Endrjū Loida Vēbera „Operas spoks” nereti tiek dēvēts par izcilāko mūziklu pasaules vēsturē. Savu pasaules pirmizrādi tas piedzīvoja Viņas Majestātes teātrī Londonā 1986. gada 9. oktobrī.

Parīzes opernamā Opera Populaire notiek savādas lietas – mēdz atskanēt dīvainas skaņas, zūd priekšmeti, pārāk bieži notiek negadījumi. Kādu vakaru mēģinājuma laikā krītošs prospekts gandrīz trāpa operas primadonnai Karlottai, un dziedone, satraukta un sašutusi, atsakās turpmāk piedalīties mēģinājumos. Direkcija ir neapskaužamā situācijā, taču tad nāk glābiņš: izrādās, ka galveno partiju apguvusi arī koriste Kristīne Daē.

Tā sāk risināties sižets komponista Endrjū Loida Vēbera mūziklā „Operas spoks”, kura pasaules pirmizrāde notika „Viņas Majestātes teātrī” Londonā 1986. gada 9. oktobrī. Libreta pamatā ir 20. gadsimta sākuma populārā franču kriminālrakstnieka Gastona Lerū romāns, kuru nereti apzīmē kā „gotisku”, ar to saprotot romānā klātesošos mistikas un apsēstības motīvus. Darbība risinās Parīzē 1881. gadā. Tas ir laiks, kad Francija sāk attapties no pazemojošās sagrāves Franču-prūšu karā, atvadās no superlielvaras ambīcijām, kas saistījušās ar Napoleonu dinastijas vārdu, toties arvien noteiktāk piesaka sevi kā vadošais Eiropas mākslas centrs. Tobrīd šeit uzplaukst impresionisms, talanta pilnbriedā ir Mopasāns un Zolā, bet uz muzikālā teātra skatuves triumfē Bizē „Karmena” un dzirkstošās Ofenbaha operetes. Tieši tāda – radošā azartā kūsājoša – šai sižetā atklājas Opera Populaire, taču teātra ikdiena ir arī nežēlīga, intrigu un sakāpinātu ambīciju piesātināta, un šīs teātra tumšās puses metafora ir mūzikla titulvaronis: Operas spoks.

Endrjū Loida Vēbera „Operas spoks” nereti tiek dēvēts par visu laiku izcilāko mūziklu. Šobrīd tas ir visilgāk izrādītais mūzikls Brodvejā, kā arī visu laiku ienesīgākais izklaides žanra darbs un finansiāli veiksmīgākais skatuves iestudējums vēsturē. Vēbers, kopā ar libretistiem Ričardu Stilgovu un Čārlzu Hārtu radot šo darbu, precīzi uztvēris sižeta vadmotīvu – radošā azarta pāraugšanu apsēstībā un neprātā. Operas spoks, savāds vienpatnis, kurš slepeni mitinās pazemēs labirintos zem opernama, iemīl Kristīni, taču iedzimta fiziska kroplība laupa viņam cerības uz pretmīlu. Tā vietā viņš tiecas savienoties ar savas mīlas objektu mūzikā, padarīt Kristīni par sava talanta mediju, un sagaida arī no viņas tādu pašu atdevību. Viņš ir gatavs uz visu, lai pašķirtu savai favorītei ceļu uz skatuves triumfu, taču nav gatavs dalīt viņu ne ar vienu un nevienā aspektā – Kristīnei jādzīvo tikai viņa mūzikai!