1937. gada 6. martā dzimusi krievu kosmonaute, pirmā sieviete kosmosā Valentīna Tereškova.

Valentīna Tereškova piedzima Jaroslavļas apgabala Masļeņņikovas ciemā, baltkrievu ģimenē un bija vidējais bērns trīs bērnu ģimenē. Trīs gadu vecumā meitene zaudēja tēvu, kurš gāja bojā karā. Pēckara gados ģimene pārcēlās uz Jaroslavļu, kur mamma strādāja par audēju. Meitene uzsākusi mācības pilsētas 32. skolā, kurai šobrīd ir Tereškovas vārds. Skolas gados atklājies, ka Valentīna ir muzikālā dzirde un viņa apguvusi krievu folkloras instrumenta dombras spēli.

Diemžēl ģimenes materiālā stāvokļa dēļ Valentīna nācās pamest mācības un turpināt tās vakarskolā, apvienojot ar darbu rūpnīcā.

Pēc skolas beigšanas Valentīna iestājās Vieglās rūpniecības tehnikumā un sāka apmeklēt lidošanas klubu, kur nodarbojās ar izpletņlēkšanu.

Pēc tam, kad lielais mērķis – pirmais cilvēks kosmosā – 1961. gadā bija sasniegts, PSRS nosprauda nākamo. Tika apstiprināta pilnīgi slepena programma – pirmā sieviete kosmosā. Bez lieka trokšņa sameklēja spēcīgas, uzticamas lidotājas, izpletņlēcējas un līdzīgu sagatavošanos izgājušas jaunas sievietes, no kurām izraudzījās vienīgo kandidāti.

To, ka meita gatavojas kļūt par kosmonauti, Valentīnas māte pat nenojauta un par notikušo mamma uzzinājusi no radio, brīdī, kad meita jau bijusi kosmosā.

Neviens lāga nezina, kāpēc tieši Tereškovu izvēlējās par pirmo sievieti kosmosā. Iespējams, te pirkstu pielicis tā laika ģenerālsekretārs Ņikita Hruščovs, jo sagatavošanās ciklu misijai kosmosā uzsākušas piecas spēcīgākās pretendentes.

Cikla beigās tika noskaidrotas labākās. Par labākajām kandidātēm testu rezultātos kļuva Ponomarjova un Solovjova. Tereškova šai rangā nav bijusi pat trijniekā, bet tas viss notika Padomju Savienībā,un vēl nebija runājis tā laika PSKP CK ģenerālsekretārs Ņikita Hruščovs. "Poļeķit Vaļa" ( “Lidos Vaļa”), bija Hruščova galavārds un testu rezultātiem vairs nebija nozīmes.

Kā izrādīsies vēlāk, par šo Hruščova untumu varēja nākties dārgi samaksāt, jo Tereškova patiešām nebija spēcīgākā kandidāte un lidojumā pieļāva daudz kļūdu.

Vien dažus mēnešus pēc slavenā lidojuma Tereškova saderinājās ar citu slavenu kosmonautu Adrianu Nikolajevu, lai gan lidotāju aprindās klīda baumas par Tereškovas simpātijām pret Gagarinu.

Kāzas svinējusi visa toreizējā Padomju Savienības elite, un neiztrūkstošs viesis bijis arī Ņikita Hruščovs. Zinātāji mēļoja, ka patiesībā tās bijušas valdības pielemtas, vai precīzāk, silti ieteiktas padomju kosmonautu paraugkāzas. Lai arī tolaik publiski visi šo faktu noliedza, 2003.gadā dokumentālajā filmā to apstiprināja Valentīna Tereškova pati. Vienkārši Nikolajevs tobrīd bijis vienīgais vecpuisis starp kosmonautiem, un viņam Valentīna patikusi.

Ģimenes dzīve viņiem abiem nebija laimīga, tomēr laulībā piedzima meita, kas arī bija pārbaudījums visiem, jo neviens pasaulē nevarēja zināt, vai kosmosā pabijušas sievietes organisms vēlāk ir spējīgs iznēsāt veselu bērnu. Lai arī Valentīna jau 70. gadu vidū meklējusi iespējas šķirties no vīra, tas tomēr neizdevās un abi nodzīvoja kopā gandrīz 20 gadus. Vēl ilgu laiku pēc tam, kad abi jau praktiski šķīrušies dzīvojuši atsevišķi, oficiālajos pasākumos nācies tēlot priecīgu un laimīgu ģimeni.

Tikai 1982. gadā Tereškovai izdevās nokļūt audiencē pie tā laika valsts līdera Leonīda Brežņeva un tieši no viņa iegūta atļauja šķirt paraugpāra laulību. Kā abu meita stāsta, tad daļai sabiedrības šķiršanās lēmums bijis diezgan negaidīts. Un, skaidrs, ka tas bija bīstams lēmums. Padomju Savienībā divu slavenu tā laika varoņu šķiršanās nebija pats vēlamākais notikums.

Drīz pēc laulības šķiršanas Tereškova apprecējās ar ārstu Jūliju Šapšņikovu, ar kuru nodzīvoja līdz vīra nāvei 1999.gadā. Tikmēr Tereškovas pirmais vīrs tā arī otrreiz neapprecējās un mūžība aizgāja 2004.gadā. Tas nozīmē, ka pirmā kosmonaute pārdzīvojusi abus savus vīrus.

Savulaik viņa darbojās Krievijas Augstākajā Padomē. 2008.gadā bija ievēlēta Jaroslavļas pilsētas domē.

Attēlā: Valentīna Tereškova kopā ar kosmonautie Juriju Gagarinu un Pāvelu Popoviču (no kreisās) un PSKP CK ģenerālsekretāru Ņikitu Hruščovu (no labās).