LSM ziņās: Lībiešu krasts – kādas ir tā vēsturiskās saknes un šodiena?

Izzinot Latvijas vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko teritoriju identitāti, šoreiz stāsts par Lībiešu krastu.

Sarunā par Lībiešu krasta identitātes vēsturiskajām saknēm un šodienu Latvijas Universitātes Lībiešu institūtā tiekamies ar tā vadītāju - dzejnieku Valtu Ernštreitu, institūta vadošo pētnieci un Lībiešu kultūras centra vadītāju Renāti Blumbergu un sabiedriskās organizācijas "Lībiešu savienība" vadītāju Ievu Ernštreiti.

Lībiešu krasta identitāte un lībiešu identitāte - cik lielā mērā šie nojēgumi pārklājas un kādos aspektos?

Valts Ernštreits: Tās tomēr ir lielākoties divas dažādas identitātes, jo lībiešiem pēdējais gadsimts ir bijis ļoti sarežģīts. Lībiešu krasts, kas ļoti ilgi sargāja lībiešu kultūru un valodu izolētā vietā, pēdējā gadsimta laikā ir kļuvis pārāk interesants. Abu pasaules karu laikā lībiešu krasts bija pārvērsts par frontes zonu, lielākā daļa lībieši bija spiesti gan Pirmā, gan Otrā pasaules kara laikā krastu pamest. Savukārt piecdesmitajos gados, kad padomju okupācijas apstākļos tika izveidota pierobežas zona, faktiski lībiešu kopiena pameta Lībiešu krastu, varētu teikt, gandrīz visa, un  apmetās uz dzīvi ārpus tā.

Kopš tā brīža ir  divi zari aizgājuši - viens ir tas, kas notiek Lībiešu krastā, otrs ir tas, kas notiek lībiešu kopiena, kura Lībiešu krastā nedzīvo, tomēr saglabājusi ļoti spēcīgu saikni. Lībiešu krasta identitāte sāk mainīties 60. - 70. gados ar to, ka sāk parādīties jauni iedzīvotāji, kas ienāca šajā krastā, apmetās lībiešu senajās mājās. Bet labā ziņa lībiešu gadījumā ir tā, ka arī jaunie ienācēji ar ļoti lielu respektu, lielākoties, attiecās pret krasta lībiskajām saknēm.

Viena ļoti redzama izpausme ir lībiešu karogi, kas praktiski redzami mūsdienās visā Lībiešu krasta teritorijā, bet viņi nenozīmē, ka tajās mājās dzīvo tieši lībieši. Tas nozīmē, ka tie, kas tur dzīvo, uzskata sevi par piederīgiem Lībiešu krastam un savā ziņā arī lībiešu pasaulei.

Llībieši krasts vispār ir ļoti unikāla teritorija, jo tā ir sala. Tas neizskatās kartēs pēc salas, bet ir ģeoloģiski. Šis krasts ir veidojies, jūrai atkāpjoties, kas ir izveidojusi arī tādu ļoti savdabīgu visā Ziemeļeiropā Kangaru - vigu ainavu, kas ir pārmežotas kāpas, kas iet paralēli jūrai, un starp viņām ir pārpurvotas ieplakas, kas savā ziņā izolē Lībiešu krastu.

Līdz pat pagājušā gadsimta vidum daudz vieglāk Lībiešu krastā bija ierasties pāri pa jūru, nekā caur sauszemi. Tas padarīja Lībiešu krasta 14 ciemus kā tādu sava veida salu, kas sargāja, kā tas arī šodien daudzviet notiek citu arhaisku tautu gadījumā, un palīdzēja saglabāties lībiešu valodai un kultūrai. Tikko tās robežas sāka vērties vaļā, tā, protams, tas uzreiz spēcīgi ietekmēja.