Lejaskurzeme: kur velkamas novada vēsturiskās robežas

Izzinot Latvijas vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko teritoriju identitāti, šoreiz stāsts par Lejaskurzemi.

Sarunā par Lejaskurzemes kultūrvēsturisko teritoriju piedalās Liepājas Universitātes Kurzemes humanitārā institūta pētnieces Ieva Ozola un Daiga Straupeniece un Liepājas muzeja vēsturniece Uļa Gintnere.

Vispirms stāsts par to, kā velkamas Lejaskurzemes ģeogrāfiskās robežas, cik tās sakrīt ar pēdējās teritoriālās reformas rezultātā tapušo Dienvidkurzemes novadu. 

Robežu jautājums ir sarežģīts. Lejā dzīvot - nozīmē dzīvot pie jūras, bet tik šaurā nozīmē Lejaskurzemi neaplūko, jo tas tad būtu vien kāds gabals no Rucavas vai Nīcas pie jūras. Vēsturisko zemju likumā Lejaskurzemes robežas nav novilktas, bet uzraksts ir stūrim uz dienvidrietumiem no Liepājas. 18. - 19. gadsimtā un pat vēl senāk Lejaskurzeme vareja būt viss, kas ir uz rietumiem no Lielupes. Tik plaši Lejaskurzemi šobrīd neskata.

Valodnieki uzskata, ka blakus vidusdialekta kursiskajām izloksnēm ir vietas, kur valodā ir izteikti zemgaliskas pazīmes un tās nerodas pašas no sevis. Bet mūsdienās jau vairs nevar nošķirt šos apgabalus un reizēm abas izrunas - kursisko un zemgalisko - var saklausīt pat viena cilvēka runā. Vai šo robežu nav.