1850.gada 27.janvārī piedzima Edvards Smits - kuģa "Titāniks" kapteinis.

Kapteinis Edvards Smits bijis sirsnīgs un izpalīdzīgs, tādēļ viņu dēvēja arī par "sabiedrības kapteini". Daudzi pirmās klases pasažieri viņu bija īpaši iemīļojuši, jo pratis lieliski sadalīt laiku, gan strādājot uz kapteiņa tiltiņa, gan izklaidējot pasažierus. Tieši tāpēc savulaik pieredzējušie ceļotāji izvēlējušies braucienos doties tā, lai varētu baudīt kapteiņa Smita klātbūtni. Klīst nostāsti, ka izvēlīgi ceļotāji pielāgojuši savus braucienus tieši kapteiņa Smita darba grafikam.

Draugi 62 gadus veco kuģa “Titāniks” kapteini sauca par Īdžeju. Viņš bija jūrnieks ar 40 gadu pieredzi un plānoja drīzumā doties pensijā. Vēl pirms "Titānika" došanās ceļā viņš bija paziņojis, ka ar šo braucienu noslēgs savu profesionālo karjeru.

Smits piedzima Anglijas pilsētā Stefordšīrā. Klīst nostāsti, ka beidzot jūrskolu topošais kapteinis esot izgāzies navigācijas eksāmenā. Neraugoties uz šo starpgadījumu, pirmo reizi jūrā Edvards Smits devies 18 gadu vecumā, bet vēl pēc pēc astoņiem gadiem, 26 gadu vecumā, viņš kļuva par trīsmastu burinieka "Lizija Fenela" kapteini un tikai 1888. gadā pievienojās rēderejai "White Star Line". Tajā viņš sākotnēji bija kuģa "Ķelts" kapteiņa palīgs, bet jau pēc gada Smits pats kļuva par kuģa komandieri.

Teju par tradīciju bija kļuvusi viņa klātbūtne visu jauno kuģu pirmajos ceļojumos. Karjeras laikā viņš strādāja par kapteini uz 17 kuģiem un kopumā nobrauca vairāk nekā divus miljonus jūras jūdžu. Leģendārs ir citāts, ko kapteinis 1907.gadā teica kādam žurnālistam: "Es nekad neesmu redzējis avarējušu kuģi, nekad neesmu iekļuvis kuģa avārijā vai nonācis situācijā, kas varētu beigties traģiski."

Tiesa kapteiņa publiski paustais nepavisam nav sapasējis ar patiesību, kas nav leģendārajam kapteinim glaimojoša.. Izrādās, ka Smita vadītie kuģi, gan apgāzušies, gan uzskrējuši uz sēkļa, uz viena no tiem izcēlies ugunsgrēks, bet kāds no kapteiņa vadītajiem kuģiem pamanījies pārbraukt pāri velkonim, bet vēl kāds saskrējies ar kreiseri. Neraugoties uz visām šīm ligām, Smitu joprojām uzskatīja par lielisku kapteini, kurš labi sapratās ar kuģa pasažieriem, īpaši jau ar daiļā dzimuma kuģotājām, gan arī ļoti turīgiem ļaudīm.

Ceļojuma laikā kapteinis parasti esot ieturējis maltītes pie maza galdiņa ēdināšanas salonā vai savā kajītē, kur viņu apkalpoja personīgais sulainis. Liktenīgā 14.aprīļa vakarā viņš pievienojās viesiem – sabiedrības spilgtākajām personībām, kuras bija pulcējušās, lai godinātu kapteini viņa pēdējā ceļojumā. Laipni atvadoties no viesiem, viņš pameta viesības agri un devās uz komandtiltiņu.

14.aprīļa vakarā, vien dažas stundas pirms traģēdijas, tuvumā esošie kuģi sazinājās ar "Titāniku", lai brīdinātu par aisbergiem, taču kapteinis bija pārliecināts, ka "Titāniks" bez grūtībām izvairīsies no sadursmes, un turpināja ceļu ar pilnu ātrumu.

Aculiecinieku stāstītais par kapteiņa Smita rīcību "Titānika" pēdējo stundu laikā atšķiras. Arī viņa nāves apstākļi ir neskaidri. Neskatoties uz to, ka kapteinis nebija viennozīmīgi vērtēta personība, vismaz izdzīvojušie kuģa komandas locekļi vēl ilgus gadus pēc “Titānika” traģēdijas atzina, ka Džeims Smits bija labākais kapteinis, ko pazinuši.