Nostāsti par naftas magnāta Džona Deivisona Rokfellera bagātības fantastiskajiem apmēriem Savienotajās Valstīs un arī citur klīda jau kopš pagājušā gadsimta sākuma. 1916. gada 29. septembrī šī tēma guva konkrētāku satvaru, kad laikraksts „The New Yor Times” pirmajā lapā ievietoja ziņu, ka Rokfellera īpašumu un kapitālu kopvērtība sasniegusi vienu miljardu dolāru – to laiku ikdienas cilvēkam gluži neaptveramu summu. Līdz ar to Rokfellers kļuva par pirmo publiski atzīto miljardieri pasaules vēsturē. Proporcionāli Savienoto Valstu nacionālajam kopproduktam 1916. gadā Rokfellera bagātība tālu pārspēj viņa vēlāko gadu līdziniekus – mazumtirdzniecības giganta „WallMart” radītāju Semu Voltonu vai „Microsoft” dibinātāju Bilu Geitsu.

Savu karjeru 1839. gadā dzimušais Džons Rokfellers uzsāka sešpadsmit gadu vecumā kā grāmatveža palīgs, pelnot pieticīgus 50 centus dienā. Taču jau astoņpadsmit gadu vecumā centīgais un matemātiski apdāvinātais jaunietis kļuva par jaunāko partneri firmā „Klārks un Ročesters”, kas tirgojās ar sienu, labību un gaļu. 1863. gadā Rokfellers ar vairākiem kompanjoniem nodibināja savu pirmo naftas pārstrādes uzņēmumu, un tas kļuva par atspēriena punktu viņa nākotnes bagātībai. 1870. gadā dibinātā „Standard Oil Company” citu pēc cita pārņēma konkurējošos naftas ieguves un pārstrādes uzņēmumus, līdz 19. gadsimta nogalē kontrolēja 90% no naftas pārstrādes un 30% no naftas ieguves Savienotajās Valstīs.

Tomēr, kā uzsver Rokfelleram labvēlīgie viņa biogrāfiju autori, magnāts centies ar saviem konkurentiem apieties salīdzinoši saudzīgi, parasti piedāvādams viņiem vai nu pietiekami izdevīgus biznesa pārpirkšanas noteikumus, vai dalību „Standard Oil Company”. Ir diezgan daudz bijušo konkurējošo uzņēmumu īpašnieku, kuri pēc savu kompāniju pārdošanas Rokfelleram pavadījuši atlikušo mūžu kā pārtikuši ļaudis, bet daži pat krietni vairojuši savu turību kā „Standard Oil” akcionāri un struktūrvienību vadītāji. Šajā sakarā tiek uzsvērts, ka Rokfellers bijis cita starpā krietns kristietis, tāpēc arī biznesā uzvedies gana „kristīgi”.

Tomēr ir diezgan nepārprotami, ka monopolstāvokļa iegūšana un uzturēšana jau tobrīd lielākajā pasaules lielākā nebija iespējama tikai legāliem līdzekļiem vien. Ir diezgan droši zināms, ka krietnais kristietis Rokfellers savu reizi gan slēdzis slepenas vienošanās, gan maksājis dāsnas „stipendijas” gan atsevišķu štatu, gan Vašingtonas politiķiem un amatvīriem. Tieši „Standard Oil” darbība veicināja antimonopolu likumdošanas rašanos Savienotajās Valstīs 19. gadsimta pēdējās desmitgadēs, un galu galā tas beidzās ar Savienoto Valstu Augstākās tiesas lēmumu par karteļa sadalīšanu 34 jaunās kompānijās. Starp tām bija „Continental Oil” – vēlākais „Conoco”, „Standard of Indiana” – vēlākais „Amoco”, „Standard of California” – vēlākais „Chevron”, „Standard of New Jersey” – vēlākais „Esso”, „Standard of New York” – vēlākais „Mobil Oil”. Praktiski visu nozīmīgāko amerikāņu naftas kompāniju aizsākumi meklējami Rokfellera uzņēmumā. Un paša Rokfellera finansu situāciju minētās sadalīšanas rezultātā nebūt īpaši nepasliktināja, ko apliecina arī jau pieminētā kvalificēšanās pasaulē pirmā miljardiera statusam. Turpmākajos gados viņš gan savu bagātību krietni padeldēja, vairāk nekā 500 miljonus dolāru ieguldīdams dažādos mecenātisma un labdarības pasākumos.