1953. gada 2. jūnijs Vestminsteres abatijā Londonā tiek kronēta Lielbritānijas karaliene Elizabete II.

Lielbritānijas karaliene Elizabete II ir visilgāk valdošais britu monarhs. Viņas augstības kronēšana notika gada 2. jūnijā. 2015. gada 9. septembrī Elizabete II kļuva par visilgāk valdījušo britu monarhu, apsteidzot savu vecvecvecmāmiņu karalieni Viktoriju.

Karaliene Elizabete II, varēja arī nekļūt par Lielbritānijas karalieni: kad no troņa atteicās karalis Edvards VIII un viņa vietā par karali kļuva Elizabetes tēvs Džordžs VI. Tas bija izšķirošs brīdis arī Elizabetes dzīvē, jo kopš tā mirkļa kļuva skaidrs, ka, būdama vecākā meita, troni mantos viņa. Tā arī notika, pēc  tēva Džordža VI nāves 6. februārī saskaņā ar Apvienotās Karalistes likumiem, šajā brīdī automātiski par monarhu kļuva viņa pirmdzimtais bērns – šajā gadījumā Elizabete II. Viņa arī no šī titula neatteicās, pasludinot sevi par Karalieni jau februārī, taču kronēšanas ceremonijai bija jāsagatavojas – tāpēc tā tika atlikta.

Kronēšanas ceremonija tika izvēlēts 1953. gada 2. jūnijs, kad klātesot 8000 ielūgtajiem viesiem, Elizabete II deva svinīgu solījumu kalpot savai tautai un Dievam. Viņai nodeva visus četrus britu autoritātes simbolus – scepteri, karalisko gredzenu, lodi, kā arī apžēlošanas zizli. Tāpat arī viņas galvā ceremonijas laikā tika uzlikts Svētā Edvarda kronis. Ceremonija noslēdzās ar publikas izsaucienu "God Save the Queen!" jeb "Dievs, sargi Karalieni!" un gaisā izšautu ieroču zalvi.

Aprēķināts ka Anglijas galvaspilsētā Londonā 1953. gadā aptuveni 3 miljoni cilvēku bija sapulcējušies, lai redzētu jaunā monarha ceļu uz un no kronēšanas ceremoniju. Tāpat vēl vismaz 20 miljoni cilvēku visā pasaulē vēroja ceremoniju tiešraidē televīzijā – BBC kanālā. Tolaik tas bija viens no pasaulē ievērojamākajiem televīzijā translētajiem notikumiem – ļoti daudzi cilvēki pulcējās pie kaimiņiem, kuriem tolaik bija televizors, lai redzētu šo notikumu. Tiešraide tika nodrošināta vismaz 44 dažādās valodās. Tieši tāpēc kleitai, kurā karaliene tērpta kronēšanas ceremonijā bija jābūt īpašai. To darināt bija uzticēts  darināja monarhu ģimenei uzticīgajam šuvējam Normanam Hartnelam, kurš sevi jau bija pierādījis, radot Elizabetes kāzu kleitu. Tāpēc bija skaidrs, ka  nākamajam nozīmīgajam Elizabetes dzīves notikumam kleitu veidos viņš un uzdevums bija vēl atbildīgāks par kāzu kleitas radīšanu.

Šai keitai bija jābūt šedevram, kam būs lemts ieiet vēsturē. Šuvējs Normans Hartnels bija radījis deviņus dizaina paraugus, no kuriem īstais bijis astotais! Šuvējam bija jārada kas tāds, kurā 26 gadus vecā karaliene var godam nodot kronēšanas zvērestu. Kleitā bija izšūti gan Apvienotās Karalistes, gan citu Nāciju Sadraudzības štatu ziedu simboli, iekļaujot angļu Tjūdoru rozi, Velsas puravu, Skotijas dadzi, Īrijas āboliņa lapu, Kanādas kļavas lapu, Austrālijas zelta vērnes ziedu un Jaunzēlandes papardi, Indijas lotosa ziedu, Pakistānas kviešus un citus simbolus. Iemesls tam bija cēls –ceremonijas laikā katra valsts centīsies atrast savu simbolu un tādejādi jutīsies pagodināta. Kleitu darinājušas sešas vislabākās Lielbritānijas šuvējas. Pašas karalienes vēlme bija, lai kleita tāpat kā kāzu kleita būtu no satīna, lai tā akcentētu karalisko eleganci, bez liekas formas uzsvara.

Papildus kleitai tika radīts arī "Colobium sindonis", kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē  "vantu tunika", bet patiesībā ir vienkāršs balta lina halāts bez piedurknēm. Tādu visi Lielbritānijas monarhi vilkuši kronēšanas dievkalpojuma laikā. Tas simbolizē atteikšanos no visas pasaulīgās iedomības un kailu stāvēšanu Dieva priekšā. Uz pleciem bija piestiprināta purpura samta mantija, tās darināšanai bija vajadzīgas  3500 darba stundas, un izšuvumi veikti ar 18 dažādu veidu zelta pavedieniem. 

Kronēšanas dienā sešas goda kalpones nesa šo 6,5 metrus garo mantiju aiz karalienes. Pēc kronēšanas kleita tika valkāta vairakkārt, piemēram, kad karaliene atklāja parlamentu Jaunzēlandē, kā arī vizītēs Austrālijā, Ceilonā un Kanādā. Šobrīd kleita ir daļa no Karaliskās kolekcijas.