Atskatoties uz notikumiem 22.februārī, atsaucam atmiņā postošāko ugunsgrēku, raugot no upuru viedokļa, kas noticis tieši šai datumā. 2007.gadā sociālās aprūpes centrā "Reģi" notika ugunsgrēks, kurā dzīvību zaudēja 26 pansionāta iemītnieki.

Aprūpes centrā „Reģi” uzturējās pirmās un otrās grupas invalīdi ar garīgās atpalicības problēmām. Ugunsgrēks izcēlās 22.februāra naktī, kad termometra stabiņš bija noslīdējis zem -20 grādu atzīmes. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izsaukumu saņēma pulksten 1:12. Pirmie notikuma vietā ieradās Alsungas ugunsdzēsēji, kas izsauca papildspēkus un devās glābt aprūpes centra iemītniekus. Ugunsgrēka vietā strādāja VUGD ekipāžas no Alsungas, Kuldīgas, Aizputes un Ventspils. Kopumā uguns bija pārņēmusi 570 kvadrātmetrus.

Cīņu ar liesmām apgrūtināja zemā gaisa temperatūra – ap mīnus 23 grādiem pēc Celsija. Bargā ziema parūpējās par to, ka ugunsdzēsējiem aizsala šļūteņu līnijas, dalītāji un stobri, kuri nepārtraukti tika atkausēti ar lodlampu palīdzību. Zemā temperatūra ietekmēja VUGD personāla darbību, jo sasala ugunsdzēsēju aizsargtērpi, ekipējums un uzstādītās izbīdāmās kāpnes, kuru virves un mehānismi apledoja.

Centra iemītnieki, tostarp dažāda vecuma cilvēki ar fizisku invaliditāti un garīgas atpalicības problēmām, bija apjukuši un bezpalīdzīgi. Pat vairākas stundas pēc dzēšanas darbu sākuma glābēji atrada zem gultas paslēpušos centra iemītnieku.

Tajā naktī  ugunsdzēsēji evakuēja 54 cilvēkus, bet izglāba deviņus cilvēkus. Līdz pat šodienai dažādos oficiālos avotos atšķiras ziņas par ugunsgrēkā bojāgājušo skaitu, bet saskaņā ar krimināllietas materiāliem nelaimē mira 26 cilvēki.

Visi cietušie un bojā gājušie bija aprūpes centra klienti – pansionāta darbinieki ugunsgrēkā necieta. Ugunsgrēks notika 22. februārī, bet tikai aprīlī 19 no „Reģos” bojāgājušajiem tika guldīti masu kapā. Tobrīd vēl 14 no viņiem nebija atpazīti. Viena no izglābtajām aprūpes centra iemītniecēm gāja bojā slimnīcā.

Valsts amatpersonas uzreiz pēc ugunsgrēka izvirzīja savas teorijas – visticamāk, nelaimē vainojama neuzmanīga smēķēšana. Tiesa gan, jau drīz kļuva skaidrs, ka vainojama bija elektrosistēmas pārslodze – centrs tika paplašināts, izbūvējot nesaskaņotu mansardu, bet elektrības sistēma netika pielāgota lielākai slodzei. Kuldīgas policijas veiktās izmeklēšanas rezultāti liecināja, ka ugunsgrēks "Reģos" izcēlies īssavienojuma dēļ ēkas bēniņos. 

Ne Labklājības ministrija, ne Sociālo pakalpojumu pārvalde, kam regulāri jākontrolē sociālās aprūpes centros jeb pansionātos notiekošais, nenesa nekādu atbildību „Reģu” traģēdijā. Secināja, ka vairākus nepiedodamus pārkāpumus pieļāvusi vien sociālās aprūpes centra „Reģi” direktore Irēna Hartmane, kurai piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar pārbaudes laiku uz trim gadiem, atņemot tiesības uz pieciem gadiem ieņemt valsts amatpersonas amatus. Viņas vietniekam Andim Sīlim piesprieda 280 stundas piespiedu darba.

Tā laika labklājības ministre Dagnija Staķe apvainojās, kad atļāvās norādīt uz viņas atbildību, sakot: "Vieglākais ceļš būtu bijis demisionēt, bet es savu politisko atbildību saskatu tieši šo problēmu risināšanā.”

Tas, ko ministre pieļāva, iespēju doties pa kluso apmeklēt pansionātus, lai pārliecinātos par tur notiekošo.

Pēc ugunsgrēka aprūpes centru slēdza un tā iemītniekus pārvietoja uz Gudeniekiem, kur pēc trim gadiem atklāja jaunu sociālo aprūpes centru.

Pēc notikušā ugunsgrēka valdība nolēma „Reģu” muižas drupas nojaukt. Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija pret to neiebilda, bet Latvijas Piļu un muižu asociācija aicināja valdību rast iespēju, kā muižas ēku saglabāt.

Kopš ugunsgrēka Reģu muižā nekādi būvdarbi nav veikti un no ēkas atlikusi vairs tikai fasāde un iekšpusē saauguši koki. Pēdējās plašāk izskanējušās ziņas par Reģu muižas likteni lasāmas 2011. gada ziemā, kad mediji ziņoja, ka uz sadegušo invalīdu kauliem būvēs viesnīcu. Tomēr nav dzirdēts, ka būtu notikusi grandioza viesnīcas atklāšana Reģos.