Latvijas Radio ir viens no vecākajiem zīmoliem, kas joprojām pastāv. Tas pārdzīvojis lielas pārmaiņas šo 96. gadu laikā, jo tas mainījies līdzi varu un laiku maiņām. Saturs bija radikāli citāds laikā, kad Radio tapa Latvijas pirmās demokrātijas periodā. Tad visai krasas izmaiņas bija, nākot pie varas Ulmaņa autoritārajam režīmam. Radio lielā mērā kļūst par režīma ruporu. Pēc tam, protams, šādi tas turpina kalpot arī svešajām okupācijas varām. Tomēr kaut kas diezgan būtisks visiem šiem laikiem cauri ir saglabājies tajā, kā radio uztver sajūt Latvijas sabiedrība. Kas palicis un saglabājies caur šiem gadiem, vērtē Latvijas Radio Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Aile un reklāmas aģentūras "Nord DDB" direktors Andris Rubīns.

„Man liekas, divas svarīgākās lietas, kas ir bijušas nemainīgas, ir klāt esamība vai klātesošs radio un radio balss,” vērtē Ieva Aile. 

„Man nav ne mazākās nojausmas, kā tas bija pirms 96 gadiem, bet

tas solījums un tā zīmola stāstā pamatlīnija ir palikusi nemainīga – tā ir tā klātbūtne: klātbūtne mūsu klausītājiem, klātbūtne notikumiem. Un mūsu balss, tā īpašā, skanīgā lieta,

vai tas būtu diktors, vai tas būtu žurnālists, vai tas būtu mūziķis, kas caur instrumentu to balsi nodot. Tās ir tās divas svarīgākās lietas, kas šo stāstu veido,” atzīst Ieva Aile

„Sajūta par Latvijas Radio ir drusku līdzīga Dziesmu svētkiem, kuri faktiski kaut kādā veidā ir uzturējuši visus šos daudzos gadus kaut ko Latvijai ārkārtīgi nozīmīgu gan informatīvi, gan dažādu vēstures notikumu ziņā,” norāda Andris Rubīns.

„Faktiski jūs [Latvijas Radio] esat tāda mūsu audio virtuālā bibliotēka, kurā patiešām tas arhīvs un uzkrātais saturs ir vienkārši nenovērtējams.”

„Protams, ka tas iedod milzīgu respektu pret tiem cilvēkiem, kuri, manuprāt, šo darbu, līdzīgi kā skolotāji un ārsti, uztver kā misiju, ne tikai kā iespēju nopelnīt iztiku,”  turpina Andris Rubīns. „To nevar nejust tajā veidā, kā top raidījumi, kas bieži vien iet pretim populārajām tēmām, jo tā Latvijas Radio misija, kas ietver sevī arī informēt par sarežģītiem jautājumiem, izglītot cilvēkus, noteikti nav vieglākais žanrs, kuru uzņemties un noturēt klausītāju. Tomēr Latvijas Radio ar šo svarīgo misiju visiem šiem 96 gadiem cauri ir ticis kopumā ļoti veiksmīgi galā, nemitīgi, protams, mainoties un attīstoties.”

Latvijas Radio zvaigžņu stunda bija 80. - 90. gadu mija, kad cīnījāmies par valsts atjaunošanu, kad radio bija ne tikai visur esošs kā vēstītājs, bet arī brīžiem saucējs uz ļoti konkrētu rīcību, piemēram, doties uz barikādēm. Cik no tā Latvijas Radio ir spējis saglabāt un paturēt?

„Radio segments kopumā ir no visiem mediju veidiem visuzticamākais. Ir daudz dažādu aptauju, un arī Eiropas Raidorganizāciju apvienības publicētajos pēdējos indeksos un pētījumos par sabiedrības uzticību medijiem uzskatāmi var redzēt, ka radio ir līderis, ka cilvēki atzīst to kā uzticamāko mediju veidu, pēc tam seko televīzija, pēc tam - prese. Un tur pa apakšu maisās interneta mediji, sociālo tīklu videi vērtējums ir viskritiskākais,” skaidro Ieva Aile.

Uzticības mandāts ir tiešām liels. Pētījumi arī rāda, ka radio ir top trijniekā teju aiz armijas un policijas, uzreiz nākamais, kam sabiedrība to savu uzticības latiņu ir iedevusi. Ne velti radio ir arī nacionālās drošības apziņošanas sistēmā. 

„Diendienā to redzu, ka tā misijas apziņa, tā veselīgā spīta stīga, kas ir Radio cilvēkos, lai tiešām nodrošinātu objektīvu operatīvo daudzveidīgo informāciju, nekur nav pazudusi. Es domāju, ka viņa arī nekur nepazudīs,” vērtē Ieva Aile. „Te drīzāk ir jautājums, kas klausītājam būs tie pieņemamākie formāti, kā viņi šo informāciju patērēs pēc gadiem 10, 20 un 50. Iespējams, tur gan ir gaidāmas dažādas izmaiņas, jo ierastais radioaparāts virtuvē vairs varbūt nebūs tas klasiskākais veids, kā to saturu patērēs. Bet mums ir jāiet laikam līdzi, mēs mērķtiecīgi pie tā domājam un strādājam, lai būtu arī dažādās citās platformās, un pie klausītājiem mēs vienā vai otrā veidā tāpat nonāksim.”