1877. gada 26.maijā pasaulē nākusi amerikāņu dejotāja Aisedora Dunkane - kuru uzskata par modernā baleta pamatlicēju.

"Aisedora Dunkane pieskaitāma pie traģiskākajām personām vēsturē. Kritiķi ap viņu tinti patērēja vairumā un par viņas dejām veda karstākās debates. Daudzi arī viņu izsmēja, tomēr savam virzienam viņa palika uzticīga,"  tā par šodienas jubilāri brīvās dejas stila radītāju 1932. gadā rakstīja latviešu žurnāls "Filma un Skatuve".

Pasaulē Andžela Aisedora  nāca 1877. gada 26. maijā, lai gan dažos avotos minēts, ka tas tomēr bijis 27. maijā.  Viņas tēvs Džozefs Čārlzs Dunkans bija baņķieris, kurš vēl pirms meitas piedzimšanas aizbēga ar visiem klientu noguldījumiem, pametot sievu vienu ar četriem maziem bērniem bez kādiem uztura līdzekļiem.

Nosvinējusi sesto dzimšanas dienu, Aisedora, kurā jau bija atklājies neparasts dejotājas talants, sevi pirmo reizi izmēģināja deju skolotājas lomā, mācot savas prasmes klasesbiedriem.
Pašu Aisedoru neviens nekad nebija nopietni mācījis dejot. Viņa patiesi bija ģeniāla improvizatore, kura idejas savām dejām smēlās dabā un Senās Grieķijas kultūrā.

Viņa  pārkāpa noteikumus, sagrāva tradīcijas un pārvērta dejas laukumu mākslā, ienesot dejās īpašu filozofiju. Viņa uzskatīja, ka visu kustību avots ir trešā čakra vai saules pinums. Viņas idejas un pienesums dejām padarīja viņu par modernās dejas radītāju. Zinātāji saka, ka Aisedorai paveicies, kad Ņujorkā par viņas skatuves kustību pasniedzēju kļuva pazīstamā dejotāja Marija Luīze Fullere. 1906. gadā, jau sasniegusi popularitātes virsotnes, savā darbā "Nākotnes deja" Aisedora klasiskajam baletam tomēr veltīs ne visai glaimojošus vārdus: "Visas kustības, ko māca mūsdienu baleta skolas, ir neauglīgas, jo ir pretdabiskas, cenšoties radīt ilūziju, ka tām neko nenozīmē Zemes pievilkšanas spēks. Ja mūsu skats varētu iekļūt zem baleta svārciņiem un triko, tad ieraudzītu tur pretdabiski izkropļotus muskuļus, kurus tādus padarījis nedabiskais ietērps un pretdabiskās kustības.”

Pati Aisedora savā īpatnajā manierē spēja izdejot jebko – to, ko cilvēki parasti mēdz izrunāt, izdziedāt, uzrakstīt, izspēlēt, uzgleznot. Tā varēja būt saules pielijusi pļava, rītausma, baltā krāsa vai arī "Mēnesnīcas sonāte". Tikpat daudz noteikumu, cik viņa pārkāpa deju zālē, viņa pārkāpa arī ārpus tās. Varētu teikt, ka viņas dzīve bija skandāliem un likstām bagātīga. Sabiedrību viņa izaicināja kļūstot par biseksuāļu, komunistu un ateistu atbalstītāju, piņķerīga bijusi arī viņas attiecību un ģimenes dzīve.

Viņas mīļākā esot bijusi Mersedesa Deakosta – amerikāņu dzejniece, dramaturģe un rakstniece. Viņu attiecības dokumentētas arī vairākās vēstulēs. Dzīves laikā Aisedorai nācās piedzīvot daudzus traģiskus notikumus, kas ietekmēja arī viņas radošo biogrāfiju. Ārlaulībā piedzima divi bērni, bet abi traģiski gāja bojā, noslīkstot Sēnā, upē Francijā. Pēc negadījuma sievietei dzima vēl viens bērns, kurš neilgi pēc piedzimšanas nomiris. Dejotāja bija precējusies krievu dzejnieku Sergeju Jeseņinu, kurš bijis 18 gadus jaunāks par viņu. Laulība nebija ilga, bet divus gadus pēc šķiršanās Jeseņins izdarīja pašnāvību. Patiesībā Aisedorai visu mūžu bijušas sarežģītas, brīžiem graujošas attiecības ar vīriešiem.

Arī pati Aisedora no dzīves neatvadījās klusām un bez skandāla. 1927. gada 14. septembrī viņa cieta visai savādā autoavārijā. "The New York Times" ziņoja: "Traģiskā nāvē Nicā mirusi amerikāņu dejotāja Aisedora Dunkane. Atsaucoties uz ziņotājiem no negadījuma vietas, viņa izkritusi no braucošas automašīnas. Nāve iestājusies tūlītēji, atsitoties pret cieto segumu." Visai mistiski esot bijis tas, ka mīklainā izvelšanās no auto bijusi saistīta ar garas šalles iepīšanos automobiļa aizmugurējos riteņos. Tieši tāpēc viņas nāve līdz pat šai dienai ir neskaidrību un minējumu apdvesta.