Savulaik arī Latvijā ļoti populārā amerikāņu dramaturga Tenesija Viljamsa luga „Ilgu tramvajs” pirmoreiz tika izrādīta Ņuheivenā 1947. gada 3. decembrī. Iestudējuma režisors bija Elija Kazans, Blanšu Dibuā atveidoja Džesika Tendija, Stenliju Kovaļski – Marlons Brando (attēlā).

Junisa: Ko jūs te meklējat, mīļā? Jūs esat apmaldījusies?

Blanša: Man ieteica iesēsties tramvajā, kas saucoties "Ilgas", nobraukt sešus kvartālus un izkāpt Elizejas laukos.

Junisa: Šobrīd jūs te esat. Te ir Elizejas lauki.

Blanša: Tad man laikam ir iedots nepareizs numurs…

Junisa: Kādu numuru jūs meklējat?

[Fragments no T.Viljamsa lugas "Ilgu tramvajs" iestudējuma Drāmas teātrī, 1971. g. Rež. A.Jaunušans, radioiestudējuma rež. O. Šalkonis. Blanša - A.Liedskalniņa, Junisa - I.Tomsone.]

"Tramvajs ar nosaukumu "Ilgas"" - tā burtiski latviski būtu tulkojams amerikāņu dramaturga Tenesija Viljamsa drāmas nosaukums "A Streetcar Named Desire". "Ilgu tramvajs", kas aizved jūs uz Elizejas laukiem Jaunorleānā, uz vietu, kas tikpat maz līdzinās attiecīgajam priekšstatam par metropoles krāšņumu un valdzinājumu, kā lugas sižets - jebkādu ilgu piepildījumam. Pirmo reizi priekškars šai lugai vērās Šūberta teātrī Ņūheivenā 1947. gada 3. decembrī.

"Ilgu tramvajs" ir Tenesija Viljamsa otrā luga, tapusi diezgan smagā un mokošā procesā, un savu galīgo formu, kā atceras autors, ieguvusi pēc kādas viesošanās Jaunorleānā. Tāpēc šīs Amerikas dienvidu pilsētas tēls lugā ir tik sajūtams, tik konkrēti taustāms un ienes darbā īpatnējas noskaņu nianses.

"Tas ir vēstījums no tumsas dzīlēm. Šis samežģītais, žēli apmulsušais gaismas un kultūras stariņš kliedz šajā tumsā. Mūsu Dienvidu štatos pastāvošais raupjas varmācības, neiejūtības un vulgaritātes spēks to izdzēš - par to kliedz šī luga." Tā par Tenesija Viljamsa darbu izsakās tā pirmais režisors, tobrīd jau slavens skatuves meistars Elija Kazans. Bet, protams, tēma neaprobežojas ar Savienoto Valstu Dienvidu štatu vides atspoguļojumu - tā ir aktuāla ļoti daudzām pasaules vietām un ļoti daudziem laikiem, jo sevišķi pēdējiem pāris gadsimtiem, kuros tik bieži primitivitāte un truls pragmatisms grauj to trauslo, smalko, pagājušo laiku izloloto, ko Kazans nodēvē par "gaismas un kultūras stariņu". Tēmas izjūtā pagājušā gadsimta vidus amerikānim Tenesijam Viljamsam ir daudz kopīga ar vairākas desmitgades agrāk dzīvojušo un radījušo Antonu Čehovu, un "Ilgu tramvajs" ir tas darbs, kas dod Viljamsa vārdam pasaules skanējumu un paceļ autoru pasaules dramaturģijas olimpā.

Pirmizrāde atklāja pasaulei vēl vienu izcilu vārdu - tobrīd 24 gadus veco aktieri Marlonu Barndo kā Stenliju Kovaļski. Sākotnēji producente Irēna Maijere Selznika paredzējusi šo lomu vecākajam un nobriedušākajam Džonam Garfīldam, taču tad izšķīrusies par līdz tam gluži nepazīstamo jaunekli ar izteiksmīgo apakšžokli. Tā izrādījusies spoža izvēle - Brando un viņa partnere Blanšas lomā Džesika Tendija sevi lieliski apliecinājuši Viljamsa darbā. Marlons Brando kļūst pat par tādu kā Stenlija Kovaļska etalontēlu, drīzumā nospēlējot šo lomu arī kino - Elijas Kazana 1951. gadā pabeigtajā filmā, kur viņa partnere ir Vivjena Lī.

Domājams, daudzi vēl itin labi atceras arī Alfrēda Jaunušana veidoto iestudējumu Nacionālajā, toreiz - LPSR Valsts Akadēmiskajā Drāmas teātrī pagājušā gadsimta 70. gados. Izrāde daudzus gadus pildīja teātra zāles, tās ieraksts daudzkārt tika gan rādīts Latvijas TV, gan atskaņots Latvijas Radio. 1971. gada ieraksts ar Antru Liedskalniņu kā Blanšu Dibuā, Gunāru Cilinski kā Stenliju Kovaļski un Eleonoru Dūdu kā Stellu Kovaļsku glabājas Radio fonotēkā un laiku pa laikam tiek atskaņots joprojām.

[Fragments no izrādes. Blanša - A. Liedskalniņa, Stenlijs - G. Cilinskis, Mičs - U. Dumpis, Pablo - E. Beseris, Stīvs - A. Upenieks, ārsts - H. Topsis, sanitāre - I. Hincenberga.]

Pablo: Ļoti nepatīkams gadījums.

Stīvs: Tā taču nemēdz rīkoties. Vajadzēja viņai pateikt.

Pablo: Madre de Dios! Cosa mala, muy, muy mala!

Stenlijs (pavadot ārstu un sanitāri): Šeit, šeit… Lūdzu, nāciet tālāk! Mič, Mič - vācies nost!

Mičs: Tu - tu to visu esi izdarījis! Tu, nolādētais jākli!

Stenlijs: Beidz tarkšķēt!

Mičs: Es tevi nogalināšu!

(Stenlijs atgrūž Miču malā.)

Stenlijs: avaldiet to raudošo zīdaini!

Stīvs: Rimsties, Mič!

Pablo: Neņem galvā!

(Mičs šņukstēdams sabrūk pie galda.)

Sanitāre: O, šie nagi jums būs jāapgriež! Vai uzvilkt trakokreklu, doktor?

Ārsts: Tikai ārkārtējā gadījumā. (Blanšai.) Mis Dibuā… Krekls nebūs vajadzīgs.

Blanša: Vienalga, ka jūs esat, - es visu mūžu esmu bijusi atkarīga no svešu cilvēku laipnības.