1978. gada 27. novembrī Sanfrancisko policijas virsnieks un bijušais pilsētas domnieks Dens Vaits noslepkavoja pilsētas mēru Džordžu Moskoni un domnieku Hārviju Milku. Motīvi tā arī palika līdz galam nenoskaidroti, taču, visticamāk, Vaita nepatika pret abiem upuriem saistījās kā ar idejiskām nesaskaņām, tā ar šķēršļiem, kurus abi lika Vaita lobētajām biznesa interesēm.

1978. gada novembrī Sanfrancisko satrauca baisa vēsts no Dienvidamerikas valsts Gajanas. Uz turieni pēdējos gados bija pārcēlušies nepilns tūkstotis sludinātāja Džima Džonsa sekotāju, lai tropu zemē dibinātu sev utopisku laimes zemi. Bija izpaudušās ziņas, ka daži aizbraukušie tiekot Džonsa kopienā turēti pret savu gribu. Ziņas pārbaudīt devās Savienoto Valstu senators Leo Raiens, bet viņa vizīte beigusies ar šausminošu traģēdiju. Džonsa sekotāji bija noslepkavojuši Raienu, trīs žurnālistus un vienu kopienu atstāt gribētāju, un pēc tam izdarījuši kolektīvu pašnāvību. Pavisam dzīvību bija zaudējuši 918 bijušie Sanfrancisko iedzīvotāji, tai skaitā 270 bērni. Pilsētu pārņēma sēru noskaņojums, un uz laiku tika noliktas malā aktuālākas lietas, tai skaitā jautājums par bijušā pilsētas domnieka Dena Vaita atjaunošanu amatā.

Pirmdienā, 1978. gada 27. novembrī Dens Vaits, kurš tobrīd strādāja Sanfrancisko policijā, ieradās mērijā un vēlējās steidzami runāt ar mēru Džordžu Moskoni. Ienācis mēra birojā, Vaits izvilka dienesta pistoli, divas reizes iešāva mēram vēderā, pēc tam divas reizes galvā. Tad Vaits apņēmīgā solī devās uz ēkas pretējo spārnu, kur atradās viņa bijušā kolēģa, domnieka Hārvija Milka kabinets. Te viņš lūdza Milku uz sarunu zem četrām acīm blakus esošajā konferenču telpā. Tur starp abiem izcēlās strīds, un rezultātā Milks dabūja trīs lodes krūtīs, vienu mugurā un divas galvā. Kā Moskoni, tā Milks mira notikuma vietā.

Sanfrancisko ugunsdzēsības dienesta virsnieks Dens Vaits kļuva par pilsētas domnieku 1977. gadā. Vaits atbalstīja lielos biznesa projektus, kuros varēja izvērst plašu darbošanos, apgrozījās lieli līdzekļi un tajos piedalījās ietekmīgas biznesa haizivis. Tas drīz vien noveda Vaitu un viņa domubiedrus pilsētas domē konfliktā ar mēru Moskoni un liberālajiem domniekiem, kuri orientējās uz atsevišķo pilsētas rajonu sociālās infrastruktūras un vides kvalitātes uzlabošanu. Viens no šiem liberāļiem bija arī Milks, pie tam Vaitu, kurš bija konsekvents konservators it visā, īpaši tracināja tas, ka Milks neslēpa savu homoseksualitāti.

1978. gada rudenī Sanfrancisko pieņēma homoseksuālistu tiesību dekrētu, un 10. novembrī Vaits atkāpās no amata, protestējot pret šo lēmumu, kā arī pārāk mazās domnieka algas dēļ. Tomēr jau pēc dažām dienām, aprunājies ar saviem domubiedriem no biznesa aprindām, Vaits lēmumu mainīja un lūdza viņu atjaunot domnieka amatā. Taču mēram Moskoni jau bija cits kandidāts.

Tā arī līdz galam palika nenoskaidrots, kas noveda Denu Vaitu līdz politisko un idejisko pretinieku noslaktēšanai. Par dubultslepkavību ar iepriekšēju nodomu pēc Kalifornijas likumiem draudēja nāvessods. Tomēr brašā šāvēja advokātiem izdevās pārkvalificēt apsūdzību par slepkavību bez iepriekšēja nodoma. Būtisks arguments prāvā bija tas, ka Vaits, kurš līdz tam bija liels veselīga uztura piekritējs, pēdējā laikā bija pārgājis uz ātrās ēdināšanas maltītēm. Advokāti to minēja kā nepārprotamu psihes izmaiņas apliecinājumu, bet prese sagrozīja argumentācijas jēgu, rakstot, ka prāvā minētie hamburgeri un kokakola traktēti kā viņa psihisko noviržu iemesls.

Prese radīja apzīmējumu „Twinky defence” – burtiski „Virtuļu aizstāvība”. Tas nu jau iegājies amerikāņu juridiskajā žargonā kā apzīmējums gadījumiem, kad aizstāvība kā apsūdzētā rīcības iemeslu meklē kādu vielu negaidītā iedarbībā uz organismu.