1839.gada 19.novembrī mūsdienu Čehijas teritorijā piedzima Emīls Škoda. Inženieris būs tik veiksmīgs, ka savas dzīves laikā izveidos vienu no lielākajiem ieroču ražotājiem Eiropā, bet tieši kara pasūtījumu dēļ, ar laiku sāks ražot arī citas preces, tostarp automobiļus. Škoda nu ir viens no lielākajiem transporta uzņēmumiem pasaulē, kam gan ar tā izveidotāju vairs nav nekāda sakara.

Emīls Škoda piedzima Čehijas pilsētā Pilzenē 1839.gada 19.novembrī. Viņa tēvs bija ārsts un politiķis, kas lielā mērā ietekmēja arī Emīla izvēli par izglītību. Viņš studēja inženierzinātnes Prāgā un Karlsruē, jo mūsdienu Čehija ietilpa Austroungārijas impērijas sastāvā. Bet kā zināms, Karlsrue ir viena no mūsdienu Vācijas industriālajiem šūpuļiem.

1869.gadā Emīls Škoda, iespējams, veic savu veiksmīgāko pirkumu dzīvē, viņš no aristokrātu ģimenes atpērk rūpnīcu, ko savieno ar dzelzceļu, jo ir apņēmības pilns sākt ražot smago bruņojumu. Škoda tikai pirms trim gadiem bija pabeidzis universitāti, bet jau zināja, ka viņa iestrādes tērauda liešanā un velmēšanā ļaus pretendēt uz labiem pasūtījumiem no armijas. Škodas īpašais produkts bija dažādu izolācijas materiālu ražošana. Pārsvarā viņa firmas zīme bija ļoti lielu un smagu cauruļu veidošana, ko varēja izmantot kā izolējošu materiālu. Škoda bija viens no retajiem, kurš varēja izpildīt šāda veida pasūtījumu darbus. Zināms, ka viņš šādas caurules pat piegādāja Niagāras ūdenskrituma apsaimniekotājam.

Tomēr Emīla Škodas uzņēmums lielāko naudu nopelnīja armijas pasūtījumos. Viņš kļuva slavens ar saviem lielgabaliem un automātiskajiem ieročiem. Tā kā Škodas rūpnīca varēja ražot milzīga apmēra tērauda cauruļveida konstrukcijas, viņš saņēma Austroungārijas armijas pasūtījumus pēc lielajiem lielgabaliem un jūras spēku pasūtījumu kuģu lielgabaliem. Škoda ar laiku sāka ražot arī mehanizētos transportlīdzekļus, jo tikko radās ideja uzlikt viņa lielgabalu uz riteņiem, tā arī bija nepieciešamība šos riteņus griezt uz priekšu. Savā ziņā tā radās priekštecis Škodas autodaļu rūpnīcai. Lai gan vēl pirms automašīnām, Škoda ražoja lokomotīves, tvaika katlus un arī aprīkojumu dzirnavām. Vēlāk no tvaika katlu un dzirnavu uzņēmējdarbības viņš attīstīs vēl vienu uzņēmuma nozari – spēka iekārtas spēkstacijām.

Līdz pat Pirmajam pasaules karam Škodas uzņēmums varēja dzīvot mierīgu dzīvi, tad apgādāja savas valsts armiju ar ieročiem, būvēja spēkstaciju iekārtas Niagāras ūdenskrituma kompānijai un Suecas kanāla attīstītājiem, tāpat iesaistījās cukura pārstrādes biznesā.

Pirmais pasaules karš loģiski samazināja Škodas rūpniecisko izlaidi sadzīves precēm un palielināja kara tehnikai. Tomēr pilnīgs trieciens bija Otrais pasaules karš. Tieši pēc Otrā pasaules militārā konflikta Škodas uzņēmums pārstāja eksistēt, jo tas nonāca komunistu rokās. Pēc Čehoslovākijas nonākšanas komunisma ietekmes zonā, Škodas uzņēmumus sadalīja un nacionalizēja. Kādu laiku viņa lielākais uzņēmums – transporta daļa, tika saukta par Vladimira Iļjiča Ļeņina rūpnīcu, tomēr dažu gadu laikā šo nosaukumu nomainīja, jo Rietumvalstu tirgos ar tādu nosaukumu nebija iespējams konkurēt.

No PSRS laikiem labi atceramies Škoda ražotos trolejbusus un tramvajus, kas braukāja arī Rīgā. Interesanti, ka vēl pirms komunisma bloka sabrukuma, Škoda spēja uzražot pasaules rallijā sevi pierādījušu automašīnu. Tomēr 90.gadu mežonīgais kapitālisms smagi skāra arī kādreizējos Emīla Škodas uzņēmumus. Tos privatizēja labākajās 90.gadu tradīcijās, pārsvarā izlaupot un sadalot starp šauru interesentu loku.

Škodas zīmols ir atguvies pateicoties Vācijas “Volkswagen”, kas izpirka “ Škoda Auto”, bet Dienvidkorejas uzņēmums vēlējās savā īpašumā iegūt Škodas spēkstaciju biznesu. Šobrīd Škoda ir labi pelnošs zīmols, kas dažos uzņēmumus pieder kādreizējā Emīla Škodas uzņēmumam, bet atsevišķos gadījumos, ir pārdots tālāk. Piemēram, “Škoda Auto” zīmols pieder “Volkswagen”.

Savukārt leģendāro bultu ar spārniem, par kompānijas logo pieņēma vēl 1923.gadā, kad to iekļāva firmas oficiālajā reģistrā. Emīls Škoda gan šo brīdi jau nepiedzīvoja, jo bija aizgājis mūžībā.