497.gadā pirms mūsu ēras 17.decembrī pirmo reizi tiek svinētas Saturnālijas. Šie romiešu svētki, lai arī ar nelabu slavu apveltīti, patiesībā nemaz nebija netiklības svētki. Tā kā Saturnālijas svinēja ziemas saulgriežu laikā, tās veltīja auglības un lauksaimniecības dievam Saturnam. Šie svētki kļuva par vienu no priekštečiem Ziemassvētkiem.

Roma un Saturnālijas ir, iespējams, vulgārākā kombinācija, kas var ienākt prātā. Zināms, ka Roma bija pietiekami izlaista un brīvdomīga valsts, tomēr Saturnālijas nebija nekādas orģijas, kurās pazaudēt sajēgu par ikdienas dzīves tikumiem.

Pirmās Saturnālijas svinēja 497.gadā pirms mūsu ēras, dienā, kas iekrita ap 17.decembri. Tas bija gaismas svētku laiks, kuru svinēja līdz pat 23.decembrim, kad tiešām notika izmaiņas Zemes novietojumā kosmosā un sākās gaismas uzvara pār tumsu.

Iemesls, kāpēc šos svētkus nosauca par Saturnālijām bija romiešu dievs Saturns. Kā jau visiem Senās Grieķijas vai Romas mītiem un dieviem, tiem bija vairākas nozīmes. Saturns iemiesoja auglību, labklājību, lauksaimniecību, tāpēc arī gaismas svētkus svinēja par godu viņam, lai nākamajā Saules gadā būtu laba raža un lai vairotos bagātība. Romieši paši šos svētkus sauca par jautrākajiem visa gada laikā, jo Saturnālijās bija ļauts uz brīdi iztēloties dzīvi bez Romas likumiem. Tā kā tumsa zaudēja gaismai, tad svētkos ļāva nelikumībai zaudēt likumības priekšā. Kad svētki beidzās, Roma atgriezās ierastajā dzīves ritmā, kas nozīmēja, ka atjaunojās likuma vara.

Tomēr Saturnālijas nebija patvaļas un anarhijas svētki. Parasti šie svētki no ierastajām normām atkāpās ar to, ka vergi tika uztverti kā līdzvērtīgi. Piemēram, Saturna svētku laikā vergus sēdināja pie tā paša galda, pie kura ēda saimnieki. Dažos avotos pat minēts, ka it kā saimnieki pienesuši ēdienu vergiem.

Vēl viena atkāpe no ikdienas normas bija azartspēles. Ikdienā tas nebija atļautas, bet Saturnālijās varēja spēlēt kauliņus vai citas spēles uz nosacītu naudu – parasti riekstiem. Svētkos notika arī karnevāls un masku balle, kuras laikā varēja nerrot augstāk stāvošas personas vai atsevišķos gadījumos, dzenāt sievietes apkārt pa māju. Iespējams no šejienes arī sākās vulgārākā no Saturnāliju versijām, kas svētkus pārvērta vienā milzīgā orģijā. Lielākoties Saturnāliju laikā nebija masveida orģiju. Kādos atsevišķos gadījumos šādas svinības tika rīkotas, bet tās nebija masveida parādība.

Svētki sasniedza savu kulmināciju ar to, ka ievēlēja svētku komandieri, kurš tad izrīkoja pārējos svētku dalībniekus. Parasti par komandieri kļuva kāds zemākās kārtas pārstāvis, lai viņš varētu izrīkot pārējos. Iemesls šādai rīcībai bija iespēja sajust, kādu sajukumu var radīt tie, kas nav pieraduši atrasties pie varas. Saturnāliju haoss patiesībā radīja vēlmi ātrāk atgriezties pie kārtības. Tāpēc arī vergi reti kad atļāvās pārāk vaļīgi apieties ar saimniekiem. Katriem svētkiem pienāk beigas, kas nozīmētu arī beigas tādiem vergiem.

Pēdējās Saturnāliju dienās svētku saimnieki allaž apdāvināja savus draugus un sanākušos. Parasti dāvināja nelielas māla vai vaska figūriņas un viena no versijām ir, ka tieši šādā veidā aizsākās Ziemassvētku dāvināšanas tradīcija. Saturnālijām ir daudz kā kopīga ar Ziemassvētkiem. Tomēr taisnības labad, ka teju visām senajām tautām ir kaut kas kopējs ar ziemas saulgriežu svētkiem, jo visi kaut kādā mērā tos ir svinējuši.

3.vai 4.gadimstā mūsu ērā, kad Romā jau sāka nostiprināties kristietība, Saturnālijas izmantoja kā pamatu Ziemassvētku svinēšanas tradīcijai. Tā kā neviens īsti nezināja īsto Jēzus Kristus dzimšanas datumu, tad it kā pāvests Jūlijs I 4.gadsimtā pieņēmis lēmumu izmantot datumam 25.decembri. Izskaidrojums šādam pāvesta lēmumam varēja būt mēģinājumi pamatotāk iedēstīt kristietības tradīcijas sabiedrībā. Tā kā sabiedrība ļoti vēlējās svinēt ziemas saulgriežus, nebija jēga pārliecināt to darīt kādā citā datumā. Tāpēc bija izdevīgi radīt leģendu, ka pasaules garīgais glābējs ir atnācis uz šo pasauli tieši Ziemassvētku laikā.

Tomēr viena nianse, ko kristietība iznīcināja, bija Saturnāliju upurēšanas kults. Ne visur un ne visos laikos, bet atsevišķos brīžos romieši pieturējās pie ziedošanas Saturnam lielo svētku laikā. Lai pielūgtu auglību pagāniskā tradīcija bieži vien prasīja arī upurēt. Tā kā upurēšana īsti atļauta nebija, romieši izdomāja, ka upurēt varētu pastarpināti. Tāpēc bieži vien sarīkoja gladiatoru cīņas par godu Saturnālijām. Kritušos gladiatorus dāvināja Saturnam. Laikā, kad izplatījās kristietība, viena no lielākajām ietekmēm bija pārliecināt cilvēkus, ka upurēšana nav atbalstāma tradīcija. Tāpēc gladiatoru cīņas svētku laikā vēlāk pakļāva īpašai kritikai.