1963. gada 22. novembrī atentātā tika nogalināts Savienoto Valstu prezidents Džons Ficdžeralds Kenedijs. Jau tajā pašā dienā tika apcietināts domājamais slepkava – strādnieks Lī Hārvijs Osvalds. Taču arī pašu Osvaldu 24. novembrī nogalināja kāds naktsklubu biznesa darbinieks Džeks Rūbijs, kurš, savukārt, mira dažus gadus vēlāk no nedziedināmas slimības.

1963. gada 22. novembrī Dalasā tika nogalināts Savienoto Valstu prezidents Džons Ficdžeralds Kenedijs. Apmēram stundu pēc atentāta policists Džejs Dī Tipits mēģināja aizturēt mācību grāmatu noliktavas strādnieku Lī Hārviju Osvaldu, bet tas izrāva pistoli un likumsargu uz vietas nošāva. Drīz pēc tam Osvaldu tomēr arestēja, un jau tajā pašā vakarā viņam izvirzīja apsūdzību ne tikai minētā policista, bet arī prezidenta Kenedija slepkavībā. Osvalda darbavietas logi izgāja uz Elmstrītu, pa kuru atentāta brīdī brauca prezidenta limuzīns, un vienā no telpām bija atrastas patronu čaulītes un arī slepkavības ierocis – Karkano sistēmas itāļu armijas šautene.

Osvalds labi atbilda psihiski nelīdzsvarota slepkavas lomai. 17 gadu vecumā iestājies amerikāņu jūras kājniekos, labi šāvis, bet sodīts par disciplīnas pārkāpumiem. Pēc paris gadiem dienestu pametis un devies tūrisma braucienā uz Padomju Savienību, kur atteicies no amerikāņu pilsonības un pieprasījis uzturēšanās atļauju. Sākumā atteikts, bet kad Osvalds it kā mēģinājis izdarīt pašnāvību, viņam ļauts palikt, dzīvot Minskā un strādāt pie virpas rūpnīcā „Gorizont”. Piešķirts pilnībā iekārtots dzīvoklis greznā namā pilsētas centrā. Tomēr drīz vien Lī Hārvijam dzīve Padomju Baltkrievijā apnikusi, viņš prasījies atpakaļ uz dzimteni un arī pieņemts, pie kam kopā ar Minskā apprecēto studenti Marinu, dzimušu Prusakovu, un abu dažus mēnešus veco meitiņu. Amerikā ģimene bieži pārceļojusi, Osvalds saistījies ar kādu Fidela Kastro atbalstītāju organizāciju, pāris mēnešus pirms atentāta viņš viens ieradies Meksikā, kur saņēmis vīzu uz Kubu – it kā lai no turienes atkal dotos uz Padomju Savienību. Tomēr no Mehiko viņš atgriezās Dalasā, kur dabūja darbu minētajā mācību grāmatu noliktavā.

1963. gada 24. novembra priekšpusdienā Osvaldu izveda Dalasas policijas pārvaldes pazemes autostāvvietā, lai pārvestu uz apgabala cietumu. Stāvvietā bija daudz reportieru; pēkšņi no pūļa iznāca naktsklubu ķēdes direktors Džeks Rūbijs un no izstieptas rokas attāluma iešāva apsūdzētajam vēderā. Tā kā Osvalda konvojēšanu tiešraidē translēja vietējā televīzija, par notikušā lieciniekiem kļuva daudzi tūkstoši skatītāju. Jau pēc pusotras stundas Lī Hārvijs Osvalds nomira tai pašā Pārklendas slimnīcā, kur divas dienas iepriekš bija konstatēta prezidenta Kenedija nāve. Džeks Rūbijs paskaidroja, ka vēlējies atriebt prezidentu un aiztaupīt Kenedija atraitnei smagos mirkļus tiesas zālē. Aizdomas raisīja Čikāgā dzimušā izklaides biznesa darboņa pazīšanās itāļu mafijas un arī kubiešu emigrantu aprindās – kā vieniem, tā otriem varēja būt „zobs” uz prezidentu Kenediju un visu Kenediju ģimeni. Jautājumus raisīja arī tas, kā Džeks Rūbijs ar ieroci kabatā bija iekļuvis apsargātajā policijas ēkas stāvvietā. Tomēr minējumi tā arī palika minējumu līmenī. Džekam Rūbijam piesprieda nāvessodu par slepkavību ar iepriekšēju nodomu, viņš iesniedza apelāciju, taču apelācijas procesu nesagaidīja, mirdams no plaušu vēža 1967. gada janvārī. Starp citu, arī viņa dzīve noslēdzās jau pieminētajā Pārklendas slimnīcā Dalasā.