Spontānā uzstāšanās: pēdējais “The Beatles” koncerts, notikums, kas norisinājās 1969.gada 30. janvārī. Tā kļuvusi par dienu, kad notika grupas "The Beatles" pēdējā publiskā uzstāšanās uz ierakstu studijas "Apple Records" jumta Londonā. Šo improvizēto koncertu pārtrauca policija.

„The Beatles” jeb „Bītli”, viena no veiksmīgākajām un vienlaikus kritizētākajām grupām pastāvēja no 1960. līdz 1970.gadam.  Bet sešdesmito gadu vidū pasauli pārņēma bītlomānija. Tie bija čaļi, kuri varēja atļauties daudz. Tā piemēram, 1966.gadā Džons Lenons atļāvās paziņot, ka Bītli ir populārāki par Jēzu. 

60.gadu izskaņā grupas saskaņa sāka šķobīties, arvien spēcīgāk sāka iezīmēties fakts, ka katrs no dalībniekiem vairāk aizraujas ar personīgiem projektiem, un arvien mazāk laika atliek supergrupai. Bītli tai laikā koncertēja arvien mazāk.

Vēsturiskā uzstāšanās uz jumta kļuva par pirmo vairāk nekā divu gadu laikā. Bītlu jumta koncerts bija kulminācija projektam, kura sākotnējais nosaukums bija „Get Back”. Tas bija iecerēts atgriešanās, kā izmisīgi centieni atjaunot grupas vienotību.

Un tā 1969. gada 30. janvārī mūzikas grupa “The Beatles” pēdējo reizi stājās publikas priekšā pilnā sastāvā. Toreiz mūziķi nospēlēja setu uz Londonas ēkas jumta, ēkā, kur atradās ierakstu studija „Apple Records”. Koncerta laikā mūziķi nestāvēja  savās ierastajās vietās, lai Džons Lenons varētu izpildīt savu jauno dziesmu, asistents viņa priekšā tur tekstu.

Koncerts nekur nebija izziņots, tā patiešām bija spontāna ideja, kas dzimusi vien dažas dienas pirms koncerta. Par to, kurš tieši bijis idejas autors, domas dalās. Ikvienam šajā procesā iesaistītajam gribas būt tam īpašajam, kuram prātā ienāca doma uzstāties uz jumta. Tomēr visticamāk, ka idejas autors bijis Džons Lenons. Zīmīgi, ka grupa mierīgi varēja koncertu sarīkot teju jebkurā vietā pasaulē, tiklab tas varēja notikt uz kruīza kuģa, tuksnesī vai senā amfiteātrī.

Un tomēr tas bija jumts, turklāt Londonas ziema, proti 30.janvāris nav paši pievilcīgākie laika apstākļi koncertam zem klajas debess. Pūta ledains vējš, un mūziķiem sala rokas. Džons Lenons, lai būtu siltāk esot uzvilcis savas sievas Joko Ono kažoku, kamēr Ringo Stārs aizņēmās savas sievas mēteli spilgti sarkanā krāsā. „Apple Records” izpilddirektors sildījis Harisonam rokas, Lenons dziesmu starplaikos esot klusi bubinājis, ka pirksti pārāk nosaluši, lai varētu nospēlēt akordus.

Aukstums par labu nav nācis arī studijas mikrofoniem, lai tos pasargātu no stiprā vēja studijas darbinieks devies uz veikalu nopirkt sieviešu zeķbikses, tās kļuva par vēja brāzmu radītā trokšņa vairogu mikrofoniem, kas ierakstīja bungas un ģitāru skaņu.

Kad „Bītli” sākuši spēlēt, ļaudīs, kuri atradušies ēku zemākajos stāvos, sākotnējo neizpratni nomainījusi ziņkāre. Tā kā koncerts notika laikā, kad cilvēki devās pusdienas pārtraukumā, lieki, laikam piebilst, ka ziņa par „Bītlu” koncertu uz jumtu izplatījās milzīgā ātrumā un gan uz ielas, gan apkārtējo ēku jumtiem sāka pulcēties arvien vairāk skatītāju. Tikmēr Metropolitēna policija sāka saņemt arvien vairāk sūdzību par trokšņošanu.

42 minūšu laikā grupa nospēlēja piecas dziesmas, daļu no tām atkārtojot vairakkārt. Ēkas apsardze sākotnēji atteicās ielaist policiju, taču vēlāk policija nokļuva uz jumta, ko var redzēt spontānā koncerta video ierakstos. Tiesa, likumsargi nogaidīja, kad supergrupa pabeidz dziesmu un tikai tad koncerts tika pārtraukts. Pēdējā dziesma, kas izskanēja koncertā bija „Get Back!”, tā bija arī koncerta pirmā. Un vēl Džons Lenons koncertam beidzoties pateicās savā un grupas vārdā, izsakot cerības, ka ir nokārtojuši šo klausīšanās pārbaudījumu.