1897.gada 6.decembrī Londona kļūst par pirmo pilsētu pasaulē, kas sāk licencēt taksometru pārvadājumus. Londona bija viena no tām pasaules pilsētām, kas pirmā piedzīvoja taksometru parādīšanos mūsdienu izpratnē, tāpēc arī ātri aptvēra iespēju nopelnīt no licencēm, jo kādam taču šie pārvadājumi bija jāuzrauga.

Mūsdienu taksometri nav nekas ārkārtēji jauns un inovatīvs. Ja atskatās pagātnē, krietnu laiku pirms vispār parādījās automašīnas, taksometriem līdzīgus pakalpojumus sniedza ormaņi. Oficiāli uzskata, ka taksometriem līdzvērtīgs maksas pakalpojums transporta nozarē sācies ap 17.gadsimtu, lai gan visticamāk, jau krietni senāk kāds iedomājās samaksāt atlīdzību, ja vien zirga saimnieks gatavs būtu pārvest personu vai viņa mantas.

1605.gads tiek uzskatīts par sākumu taksometru biznesam, jo Londonā sāka piedāvāt oficiālu pakalpojumu – transportēšanu. Zirgu pajūgos varēja aizbraukt uz pasažiera norādīto vietu, samaksājot par to atlīdzību. Jau pēc 30 gadiem Lielbritānijas valdība apstiprināja maksājumus, ko iekasēt par šādu pakalpojumu, jo nolēma aplikt transporta pakalpojumus ar nodokļiem. Ap šo laiku līdzīgus pakalpojumus reģistrēt centās arī Parīzē. Pieaugot pieprasījumam pēc zirga pajūga pasūtīšanas, attīstījās jauns ratu paveids, kas bija pielāgots tikai pasažieru pārvadāšanai. Tā kā pakalpojumu izmantoja sabiedrības gana turīgā vai švītīgā daļa, tad arī ratiem bija jābūt skaistiem. Tos sāka veidot sacīkšu ratu formā, kur kučieris sēdējā ratu aizmugurē uz tāda kā atsperēs izveidota paaugstinājuma. Ar tādiem dažāda paveida ratiem lielajās pilsētās pārvadāja pasažierus, kuriem pašiem tajā brīdī ratu nebija.

Modernie taksometri sāka attīstīties līdz ar automobiļu attīstības sākumu. Pirmais modernais taksometrs bija „Daimler Victoria”. Valters Bīrsijs 1897.gadā attīstīja ar elektrību darbināmu taksometru biznesu Londonā. Tos ātri iesauca par putniņiem, jo ar elektrību darbināmais agregāts garām pabrauca tādā kā maigā spārnu švīkstoņā. Vienlaikus arī Ņujorkā sākās idejas kā izmantot jaunos transporta līdzekļus, attīstot pat tādu uzņēmumu, kā „Electric Vehicle Company”.

Taksometriem izšķirošs bija tieši 1897.gads, jo parādījās daudz dažādu izgudrojumu, kas ļāva šo pakalpojumu izveidot vienā ērtā kopumā. Kamēr Londonā, Parīzē un Ņujorkā cīnījās taksometru vadītāji par iespējām tikt pie labākas vietas paņemt klientus, Vācijā Štutgartē inženieri atrisināja problēmu kā samazināt strīdus par norēķiniem. Vilhelms Nedlers, Ferdinands Denkers un Frīdrihs Brunns izveidoja taksometru. Ierīce, kas iedeva vārdu visai nozarei bija mehānisks skaitītājs, kas varēja aprēķināt attālumu un naudu, kas par braucienu jāmaksā. Tieši tad „Daimler” prezentēja savu ar benzīnu darbināmo „Victoria” modeli, kuram uzreiz arī uzstādīja taksometru. Izrādās arī paša nosaukuma veidošana taksometram salika kopā vairāku valstu pieredzi. Vāciešiem taksometrs nozīmēja atvasinājumu no maksas mērītāja, kamēr britiem tie bija taxicab, savienojums no vārdiem nodoklis un kabriolets, jo pārsvarā braucamrīki bija vaļēji. Savukārt francūžiem kabrioleti bija sava veida transportlīdzeklis, kas skaitījās kaut kas prestižāks par parastiem ratiem. Vēl pieminēja, ka taksometra nosaukumā izmantota arī grieķu valoda, kur savienoti vārdi pārbrauciens un mērītājs.

Lai arī kādi bija iemesli šiem nosaukumiem, taksometrus kā pirmo uzņēmējdarbības formu licencēt izdomāja briti. Tā paša 1897.gada 6.decembrī Londonā nevarēja sniegt taksometra pakalpojumus, ja neizņēma īpašu atļauju. Licence deva tiesības regulēt taksometrus, kuri varēja arī izkauties par pasažieriem, gan arī deva iespējas iekasēt nodokļus. Interesanti, ka atsevišķos gadījumos pilsētas izmantojušas taksometrus arī ārkārtas situāciju novēršanai. Parīze 1.Pasaules kara laikā lika saviem taksometriem aizgādāt uz netālo fronti karavīrus, kas izraisīja pārsteigumu pretiniekos. Dažu stundu laikā ar taksometriem tika pārvietoti seši tūkstoši karavīru, ko neviens nebija gaidījis ieraudzīt frontē. Savukārt 1974.gadā Birmingemā pēc spridzekļu detonēšanas taksometrus izmantoja, lai ātrāk uz slimnīcu aizvestu cietušos. Ir bijuši gadījumi, kad teroraktus izmanto arī milzu peļņai. Kad Maskavas lidostā Domodedova tika veikts terora akts, sabiedrība asi nosodīja taksometrus, kas pārbijušos cilvēkus bija gatavi no lidostas aizvest tikai par simtkārtīgi lielākiem tarifiem.