Amerikāņu žurnāliste Nellija Blaja bija pirmā, kura īstenoja dzīvē Žila Verna romāna „Astoņdesmit dienās apkārt zemeslodei” sižetu. Devusies ceļā no ASV Austrumkrasta 1889. gada 14. novembrī, viņa atgriezās Ņujorkā 1890. gada 25. janvārī, tādējādi „pārspējot” Verna romāna varoni Fileasu Fogu.

1873. gadā nāca klajā franču rakstnieka Žila Verna romāns „Astoņdesmit dienās ap zemeslodi” – stāsts par angļu džentlmeni Fileasu Fogu, kurš, noslēdzis derības, veic pasaules apceļojumu. Izmantojot mūsdienu transporta līdzekļus, šis ceļojums, iespējams, neprasītu pat 80 stundas, taču 19. gs. otrajā pusē piesauktais termiņš patiešām bija teju fantastisks. Pirmā, kurai Žila Verna iztēles augli izdevās īstenot dzīvē, bija amerikāņu žurnāliste Nellija Blaja. 1889. gada 14. novembrī ar tvaikoni izbrauksi no Hobokenas ostas Ņūdžersijā, viņa atgriezās Ņujorkā 1890. gada 25. janvārī, tādējādi veicot pasaules apceļojumu 72 dienās.

Nellija Blaja, īstā vārdā Elizabete Džeina Kokrana, bija savam laikam neordināra personība. Sievietes žurnālistes tolaik arī Savienotajās Valstīs nebija visai izplatīta parādība, pie tam par viņām piemērotām tēmām tika uzskatīta mode, dārzkopība un smalko aprindu hronika. Nellija Blaja tā vietā uzsāka žurnālistes karjeru ar polemiskiem rakstiem par sieviešu tiesību jautājumiem, jau 21 gada vecumā kā korespondente devās uz Meksiku, no kurienes pēc pusgada tika izraidīta, jo neglaimojoši aprakstīja tābrīža Meksikas diktatora Porfirio Diasa režīmu. Slavu valsts mērogā Nellija Blaja ieguva ar grāmatu „Desmit dienas trakonamā” – reportāžu no Ņujorkas sieviešu psihiatriskās dziednīcas, kurā atklājās baisus apstākļus šai iestādījumā: personāla brutalitāte, šausminoša netīrība, elementāru ērtību trūkums un apšaubāma ārstu kvalifikāciju. Blajas publikācijas rezultāts bija finansējuma palielināšana slimnīcai un daudz stingrāka pārvaldes iestāžu kontrole.

Pasaules apceļojums laikraksta „New York World” uzdevumā bija Nellijas Blajas žurnālistes karjeras vaiņagojums. Astoņās dienās tobrīd ātrākais Transatlantijas tvaikonis „Augusta Viktorija” viņu nogādāja Sauthemptonas ostā Lielbritānijā. Tālāko viņa pati konspektīvi aprakstīja sarunā ar izdevuma „Daily Alta California” reportieri, kad sava ceļojuma noslēguma posmā ieradās Sanfrancisko: „Jau tajā pašā rītā, kad ierados Sauthemptonā, es tiku līdz Londonai un vakarā, tā vietā lai liktos gultā, sēdos vilcienā, lai pagūtu Amjēnā apciemot Žilu Vernu. No Amjēnas es ar vilcienu nonācu Kalē, pagūdama uz „Indijas ekspresi”, kas mani nogādāja Brindizi. No trešdienas līdz sestdienas vakaram netiku gulējusi ne stundas. Toties es pusi dienas pavadīju Žila Verna mājās, un tā bija viena no jaukākajām mana ilgā ceļojuma epizodēm. Brindizi ierados 24. novembrī. Ar pieturām Portsaidā un Adenā es 8. decembrī sasniedzu Kolombo, kur pazaudēju piecas dienas, gaidot tvaikoni. Tālāk devos uz Pinangu un Singapūru, un Honkongā ierados piecas dienas pirms noteiktā termiņa. Tas gan man neko nedeva, jo nācās gaidīt piecas dienas uz tvaikoņa „Okeāniks” ierašanos.” Minētais tvaikonis laikapstākļu dēļ uz vairākām dienām aizkavējās Jokohamas ostā Japānā, un, attiecīgi, Sanfrancisko ceļotāja ieradās, par divām dienām atpaliekot no plānotā grafika. Lai garantētu viņai drošu un ātru nokļūšanu galā, laikraksta „New York World” izdevējs Džozefs Pulicers – tas pats, kura vārdā vēlāk tika nosauktas pasaulslavenās literatūras un žurnālistikas – nofraktēja īpašu vilcienu no Sanfrancisko līdz Ņujorkai. Tajā paša 1890. gadā iznāca Nellijas Blajas grāmata „Septiņdesmit divās dienās ap zemeslodi”.