1759.gada 6.janvārī britu armijas pulkvedis Džordžs Vašingtons ved pie altāra bagātu atraitni Martu Dendridžu Kastisu. Viņu savienībā neradīsies neviens pēcnācējs, taču radīsies politiskā pārliecība, cieņa un uzticība. Pateicoties sievas pūram un mantojumam, Vašingtons kļūs par turīgāko vīru Virdžīnijā. Bet pateicoties sievas iebildumiem, viņš kļūs arī par pirmo ASV prezidentu.

Džordžs Vašingtons uzauga Virdžīnijā kā ceturtās paaudzes ieceļotāju atvase. Viņš bija mērnieks un karavīrs. Dienēja angļu karaspēka vienībā, kurā kļuva par pulkvedi. Tāpat viņš kļuva par vietējās zemessardzes komandieri un ietekmīgāko uzņēmēju Virdžīnijā. Viņš nebija trūcīgas ģimenes atvase, tomēr bagātībā nepeldējās. Kad Džordžam bija 11 gadu, viņsaulē aizgāja Vašingtona tēvs, atstājot aiz sevis tabakas plantāciju un zemes mērnieka aprīkojumu. Džordžu Vašingtonu audzināja pusbrālis, kurš vēlāk arī atstāja mantojumā plantāciju un dzimtas māju Mauntvernonā.

Džordžs Vašingtons kopienā veidoja spožu karjeru. Viņš nebija skaļš un bravurīgs, bet gan centīgs un uzcītīgs. Lorda Ferfaksa uzraudzībā viņš mērīja zemi un kā karavīrs vadīja vienības, kas atturēja no angļu protekcijas zemēm francūžus. Vašingtonu un Ferfaksu vienoja draudzības saites, kurās lords bija Vašingtona skolotājs. Viņš audzināja nedižciltīgos augstmaņus kā uzvesties un kā ievērot etiķeti. Vašingtons pats Ferfaksu sauca par skolotāju.

18. gadsimta sabiedrībā svarīgs solis ir noslēgt laulības. Tāpēc 1759. gadā Džordžs Vašingtons pie altāra veda jaunu atraitni. Marta Dendridža Kastisa bija tikai 26 gadus veca, kad jau bija palikusi bez vīra, viena ar diviem bērniem. Pēc kāzām viņa pieņēma Vašingtona uzvārdu un pārcēlās uz vīra īpašumu Mauntvernonā. Vašingtons aizgāja no militārā dienesta, jo saskārās ar politisku uzskatu atšķirībām. Viņš nolēma izmantot savas sievas pūru un mantojumu, lai gādātu par ģimenes labklājību. No sievas pūra ģimenei pienācās seši tūkstoši hektāru zemes un 150 vai pat 300 vergu. Kopā ar Vašingtona tabakas plantāciju ģimene sevi labi pieteica uzņēmējdarbībā. Ar laiku Vašingtoni ne tikai audzēja tabaku, bet arī kviešus. Vēlāk no Potomakas upes viņi ieguva arī zivis, ko tirgoja Vestindijas kompānijai. Ar uzcītīgu darbu un rūpīgu plānošanu Džordžs un Marta Vašingtoni kļuva par turīgākajiem zemes īpašniekiem Virdžīnijā.

Protams, sievas pūrs un vēlākā labklājība radīja priekšstatu, ka kāzas ir aprēķins. Savā ziņā tā tas bija, tomēr aprēķina faktoru mazināja abu laulāto uzticība un savstarpējais atbalsts. Vašingtons ļoti iemīļoja sievas bērnus no pirmās laulības. Pašiem viņiem bērnu nebija, tāpēc Kastisu atvases kļuva par Vašingtona bērniem. Kad sākās vietējo saimnieku sacelšanās pret britu koloniālo varu, Marta Vašingtona sniedza ievērojamu atbalstu vīram. Viņa esot ceļojusi visur, kur ar karavīriem devās Džordžs Vašingtons, un palīdzējusi ar padomu, kad vajadzīga bija iedvesma. Tomēr ir viena nianse, kas parāda, ka medus podā bija arī kāda darvas karote. Sieva neatbalstīja Džordža Vašingtona kandidēšanu pirmā ASV prezidenta amatam. Viņa esot bijusi dusmīga, ka vīrs pieņēma izaicinājumu. Zināms, ka viņa arī neapmeklēja pirmā prezidenta inaugurāciju. Taču tos pienākumus, kas bija jāpilda prezidenta kundzes amata ietvaros, Marta Vašingtona pildīja godam. Viņa kļuva par pirmo sievieti uz ASV pastmarkas un pirmā, kura rotāja ASV vienu sudraba dolāru. Tas viss notika laikā, kad jēdziens „pirmā lēdija” vēl neeksistēja. Pēc prezidentūras beigām Džordžs un Marta Vašingtoni pārcēlās uz mantoto īpašumu Mauntvernonā. Bet vēlāk ASV valdība pārveidoja šo īpašumu par nacionālā muzeja sastāvdaļu. Vašingtona māja kļuva par viņa muzeju.