18. decembris ir dzimšanas diena vienam no visu laiku lieliskākajiem krievu aktieriem un cirka klaunam Jurijam Ņikuļinam. Cilvēkam, bez kura nevaram iedomāties virkni krievu komēdiju, tostarp “Briljanta roka”, “Kaukāza gūstekne” un “Šurika piedzīvojumi”.

Izcilais krievu aktieris un cirka klauns Jurijs Ņikuļins dzimis 1921. gada 18. decembrī Smoļenskas apgabala Demidovā. Viņa tēvs Vladimirs Ņikuļins vēl pirmsrevolūcijas laikā bija studējis jurisprudenci, taču juku laikos nonāca Sarkanajā armijā, kur, izgājis skolotāju sagatavošanas politiskās izglītības kursus, saņēma nosūtījumu uz Smoļenskas apgabalu, lai īstenotu analfabētisma likvidēšanas programmu. Tur viņš iepazinās ar vietējā dramatiskā teātra aktrisi Lidiju Pokrovsku, kuras dzimta esot cēlusies no Latvijas, konkrēti – no Līvānu puses.

Audzis topošais aktieris un klauns kā gluži parasts Maskavas pusaudzis, mikrorajona skolā gan dauzījies, gan kāvies, gan kavējis stundas, gan kaislīgi līdzpārdzīvojis futbola klubam “Dinamo”.

Loģiski, ka vecāki, kuri saistīti ar teātri, dēlu kopš bērnības ņēma gan uz teātri, gan cirku, kas viņu uz visu mūžu iespaidojis. Neredzot, smago aizkulišu darbu, arēnā redzamais Juriju aizrāvis un suģestējis.

Starp citu, kad skolotāji skolā sūdzējušies par Jurija uzvedību, visi kā viens lietojuši vienu un to pašu frāzi “uzvedas gluži kā klauns.” Un vēl, pedagogi vecākiem par dēlu stāstījuši, ka viņam esot pagalam slikta atmiņa, taču tā nav tiesa – viņš vienkārši atcerējies tikai to, kas licies svarīgs, piemēram, anekdotes, kas patiesībā kļuva par viņa mūža kapitālu. Tēva mudināts skolas laikā Jurijs sācis anekdotes pierakstīt un vienubrīd to bijis vairāk par tūkstoti.

Viena no iecienītākajām esot bijusi šāda: Atnāk pie rabīna jauneklis un jautā – vai viņam precēties vai arī ne. Rabīns atbild – dari, kā gribi, vēlāk vienalga nožēlosi…

Jurijs Ņikuļins skolas gados nemaz nav sapņojis kļūt par klaunu vai aktieri, viņš gribēja kļūt par karavīru un par tādu arī drīz vien nācās kļūt, jo tikko viņš bija beidzis 10.klasi, viņu iesauca armijā. Tas bija 1939. gads. Kā zenītartilērists viņš piedalījies gan Padomju – somu, gan Otrajā pasaules karā, demobilizēts 1946.gadā un izrādās, ka karš Ņikuļinu bija atvedis līdz Latvijai, un Valmierā, darbojoties karavīru pašdarbības kolektīvā, uzstājies Valmieras teātrī.

Pēc kara mēģinājies iestāties Vissavienības valsts kinematogrāfijas institūtā un arī vairāku teātru studijās, taču diemžēl atraidīts. Iemesls – aktierspēju trūkums... Tā nu nokļuvis Maskavas cirka klaunu studijā, kur laimīgas sagadīšanās dēļ ceļš viņu savedis kopā ar tolaik slaveno klaunu Karandašu, un, kļūstot par viņa asistentu, Ņikuļina ceļš kā klaunam veda augšup vien, augšup vien, jo darbs kopā ar Karandašu kļuva būtībā par otru Jurija profesionālo augstskolu. 

1950. gadā Ņikuļins kopā ar otru Karandaša asistentu Mihailu Šuidinu aizgāja no Karandaša un sāka uzstāties pārī ar savu programmu, izveidojot populāru klaunu duetu. Kā klauns Jurijs Ņikuļins uzstājās līdz pat 1981. gadam.

Kino Jurijs Ņikuļins debitēja vēlu – 36 gadu vecumā, nofilmējoties epizodiskā pirotehniķa lomā filmā "Meitene ar ģitāru", bet slavens kļuva ar komiskajām lomām režisora Leonīda Gaidaja filmās “Operācija I un citi Šurika piedzīvojumi”, “Kaukāza gūstekne” un, protams, “Briljanta roka”. Tās ir filmas, kurās lieliski redzam aktiera komiķa dotības. 1961. gadā režisors Ļevs Kulidžanovs piedāvāja Jurijam galveno lomu filmā “Kad koki bija lieli”, kas kļuva par viņa kā profesionāla klauna pirmo parādīšanos nopietna dramatiskā aktiera ampluā.

Beidzis klauna karjeru, Ņikuļins kļuva par Maskavas cirka galveno režisoru, bet no 1982. gada līdz savai nāvei bija tā direktors. Jurijs Ņikuļins mira 1997. gadā pēc nesekmīgas sirds operācijas.