1969.gada 16.janvārī PSRS kosmosa programmas moduļi “Soyuz-4” un “Soyuz-5” kļūst par pirmajiem pasaulē, kas savienojas Zemes orbītā, ļaujot viena kuģa apkalpei pāriet uz otru kuģi. Cīņa par kosmosa apgūšanu rit pilnā sparā. Pēc “Soyuz” panākuma tikai divu mēnešu laikā līdzīgus panākumus sasniedz arī ASV programma “Apollo”.

20.gadsimta 60.gadi iespējams vēsturē labāk paliks atmiņā kā cīņa par kosmosu. Gan PSRS, gan ASV bez paguruma cenšas kļūt par pirmajiem, kas vai nu nonāks kosmosā, vai arī izveidos labākas programmas. Iemesls, protams, militārs – jo, kurš kontrolēs kosmosu, tas varēs tajā uznest raķetes ar mērķi jebkurā vietā uz Zemes. Par laimi, raķetes neviens tā arī kosmosā neuznesa, bet sistēmas, kas ļautu kaut ko tādu plānot, gan attīstīja ne pa jokam.

Ar pirmā cilvēka palaišanu kosmosā, PSRS nomināli kļuva par veiksmīgāku kosmosa apguvēju nekā ASV. NASA ātri atbildēja ar saviem lidojumiem un sākās ļoti sīva cīņa. Kad PSRS kosmosa programma palaida “Soyuz-4” un “Soyuz-5”, ASV atpalicība bija tik neliela, ka jau divu mēnešu laikā “Apollo-9” uzlaboja divu moduļu savienošanos kosmosā. Iemesls šādiem lidojumiem bija abu valstu plānotā misija uz Mēnesi, kur bez moduļu būvēšanas orbītā nevarēja iztikt.

“Soyuz-4” kosmosā palaida pirmo – jau 14.janvārī. Plāns bija, ka dienu vēlāk startēs “Soyuz-5” un uznesīs kosmosā apkalpi trīs vīru sastāvā. Sastiķēt kopā moduļus orbītā bija plānots 16.janvārī. Tas bija liels izaicinājums, jo savienošanās bija jādara diezgan primitīvā veidā. Vienam modulim bija zondei vai trosei līdzīgs kabelis, kamēr otram modulim bija pavisam vienkāršs pievienošanās ports. Tad, kad abi moduļi būtu savienoti, tad divi no “Soyuz-5” apkalpes locekļiem pārietu uz “Soyuz-4”.

Tā kā abu valstu kosmosa programmas tapa lielā steigā, PSRS pat nepaspēja uzbūvēt abiem moduļiem savienojamo tuneli. Tāpēc “Soyuz-4” un “Soyuz-5” savienošanos pavadīja arī tam brīdim pasaulē vienīgā pastaiga kosmosā. Abiem krievu kosmonautiem nebija citu iespēju, kā iziet atklātā kosmosā no “Soyuz-5” un iekāpt pa lūku “Soyuz-4” modulī. Martā, kad tādu pašu uzdevumu izpildīja amerikāņu astronauti, viņi to pašu izdarīja caur savienojamu tuneli, nemaz komiskos moduļus nepametot.

Abu “Soyuz” misijai bija kāds jauninājums. Tajos izmantoja jaunos PSRS kosmonautu skafandrus, kuru izstrādāšanā lielu darbu ieguldīja Aleksejs Ļeonovs – pasaulē pirmais cilvēks atklātā kosmosā. Tā kā Ļeonova kosmiskās pastaigas laikā viņa skafandrs piepūtās kā balons, Ļeonovs konsultēja zinātniekus, kā novērst dzīvībai bīstamo parādību. Tomēr neiztika bez nelāgiem kurioziem arī šajā lidojumā. Kosmonauti Aleksejs Jeļisejevs un Jevgēņijs Krunovs pārgāja no “Soyuz-5” uz “Soyuz-4”. Tomēr pārejas laikā viens no viņiem netīšām piegrieza sava skafandra ventilācijas ventili. Ārkārtas gadījums lika abiem ātrāk censties iekāpt “Soyuz-4”, kas diemžēl nozīmēja to, ka neizdevās uz moduļu borta uzstādīt kameru. Tāpēc no “Soyuz” misijas nepalika labas kvalitātes attēlu. Abi moduļi savienotā veidā kosmosā pavadīja 4 stundas un 35 minūtes, kļūstot par pirmajiem cilvēka savienotajiem moduļiem pasaulē. Tomēr pēc atvienošanās, abu moduļu apkalpēm visi pārbaudījumi vēl nebija beigušies. “Soyuz-5”, kurā palika tikai komandieris Boris Volinovs, atgriezās uz Zemes ar milzīgām grūtībām.

Atgriežoties atmosfērā, “Soyuz-5” servisa modelis neatvienojās no pamatmoduļa. Pēc milzīgas rotācijas Volinovs ačgārnā veidā traucās iekšā Zemes atmosfērā. Tā kā atgriešanās notika ar lielāku kuģi nekā plānots, slodze, ko pārcieta komandieris bija milzīga. Turklāt viņu nevis spieda iekšā pilota krēslā, bet teju grūda no tā ārā. Tikai kad nodega daļa kuģa, tad Volinova atgriešanās kļuva maigāka, bet ne uz ilgu laiku. Viņa kuģim bija jānolaižas Kazahstānas stepēs, tomēr bremzējošās raķetes nenostrādāja un Volinovs lielākā ātrumā nekā plānots, ietriecās zemē netālu no Urālu kalniem. Brīnumainā kārtā viņš izdzīvoja, zaudēdams tikai dažus zobus. Bet tā kā nolaišanās notika tālu no plānotās vietas, viņam vēl ilgi bija jāgaida pēc glābēju ekipāžas. Urālu kalnos janvārī gaisa temperatūra ir -38 grādi, tāpēc Volinovs vairākas stundas meklēja patvērumu vietējā apvidū, līdz sasniedza kādu zemnieku māju, kurā gaidīja, kad viņu savāks gaisa spēki. “Soyuz-4” ar pārējiem diviem kosmonautiem uz Zemes atgriezās nākamajā dienā.