nofotografēja vairāk nekā piecus tūkstošus sniegpārslu. Savas aizraušanās dēļ viņu iesauca par Sniegpārsliņu Bentliju. Pusi no šiem uzņēmumiem viņš 1931. gadā izdeva atsevišķā albumā, tajā pat gadā fotogrāfs aizgāja viņsaulē. Un šo pasauli viņš pameta ar domu, katra sniegpārsla ir atšķirīga un tādējādi pasaulē neeksistē divas vienādas pārslas.

Bentlija muzejā Vermontā glabājas aptuveni divi tūkstoši viņa fotogrāfiju. 2010. gadā Ņujorkas izsoļu nams izlika Bentlija uzņemtās sniegpārsliņu fotogrāfijas pārdošanai, un desmit no tiem tūkstošiem fotogrāfiju, kurus Bentlijs uzņēmis ar fotoaparāta un mikroskopa palīdzību, pārdoti izsolē par sākuma cenu 4800 ASV dolāri. Pārdošanai toreiz bija izstādīti arī citi Bentlija darbi, tostarp, ziemas ainavas.

Starp citu, katrs no mums bērnībā ir pamēģinājis izgriezt sniegpārsliņas no papīra un visbiežāk tās ir ar četriem, astoņiem vai sešpadsmit stariem, bet izrādās, ka dabā tādu nav. Tas, ka sniegpārslām ir seši stari, skaidrs bija jau sen – pirmā rakstiskā liecība par to ir 135. gadu pirms mūsu ēras. Salīdzinot dažādas sniegpārsliņu formas, var ievērot, ka tās tiecas uzzīmēt vienu un to pašu attēlu – sešskaldņu kristālisko formu, ko mineroloģijā sauc par heksagonālo formu.