1941. gada 20. augustā nacistiskās Vācijas fīrers Ādolfs Hitlers izdod pavēli sākt darbus pie raķetes Fau izstrādes. Šis ierocis ir viens no lielākajiem kara noslēpumiem, par kuru pat pēc lielo kauju beigām īpašu interesi izrādīja ASV, Lielbritānijas un PSRS izlūki. Fau bija ierocis, kas iesāka jaunu ēru bruņošanās sacensībā.

 

Izpētes darbs pie programmas Fau oficiāli sākās 1940. gada 28. jūnijā, lai gan iestrādes bija veiktas jau iepriekš. Vācijā, gluži tāpat kā ASV vai PSRS, entuziasti jau gadiem strādāja pie idejas lidot ar reaktīvo dzinēju. Un mērķis jau nebija raķete, kas iznīcinātu citas pilsētas, mērķis bija kosmiskie lidojumi, sapnis par citām planētām un tālām civilizācijām.

Saņemt finansējumu šādām programmām ir ļoti grūti, tāpēc visās valstīs zinātnieki centās piesaistīt kara resorus, kuriem būtu interese ieguldīt tehnoloģijās, kas kara laikā varētu radīt jaunus ieročus. Fau programma lielā mērā ir saistīta ar vācu izgudrotāju Verneru fon Braunu, kurš radīja lieliskās Fau raķetes. Taču pati programma nenozīmēja tikai raķešu radīšanu. Fau programmā bija mērķis radīt gan milzīgas artilērijas iekārtas, kuras kā milzīgs hidraulisks pumpis varētu izmest lielu artilērijas lādiņu līdz pašai Londonai, vai arī mērķis radīt vadāmas raķetes, kuras varētu palaist no bumbvedējiem vai arī no zemes iekārtām. Daļa no Fau programmas bija arī radīt liela izmēra starpkontinentālo raķeti, kas varētu sasniegt Ņujorku.

Oficiāli darbs pie Fau programmas sākās 1940. gada 20. augustā. Hitlera štābā kļuva skaidrs, ka kauja par Angliju būs zaudēta. Lai arī tā ilga vēl līdz oktobra beigām, tā nenesa cerētos rezultātus. Ātra uzvara Anglijas debesīs šķita vilinoša kampaņas sākumā, bet ar laiku tapa skaidrs, tik viegli Lielbritānijas gaisa spēki nepadosies.

Kad Ādolfs Hitlers pieņēma lēmumu sākt programmu Fau, tā kļuva par daļu no tā dēvētā brīnumu ieroču klāsta. "Vundervaffe" bija pateicīgs nosaukums propagandas ministrijai, kas varēja izmantot dažādus interesantus pētījumus, lai radītu ideju, ka vācu zinātnieki strādā pie vēl nekad neredzētiem un nezināmiem superieročiem. Patiesībā, "Vundervaffe" iesāka bruņošanās sacensības. Avīžnieki kāri rakstīja par visu, kas likās noslēpumains un līdz šim neredzēts, lielākoties ziņas par "Vundervaffe" bija pilnīgs izgudrojums.

Kad pastiprinājās sabiedroto spēku bombardēšanas, Fau programma kļuva par atriebības ieroču programmu. Programma tika iedalīta trijās daļās: pirmajā strādāja pie spārnotās raķetes veidošanas, otrajā attīstīja ideju par ballistisko raķeti, kamēr Fau 3 bija milzīgā artilērijas lādiņa palaišanas iekārta. Atsevišķos posmos darbu pie Fau programmas apgrūtināja Trešā Reiha vadības viedokļu maiņa. Zināms, ka Hitlers vairākas reizes mainīja finansiālos uzstādījumus, kas atņēma naudu brīnumu ieročiem un iedeva to labi zināmajiem konvencionālajiem ieročiem, piemēram, sauszemes artilērijai vai citu spēku veidu ieročiem. Dzīšanās pēc tērauda ieroču pārspēka atņēma svarīgos resursus lietām, kas kara beigās tiešām varēja izšķirt kara likteni.

Saistībā ar Fau raķetēm, zināms ir, ka to mērķis kara beigās bija aiznest līdz pretinieku pilsētām kodolieročus. Par laimi Hitlera vadītais reihs to nepaspēja izdarīt. Sākumā Fau raķetes, kuru autors bija Verners fon Brauns, lidoja pāri Lamanšam un tramdīja Lielbritānijas iedzīvotājus. Savukārt jau pēc sabiedroto izsēšanās Normandijā, Fau raķetes lidoja tuvāk piekrastes līnijai. Vienā brīdī Fau programmā noritēja darbs pie smagas un ļoti tāla rādiusa raķetes A9 jeb zinātnieku aprindās saukta par „Amerikas raķeti”. Tā bija paredzēta Ņujorkas bombardēšanai un mēļoja, ka pat veikti pirmie izmēģinājumi. Lai gan, pilnīgas pārliecības par to nav. Tāpat zinātnieku grupa strādāja pie jauniem degvielas tipiem, paredzot raķetes arī ar cieto degvielu.

Kopumā Fau programma iesāka jauno raķešu laikmetu. Artilērijas ieročus ātri atmeta kā neperspektīvus, bet pilnveidojumi lidojumu kontrolē un palaišanas mehānismos sekmēja to, ka raķetes kļuva par jauno bruņojumu. Vienīgi tās jau nonāca to valstu rokās, kuras uzvarēja Otrjā Pasaules karā. Cīņa par īpašo Vernera fon Brauna grupu bija nežēlīga, jo zinātnieki ar saviem aprēķiniem un prototipiem bija gards kumosiņš katrai no lielvarām. Visasāk par šo trofeju cīnījās PSRS un ASV. Pēdējā dabūja galveno konstruktoru, kamēr PSRS nozaga tehnisko dokumentāciju. Tā abas valstis ielika pamatus kosmiskajai sacensībai, kuras pamatā bija Fau programmā radīto raķešu iestrādes.