„Ceļš beidzies. Tālāk nebraukšu!” – šādu kategorisku zvanu no preču piegādātāja šomēnes saņēma Amatas novada lauku veikalu īpašniece Baiba Jukņēviča. Un šī uzņēmēja nav vienīgā, kuras saimniecisko darbību ietekmē brūkošie grants seguma ceļi - ar ceļu problēmām nākas saskarties vai ikvienam novada iedzīvotājam.

Finanšu ministrijas pieteiktā nodokļu reforma aptvers ne tikai nodokļu likmes – vienlaikus plānots pārskatīt arī esošos nodokļu atvieglojumus. Līdzšinējos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus plānots aizstāt ar nodokļa atbrīvojumu reinvestētajai peļņai, bet, meklējot veidus kā kompensēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājuma un neapliekamā minimuma palielināšanas radītos zaudējumus pašvaldību budžetos, pārskatīt varētu arī patlaban esošos iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnotos izdevumus.

Rokraksts ir pati autentiskākā kultūrvēstures liecība, kas stāsta gan par paša autora raksturu, gan viņa laikmetu tik smalki, kā neviens cits rakstu darbs. Vairāk nekā simt unikāli rokrakstu paraugi no četrpadsmitā līdz divdesmitajam gadsimtam pašlaik skatāmi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur tie celti gaismā izstādē „Laiku atspulgi senos manuskriptos”. 

Vakar Lielbritānijas premjerministre Terēze Meja oficiāli informēja Eiropas Savienības vadību par Lisabonas līguma 50-tā punkta iedarbināšanu, formāli uzsākot divu gadu ilgās sarunas par izstāšanos no 28-ņu valstu bloka. 

Brīvdienās latvijas hokeja izlase aizvadīs pārebaudes spēles jaunā trenera Hārtlija vadībā. Intervija ar potenciālo komandas kapteini Kasparu Daugaviņu.

Rudens un ziemas laiks novājina ne tikai cilvēkus, bet arī mūsu mājdzīvniekus. Ko derētu pavasarī pamainīt mūsu četrkājaino draugu uzturā formas atgūšanai, no kā vēl būtu viņi jāpasargā, domājot ar dzīvnieku drošību tieši pavasarī?

Uganda ierindojas pasaules nabadzīgāko valstu saraksta pirmajā divdesmitniekā, taču tā uzņem vislielāko bēgļu skaitu, kas te ierodas no kara un bada plosītajām kaimiņvalstīm. Vidēji dienā Ugandā ierodas 2,5 tūkstoši bēgļu, atsevišķos gadījumos sasniedzot pat 5000 robežu šķērsotājus dienā. Visvairāk ieceļotāju ir no vardarbības plosītās kaimiņvalsts Dienvidsudānas, kurai seko Kongo, Ruanda un Burundi. 

Rīgā sāk demonstrēt poļu režisora Andžeja Vajdas pēdējo filmu „Pēcattēls”. Stāsts par mākslas un politikas nepārsūdzamajām patiesībām.

Turcija paziņojusi, ka noslēdz savu pusgadu ilgušo militāro operāciju Sīrijas ziemeļdaļā. Tās laikā notika cīņa pret radikālo grupējumu “Islāma valsts”. Pagaidām gan netiek ziņots, vai Turcija izvedīs no kaimiņvalsts arī savu karaspēku. 

Klimata pārmaiņu mazināšanai paredzētos miljonus valsts tērē ierēdņu algām un citām ar klimatu nesaistītām lietām, bet īstenotos vides projektus ministrija uzrauga nepietiekami. Tādas aizdomas mediji un sabiedriskās organizācijas paudušas jau iepriekš, bet nu apjomīgā revīzijā pierādījuši arī Valsts kontroles revidenti.

 

Vai ir godīgi, ka bagātākās pašvaldības, piemēram, Ādaži vai Jūrmala, maksā nabadzīgākajām, tādām kā Liepāja vai Rēzekne? Pašām naudas kaut vai jaunas skolas uzcelšanai vai bērnudārziem trūkst, bet Rēzeknē aizsūtītās naudas pietiek pat āra baseina būvniecībai. Pašvaldību izlīdzināšanas fonds vairumu pašvaldību apmierina. Taču eksperti atzīst, ka esošā situācija nokauj iniciatīvu – nav jēgas domāt par naudas pelnīšanu.

Jau izskanējis stāsts par notikumiem Aizkraukles pirmsskolas izglītības iestādē “Zīlīte”, kur vecākiem radušās aizdomas par pedagogu emocionālo vardarbību pret bērniem - vecāki slepus veikuši nodarbību audioierakstu, pēc to izvērtēšanas no darba uz laiku atstādinātas grupiņas abas audzinātājas un arī auklīte. Vērtējam notikušo.

Rakstniece Inga Gaile dzejai, dramaturģijai un prozai klāt pievienojusi arī stendapu — viņa organizē un piedalās stāvkomēdijas vakaros "Sieviešu stendaps". Tur ir brīvība un par nopietno var runāt smejoties. Raidījumā par Ingu Gaili runā arī rakstniece Gundega Repše un režisore Marta Martinsone.

Vēstures romānu sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" izdots Ingas Ābeles romāns "Duna", kas vēsta par 1949. gadu Rīgā, Sēlijā un Latgalē. Dun Daugava, dun zirgu pakavi, dun sliedes…Kopā ar grāmatas vēstures konsultantu Ventu Zvaigzni Gundars Āboliņš lasa grāmatu par cilvēku, zirgu un upju likteņiem - Ingas Ābeles "Dunu".

Valsts meklēs iespējas atbalstīt tehniskos ziemas sporta veidus, lai pienācīgi sagatavotos ziemas olimpiskajām spēlēm. Inventāra iegādei bobslejistiem un skeletonistiem nepieciešami 450 tūkstoši eiro.

Tādi esam

Špakovsku parks - tā dendroloģisko parku Lazdukalni sauc ogrēnieši. Parka saimnieki -Špakovsku ģimene sakopuši meža teritoriju un sastādījuši vairāk nekā 7000 dažādus kokus un krūmus. Netālu esošajā purvā izveidota Purva taka. Ogrē bija Daina Zalamane.

Kultūras afiša

Kultūras afiša nedēļas nogalei, koncerti dažādās vietās - Cēsīs, Rēzeknē, Liepājā un citur.

Šī diena vēsturē

Ir pieņemts uzskatīt, ka 1613.gada 30.martā notika viens no lielākajiem varoņdarbiem Krievijas vēsturē, kad parasts zemnieks vai vismaz vagars Ivans Susaņins upurē savu dzīvību cara dēļ. Patiesība vai leģenda, nu jau grūti pateikt, bet Ivana Susaņina vārdu lieliski izmantoja esošās varas dinastijas nostiprināšanai. Tā Ivans Susaņins ne tikai tika pieminēts vēstures grāmatās, bet arī iemūžināts mākslas darbos un mūzikā.

E-prasmju nedēļas laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta datu drošībai un uzņēmēju zināšanām. "Digitālā drošības alianse" organizēja bezmaksas semināru uzņēmumu vadītājiem par digitālās drošības pamatiem. 

Latvijā aug aitu ganāmpulku lielums, taču mazinās pašu ganāmpulku skaits.

Pēdējos 10 gados Latvijā divas reizes pieaudzis aitu ganāmpulks. No 54 tūkstošiem uz 106 tūkstošiem. Vai tas nozīmē, ka Latvijas aitu audzēšanas nozare ir pelnoša un augoša gaļas ražošanas nozare vai, raugoties no dzīvnieku slimību - cūku mēra un putnu gripas izplatību, tomēr reāli drošāks bizness? Un vai visos reģionos aitkopībā ir līdzīgas tendences?

Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija apstiprinājusi emocionālās vardarbības pazīmes Aizkraukles bērnu dārza ‘’zīlīte’’ atsevišķu darbinieku attieksmē pret bērniem. Konkrētās audzinātājas uz administratīvās lietas izskatīšanas laiku no darba ir atstādinātas. 

Klimata pārmaiņu mazināšanai paredzētos miljonus valsts tērē ierēdņu algām un citām ar klimatu nesaistītām lietām, bet īstenotos vides projektus ministrija uzrauga nepietiekami. Tādas aizdomas mediji un sabiedriskās organizācijas paudušas jau iepriekš, bet nu apjomīgā revīzijā pierādījuši arī Valsts kontroles revidenti.

 

Izdevumu "Rīgas Viļņi" daudzi pazīst jau no tā dzimšanas pagājušā gadsimta vidū. No četru lapu melnbaltas avīzes izdevums izaudzis līdz vienai no lielākajām izdevniecībām valstī. Par ko šodien raksta "Rīgas Viļņi", vaicājam šī vakara Monopola viešņai - izdevuma "Rīgas Viļņi" galvenai redaktorei Ievai Valterei.

Rudens un ziemas laiks novājina ne tikai cilvēkus, bet arī mūsu mājdzīvniekus. Ko derētu pavasarī pamainīt mūsu četrkājaino draugu uzturā formas atgūšanai, no kā vēl būtu viņi jāpasargā, domājot ar dzīvnieku drošību tieši pavasarī?

Paceplītis un lācis. Stāsta Rūdolfs Plēpis

Vai ir godīgi, ka bagātākās pašvaldības, piemēram, Ādaži vai Jūrmala, maksā nabadzīgākajām, tādām kā Liepāja vai Rēzekne? Pašām naudas kaut vai jaunas skolas uzcelšanai vai bērnudārziem trūkst, bet Rēzeknē aizsūtītās naudas pietiek pat āra baseina būvniecībai. Pašvaldību izlīdzināšanas fonds vairumu pašvaldību apmierina. Taču eksperti atzīst, ka esošā situācija nokauj iniciatīvu – nav jēgas domāt par naudas pelnīšanu.

Sveicam mūsu kādreizējo kolēģi, žurnālisti, sabiedrisko darbinieci un tautā pazīstamas balss īpašnieci Antu Rugāti apaļā jubilejā! Kārļa Pamšes tēlojumi par aktrises Veltas Līnes bērnību Pastāsti man savus sapņus. Lasījuma autore un izpildītāja Anta Rugāte. Režisors un izpildītājs Valdis Lūriņš. 2013. gada ieraksts 6 daļās 3 raidījumos.

Klimata pārmaiņu mazināšanai paredzētos miljonus valsts tērē ierēdņu algām un citām ar klimatu nesaistītām lietām, bet īstenotos vides projektus ministrija uzrauga nepietiekami. Tādas aizdomas mediji un sabiedriskās organizācijas paudušas jau iepriekš, bet nu apjomīgā revīzijā pierādījuši arī Valsts kontroles revidenti.

 

Rīgā sāk demonstrēt poļu režisora Andžeja Vajdas pēdējo filmu „Pēcattēls”. Stāsts par mākslas un politikas nepārsūdzamajām patiesībām.

Izdevumu "Rīgas Viļņi" daudzi pazīst jau no tā dzimšanas pagājušā gadsimta vidū. No četru lapu melnbaltas avīzes izdevums izaudzis līdz vienai no lielākajām izdevniecībām valstī. Par ko šodien raksta "Rīgas Viļņi", vaicājam šī vakara Monopola viešņai - izdevuma "Rīgas Viļņi" galvenai redaktorei Ievai Valterei.

Jau izskanējis stāsts par notikumiem Aizkraukles pirmsskolas izglītības iestādē “Zīlīte”, kur vecākiem radušās aizdomas par pedagogu emocionālo vardarbību pret bērniem - vecāki slepus veikuši nodarbību audioierakstu, pēc to izvērtēšanas no darba uz laiku atstādinātas grupiņas abas audzinātājas un arī auklīte. Vērtējam notikušo.

Uganda ierindojas pasaules nabadzīgāko valstu saraksta pirmajā divdesmitniekā, taču tā uzņem vislielāko bēgļu skaitu, kas te ierodas no kara un bada plosītajām kaimiņvalstīm. Vidēji dienā Ugandā ierodas 2,5 tūkstoši bēgļu, atsevišķos gadījumos sasniedzot pat 5000 robežu šķērsotājus dienā. Visvairāk ieceļotāju ir no vardarbības plosītās kaimiņvalsts Dienvidsudānas, kurai seko Kongo, Ruanda un Burundi.