1802. gada 16. martā ASV Kongress pieņem aktu, ar kuru tiek veidota militārā akadēmija Vestpointa. Šī akadēmija top ļoti stratēģiski svarīgā vietā, uz forta bāzes, kas pasargāja amerikāņus no britu flotes neatkarības kara laikā.

 

Militārā akadēmija Vestpointa atrodas tikai 80 kilometru attāluma no Ņujorkas, Hudzonas upes rietumkrastā. Kopā ar kadetu dzīvojamajām telpām tā aizņem aptuveni 65 kvadrātkilometrus un ir viena no lielākajām mācību iestādēm ASV. Turklāt svarīgi, ka Vestpointā mācās tikai par valsts līdzekļiem. Šī ir elitāra akadēmija. Turklāt pēc tās beigšanas kadeti ir apņēmušies vismaz piecus gadus dienēt ASV armijā kā jaunākie virsnieki.

Vestpointa tapa 1778. gadā, kad Kontinentālā armija pirmo reizi ieņēma fortu, kas aizsargāja Hudzonas upi. Tā bija nocietināta vieta, no kuras pār upes ieeju tika novilkta milzīga trose. Tādā veidā karavīri centās kontrolēt kuģus, kuri varēja iepeldēt Hudzonas upē.

Džordžs Vašingtons bija viens no redzamākajiem ASV politiķiem un armijas vadītājiem, kurš saskatīja nepieciešamību pēc vienas, spēcīgas militāras akadēmijas. Poļu kara stratēģis un militārais inženieris Tadeušs Kostjuško bija vīrs, kuram uzticēja pārbūvēt fortu, lai tas kļūtu par nocietinājumu ar iespējamu tālāko kadetu apmācību.

Sākotnēji fortā apmācīja tos jaunos karavīrus, kuri tika iekļauti artilērijas un kara inženieru korpusos. Šāda kadetu apmācība sākās 1794. gadā. Līdz pat 1802. gadam Vestpointa oficiāli vēl nebija vienota militārā akadēmija. Tikai Kongresa pieņemtais lēmums 16. martā deva Vestpointai jaunu statusu. Lai arī mācības tajā notika vairākus gadus, tomēr tikai 10 gadus pēc Kongresa lēmuma Vestpointa sāka veidot vienotus mācību standartus.

Pirmajos Vestpointas gados mācības tajā izgāja dažāda vecuma karavīri, turklāt ne visi to darīja vienlīdz ilgi. Tikai 1817. gadā tika pieņemti standarti, kas līdz mūsdienām praktiski nav mainījušies. Pieņēma, ka kadeti mācās četrus gadus, iestāties akadēmijā drīkst no 17 gadu vecuma. Tāpat kadeti nedrīkst būt precējušies un viņiem nevar būt bērni, precīzāk sakot, viņi nedrīkst būt alimentu maksātāji. Pēc dienesta Vestpointā katrs kareivis zvēr dienēt ASV armijā vismaz piecus gadus.

Īstai militārai akadēmijai jābūt tādai, kas savā apmācību gaitā tiešām rada spējīgus un augstas morāles virsniekus. Vestpointa šajā ziņā ir paraugs. Jau pirmais pārbaudījums tai bija ASV - Meksikas karš, kad no 523 absolventiem, 452 saņēma augstus apbalvojumus par parādīto drosmi vai kaujas spējām. Tāpat Meksikas karš deva pirmo lielo pieredzi tik nozīmīgiem ASV komandieriem, kādi bija Uliss Grants vai Roberts Lī. Akadēmija pamazām kļuva par kvalitātes zīmi. Turklāt tās pamata priekšmets – inženierija deva Amerikai kilometriem jaunu ceļu, tiltu, pārvadu un dzelzceļa līniju. Kadeti mācību laikā būvēja tik daudz infrastruktūras, ka viņu uzturēšana atmaksājās ar fizisko darbu vien.

Interesanti, ka pirmos pārdesmit gadus Vestpointā nebija nelāgās prakses iesvētīt jauniņos. Tikai ap 1900. gadu sākās plašas runas par armijnieku iekšējo hierarhiju, jo bojā aizgāja viens no kadetiem. Kongress iesāka izmeklēšanu un iztaujāja vairākus Vetspointas vadītājus un arī nākotnē redzamus ģenerāļus, piemēram, Duglasu Makarturu. Jau tad Vestpointas intendanti noteica, ka nepieļaus nekāda veida ņirgāšanos par studentiem. Lai gan saucamā ģedovšina pastāv ne tikai armijā.

Lielākais izaicinājums Vestpointai gan ir bijis un būs dažādas pārmaiņas sabiedrībā. Piemēram, 19. gadsimta beigās akadēmijā sāka uzņemt melnādainos kadetus, bet 1976. gadā arī sievietes. Jau kopš pašiem akadēmijas pirmsākumiem galvenais moto Vetspointā skan aptuveni šādi – „Akadēmijas kursants nemelo, nekrāpjas un nezog, kā arī necieš, ja to dara kāds cits.” Tāpēc kaut vai teorētiski ir pilnīgi vienalga, kādas ādas krāsas vai dzimuma ir Vestpointas kursants, ja vien šis cilvēks ir gatavs izpildīt doto zvērestu.