1977. gada 26.jūnijā Elviss Preslijs uzstājās koncertā Indianapolisā, kas vēlāk izrādījās viņa pēdējā uzstāšanās. Preslijs nomira divus mēnešus vēlāk.

Par Preslija vērtīgāko mantojumu uzskata viņa 700 dziesmu ierakstus. Viņa balss aptver vairāk nekā divas oktāvas, un to varētu apskaust jebkurš operas tenors vai baritons. Kritiķi atzīmēja, ka Preslija koncertā rodas iespaids, ka viens cilvēks dzied dažādās balsīs. Kaut arī Elviss neesot pazinis notis, pēc daudzu mūziķu atzinuma, viņam bijusi absolūta dzirde un lieliska atmiņa uz jebkuru reiz dzirdētu kompozīciju.

Bobs Dilans teicis, ka pirmo reizi dzirdot dziedam Elvisu viņam tā bijusi kā izlaušanās brīvība no ieslodzījuma. Daudzi tā laika mūziķi norāda, ka Elviss neapšaubāmi bijis karalis, bet Džons Lenons teicis, ka nebūtu bijis Preslija, nebūtu arī bītlu.

Elvisam bija vācu, skotu, franču, čeroki indiāņu un ebreju saknes. Viņa tēvs Vernons strādāja gadījuma darbus, māte Gledisa bija šuvēja. Pirmā saskarsme ar mūziku Elvisam bija vietējās baznīcas korī.

Skolas laiks nākamajam pasaules spīdeklim nebija viegla, skolasbiedru ķircināšana bijusi ikdiena, iemesls – zēns bijis kluss, stostījās un tika uzskatīts par memmesdēliņu.

Desmit gadu vecumā Elviss pirmo reizi uzstājās dziedātāju konkursā vietējā gadatirgū. Tērpies kā kovbojs, viņš stāvēja uz krēsla, lai aizsniegtu mikrofonu, un dziedāja kantri dziesmu, iegūstot otro vietu. Vienpadsmitajā dzimšanas dienā Elviss saņēma dāvanā ģitāru, lai gan bija gribējis šauteni.

Klavieru, tāpat kā ģitāras spēli viņš bija apguvis pašmācības ceļā. Kad ģimene pārcēlās uz Memfisu, Elviss nekur neesot gājis bez ģitāras, spēlēja piecu dalībnieku grupā un dziedāja skolas saietos, kafejnīcās un bāros.

Taču īstā karjera sākās 1953. gada jūlijā, kad viņš iegājis “Sun Record” skaņu ierakstu studijā un, samaksājis 3,98 dolārus, ierakstījis vinila platē divas dziesmas Plati viņš uzdāvināja mammai dzimšanas dienā. Nākamā gada janvārī viņš ierakstīja vēl divas dziesmas. Studijas īpašnieks bija izvilcis laimīgo lozi, jo kad Elviss pēc gada ar grupu pa jokam ierakstīja pāris dziesmu, ierakstu studijas īpašnieks varēja gavilēt. Vien dažas dienas pēc dziesmu atskaņošanas radio firma saņēma vairāk nekā 6000 pasūtījumu.

Preslija grupa sāka regulāri uzstāties Memfisas klubos. Elviss sākumā ļoti nervozēja, un viņa kājas platajās biksēs nevaldāmi raustījās, taču ar laiku viņš šo defektu pārvērta efektā, novedot klausītājus, īpaši jaunās meitenes, līdz ekstāzei.

Savas dzīves pēdējā gadā viņš vairs nespēja uzstāties ilgāk par stundu, un dažus koncertus vajadzēja atcelt. Klausītāji atklāti runāja par savu vilšanos, taču Elviss viņus nedzirdēja, jo dzīvoja, noslēdzies savā mītnē un ieracies grāmatās par spiritismu. Viņš izskatījās un kustējās kā pārāk tukls vecs vīrs, kuru moka artrīts. Viņš kā apsēsts runāja par baktērijām, drūmiem notikumiem nākotnē, atgādinot īstu paranoiķi.

1977. gada 26. jūnijā notika Preslija pēdējais koncerts Indianapolisā. 17. augustā vajadzēja sākties jaunam koncertbraucienam, taču dienu iepriekš viņu atrada mirušu. Viņu nobeidza sirdskaite un narkotikas. Preslija organismā atrastas 14 dažādu zāļu pēdas. Preslija pēcnāves sekcijas rezultātus nav paredzēts publiskot līdz 2027. gadam.

Bet vieta, kur notika pēdējais Elvisa Preslija koncerts, "Market Square Arena", kas līdz 1999.gadam bija arī NBA komandas "Indiana Pacers" mājvieta, 2001. gadā ar astoņu skaļu sprādzienu sēriju tika pilnībā sagrauta, lai atbrīvotu vietu Indianapolisas centra labiekārtošanai.