Trešdiena, 2025. gada 4. jūnijs
Vārda diena: Sindija, Sintija, Elfrīda
Rīta pārraides |
||
05:58 |
Latvijas himna | |
06:00 |
Ziņas | |
06:05 |
LabrītKNAB apcietinājis Brandavu, CVK sāk pieņemt sarakstus EP vēlēšanām, pieaudzis ASV tirdzniecības deficīts.
| |
06:20 |
Eiropa šodien | |
06:22 |
Eiropa šodienSDV - radīta spēle Monopols
| |
06:30 |
Ziņas | |
06:34 |
Sporta ziņas | |
06:39 |
LabrītDricānos veido jaunu ātro mediķu palīdzības brigādi,
par pārtikas nekaitīguma un ilgtspējas serttifikātu. Viesos:
| |
07:00 |
Ziņas | |
07:05 |
LabrītVai nepieciešama jauna nodokļu reforma? Analizē Inga Pumpure
| |
07:30 |
Ziņas | |
07:34 |
Sporta ziņas | |
07:39 |
LabrītĢertrūdes ielas teātrī pirmizrāde Mīts par brīvību.
| |
07:44 |
LabrītPirmizrāde "Escape room: mīts par brīvību" Ģertrūdes ielas teātrīKas īsti ir brīvība? Kas to veicina un kas apdraud? Kas šodien notiek ar brīvību pasaulē, Eiropā un Latvijā? Šos jautājumus risina jaunais iestudējums „Escape room: mīts par brīvību” Ģertrūdes ielas teātrī. Iestudējumu izspēlē Agate Bankava, Artūrs Čukurs un Mārtiņš Eihe, aicinot iesaistīties arī skatītājus. Vada:
| |
08:00 |
Ziņas | |
08:05 |
LabrītEiropas Savienības dalībvalstu valdības, šodien gatavojas noraidīt Eiropas Komisijas piedāvāto melno sarakstu ar tām valstīm, kurās nenotiek pietiekama cīņa pret naudas atmazgāšanu.
Par Ogres Domes iepirkumu, kas liek jautāt - vai Ogres dome vispirms kādā salonā noskatījusi četras mašīnas, bet tikai pēc tam pielāgojusi iepirkuma dokumentus? Viesos:
| |
08:15 |
Eiropa šodien | |
08:17 |
Labrīt | |
08:30 |
Ziņas | |
08:34 |
Sporta ziņas | |
08:39 |
LabrītSākas Pasaules čempionāts biatlonā
| |
08:44 |
LabrītVIP intervija ar Izglītības ministri Šuplinsku.
Viesos:
| |
09:00 |
Ziņas | |
09:07 |
Kā labāk dzīvotStrīdēties ir jāmāk: kā strīdēties, lai tas kalpotu izaugsmeiMēdz teikt, ka nestrīdas tikai par gaumi, tomēr ir pietiekami daudz dažādu jomu, lietu un notikumu, par ko cilvēki strīdas. Tāpēc strīdēties ir jāmāk. Kā to darīt, lai strīds kalpotu izaugsmei? Par strīdiem un strīdēšanos raidījumā sarunājas mediācijas speciāliste Lolita Strode un psihoterapeits Andris Jansons. Vada:
| |
09:33 |
Kā labāk dzīvotStrīdēties ir jāmāk: kā strīdēties, lai tas kalpotu izaugsmeiMēdz teikt, ka nestrīdas tikai par gaumi, tomēr ir pietiekami daudz dažādu jomu, lietu un notikumu, par ko cilvēki strīdas. Tāpēc strīdēties ir jāmāk. Kā to darīt, lai strīds kalpotu izaugsmei? Par strīdiem un strīdēšanos raidījumā sarunājas mediācijas speciāliste Lolita Strode un psihoterapeits Andris Jansons. Vada:
| |
10:00 |
Ziņas | |
10:07 |
Zināmais nezināmajāRietumaustrālijas pustuksnešu un tuksnešu neparastā vide un kultūraTūkstošiem gadu sena kultūra, kura apdzīvo miljoniem gadu senu kontinentu. Tauta, kas pielāgojusies dzīvei tuksnešos, kurai līdzīgas nav nekur citur pasaulē. Tā, protams, ir Austrālija un tās pamatiedzīvotāji – aborigēni, Rietumaustrālijas tuksneši un pustuksneši ir ne tikai unikāla un neparasta vieta dabas ainavas, ģeoloģijas, klimata un dabas stihiju pētniekiem, bet arī ģeoarheologiem un kultūrvēstures pētniekiem. Vada:
| |
11:00 |
Ziņas | |
11:07 |
Kultūras rondoAndrejs Kurkovs un Artjoms Bidenko iepazīstina ar situāciju Ukrainas literatūrā
| |
11:33 |
Kultūras rondoToma Ķenča “Vācot padomju folkloru” ir pienesums staļinisma laika pētniecībai„Padomju folkloras sākums un gals ir saistīts ar specifisku folkloras definīciju, kuras būtība ir „pozitīvi atspoguļot oficiālo padomju realitāti,” tā raksta Toms Ķencis, iesākot pētījumu „Vācot padomju folkloru”. Kultūras Rondo saruna ar Tomu Ķenci. Jaunākais nozares vēstures pētījums aizved aizraujošā ceļojumā uz pēckara pirmo desmitgadi un izseko folkloristu gaitas Tukuma, Siguldas, Cēsu, Ventspils citos Latvijas rajonos, kur no 1947. līdz 1954. gadam tika rīkotas zinātniskās folkloras vākšanas ekspedīcijas. Vada:
|
Dienas pārraides |
||
12:00 |
PusdienaRīgas satiksme atstādina no amata KNAB aizturēto Brandavu,
Ušakovs savu atbildību nesaskata. Saeima sāks diskutēt par ārvalstu studentiem noteiktajiem strādāšanas ierobežojumiem Eiropas savienības dalībvalstis noraida Eiropas komisijas piedāvāto naudas atmazgātāju valstu sarakstu Gvaido mudina Eiropu pastiprināt sankcijas pret Maduro režīmu Vada:
| |
12:30 |
Īstenības izteiksme 15 minūtēsMāris Zanders: Trīsdesmit gadi pēc Mūra krišanas. Dažas ilūzijasLai cik neveikli tas skan, šogad aprit trīsdesmit gadu kopš 1989.gada. Tātad aprit trīsdesmit gadu ne tikai PSRS karaspēka aiziešanai no Afganistānas (lai gan arī tas neapšaubāmi bija nozīmīgi okupētās Latvijas iedzīvotājiem), bet arī trīsdesmit gadu “Baltijas ceļam” un “Berlīnes mūra” krišanai. Citiem vārdiem sakot, tas bija nozīmīgs gads PSRS izveidotās sistēmas Centrālajā un Austrumeiropā sabrukšanas procesā. | |
12:45 |
Brīvais mikrofons | |
13:00 |
Ziņas | |
13:07 |
KrustpunktāKrustpunktā studijā - jaunā izglītības un zinātnes ministre Ilga ŠuplinskaŠodien Krustpunktā studijā - jaunā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Vada:
| |
14:00 |
Ziņas | |
14:07 |
Ģimenes studijaPlaģiātisms studentu darbos. Vai tās ir sekas špikošanai skolā?Meklējam atbildes uz jautājumiem, cik lielai jābūt oriģinālsatura daļai skolēnu zinātniski pētnieciskajos darbos, kā universitātes cīnās ar plaģiātismu studentu darbos un vai šīs problēmas rodas no špikošanas skolā? Vada:
| |
15:00 |
Ziņas | |
15:06 |
Divas puslodesPar notikumiem pasaulē: Makrona uzsaukums eiropiešiem un vēlēšanu rezultāti IgaunijāPar notikumiem pasaulē: Francijas prezidenta Emanuela Makrona uzsaukums un vēlēšanu rezultāti Igaunijā. Vada:
| |
16:00 |
Ziņas | |
16:05 |
PēcpusdienaLM rosina citādi aprēķināt atlīdzību par nelaimi darbā vai iegūtu arodslimībuAtlīdzību par nelaimes gadījumu darbā vai konstatētu arodslimību plāno aprēķināt pēc jaunas kārtības, liecina valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi. Labklājības ministrija rosinājusi izmaiņas esošajā aprēķinā, nosakot, ka atlīdzību nosaka no cilvēka apdrošināšanas iemaksu algas par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas. Vada:
| |
16:30 |
Ziņas | |
16:34 |
Sporta ziņas | |
16:39 |
PēcpusdienaTādi esam
Pērn septembrī darbu uzsāka atjaunotais Siguldas kultūras centrs "Siguldas Devons. Ēkas un apkārtnes labiekārtošanā - bruģa seguma, auto stāvvietas un apstādījumu izveidošanā ieguldīti 8, 5 miljoni eiro. Siguldas kultūras centrā bija Daina Zalamane. Kultūras afiša Nacionālā teātra simtgadei veltīta izstāde skatāma E.Smiļģa Teātra muzejā. Eskpozīcija vēsta par teātra vēsturi no pašiem pirmsākumiem līdz mūsdienām. Šī diena vēsturē Pirms 113 gadiem 7. martā sievietes Somijā ieguva balsstiesības un Somijas sievietes bija pirmās sava dzimuma pārstāves, pasaulē, kuras tika pie šādaas iespējas. Bet, vēl 7. Marts ir uzskatāms par galda spēles Monopols dzimšanas dienu. Tā ir viena no populārākajām galda spēle pasaulē, kura pieejama vismaz 37 dažādās valodās, tostarp, latviski, un ir oficiāli licencēta izdošanai 103 pasaules valstīs. Spēles mērķis ir imitēt nekustamā īpašuma tirdzniecību un ekonomiku, liekot spēlētājiem cīnīties par resursiem un pieņemt stratēģiskus mērķus. Un izrādās, ka tieši 7. martu uzskata par Monopola dzimšanas dienu. | |
17:00 |
Ziņas | |
17:05 |
PēcpusdienaEiropas Komisija pozitīvi novērtē Latvijas attīstību digitālajā pārveidē
| |
17:30 |
Ziņas | |
17:34 |
Sporta ziņas | |
17:39 |
Eiro fokusāVairāk nekā puse jeb 56% iedzīvotāju Latvijā šķiro atkritumusEiro fokusā
Vairāk nekā puse jeb 56 iedzīvotāju, līdzīgi arī Vidzemē, Kurzemē un Latgalē tie ir 54 iedzīvotāju. Pētījumā arī secināts, ka biežākais Latvijas atkritumu šķirotājs ir sieviete vecumā no 45 līdz 54 gadiem, kas dzīvo pilsētā ārpus Rīgas vai laukos. Savukārt vismazāk atkritumus šķiro Rīgā dzīvojoši vīrieši vecumā no 18 līdz 44 gadiem. Cik zaļi dzīvo iedzīvotāji dzīvo Latgalē, vai šķiro atkritumus, kādas iespējas tam ir, un vai redz atkritumu šķirošanā jēgu, par to plašāk- Silvijas Smagares sagatavotajā ierakstā. Vada:
| |
17:44 |
Pēcpusdiena |
Vakara pārraides |
||
18:00 |
Dienas notikumu apskatsTraucēta 'Swedbank' pakalpojumu darbība,
Prokurori prasa Lembergam astoņu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju, Pašvaldības neredz iespēju pārtraukt iesākto sporta būvju celtniecību, Krievijā kritizē likumu pret viltus ziņām, būs sods par varas aizvainošanu internetā, Eiropas Savienība aicina Londonu nākt klajā ar "pieņemamām idejām "Brexita" strupceļa atrisināšanai. | |
18:30 |
Īstenības izteiksme 15 minūtēsMāris Zanders: Trīsdesmit gadi pēc Mūra krišanas. Dažas ilūzijasLai cik neveikli tas skan, šogad aprit trīsdesmit gadu kopš 1989.gada. Tātad aprit trīsdesmit gadu ne tikai PSRS karaspēka aiziešanai no Afganistānas (lai gan arī tas neapšaubāmi bija nozīmīgi okupētās Latvijas iedzīvotājiem), bet arī trīsdesmit gadu “Baltijas ceļam” un “Berlīnes mūra” krišanai. Citiem vārdiem sakot, tas bija nozīmīgs gads PSRS izveidotās sistēmas Centrālajā un Austrumeiropā sabrukšanas procesā. | |
18:45 |
Ziņas vieglajā valodā | |
18:52 |
Mūzika | |
19:00 |
Ziņas | |
19:07 |
MonopolsEiropas Gada skeitbordists Madars ApseCeļš pie skeitborda ventspilniekam Madaram Apsem veda caur astoņiem dažādiem sporta veidiem. Šodien viņš ir profesionāls skeiteris ar kuplu fanu pulku visā pasaulē, kurš atzīst, ka joprojām pirms trika mēdz būt bailīgi, un nav tādas universālas receptes, kā šīs bailes pārvarēt. Vada:
| |
20:00 |
Ziņas | |
20:05 |
Kā labāk dzīvotStrīdēties ir jāmāk: kā strīdēties, lai tas kalpotu izaugsmeiMēdz teikt, ka nestrīdas tikai par gaumi, tomēr ir pietiekami daudz dažādu jomu, lietu un notikumu, par ko cilvēki strīdas. Tāpēc strīdēties ir jāmāk. Kā to darīt, lai strīds kalpotu izaugsmei? Par strīdiem un strīdēšanos raidījumā sarunājas mediācijas speciāliste Lolita Strode un psihoterapeits Andris Jansons. Vada:
| |
20:45 |
Labu naktiPar lauvēnu gleznotāju un rozi Annu. Pasaku stāsta Harijs Misiņš
| |
21:00 |
Ziņas | |
21:05 |
KrustpunktāKrustpunktā studijā - jaunā izglītības un zinātnes ministre Ilga ŠuplinskaŠodien Krustpunktā studijā - jaunā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Vada:
| |
22:00 |
Ziņas | |
22:05 |
Ielūdz RadioteātrisBjorga Vīka "Vecām draudzenēm jāturas kopā""Vecām draudzenēm jāturas kopā". Norvēģu prozistes Bjorgas Vīkas noveles radiolasījums. Tulkojis Dāvis Auškāps. Radiolasījuma autore Līga Kokare. Piedalās Lidija Pupure un Akvelīna Līvmane. Režisore Antonija Apele. Ierakstīts 1997. gadā. Vada:
| |
22:46 |
Mūzika | |
23:00 |
Ziņas | |
23:03 |
Dienas notikumu apskats | |
23:30 |
Īstenības izteiksme 15 minūtēsMāris Zanders: Trīsdesmit gadi pēc Mūra krišanas. Dažas ilūzijasLai cik neveikli tas skan, šogad aprit trīsdesmit gadu kopš 1989.gada. Tātad aprit trīsdesmit gadu ne tikai PSRS karaspēka aiziešanai no Afganistānas (lai gan arī tas neapšaubāmi bija nozīmīgi okupētās Latvijas iedzīvotājiem), bet arī trīsdesmit gadu “Baltijas ceļam” un “Berlīnes mūra” krišanai. Citiem vārdiem sakot, tas bija nozīmīgs gads PSRS izveidotās sistēmas Centrālajā un Austrumeiropā sabrukšanas procesā. |
Nakts pārraides |
||
00:00 |
Nakts ziņas | |
00:03 |
Kultūras rondoAndrejs Kurkovs un Artjoms Bidenko iepazīstina ar situāciju Ukrainas literatūrā
| |
00:52 |
Mūzika | |
01:00 |
Nakts ziņas | |
01:03 |
Dienas notikumu apskats | |
01:30 |
Mūzika | |
02:00 |
Nakts ziņas | |
02:02 |
MonopolsEiropas Gada skeitbordists Madars ApseCeļš pie skeitborda ventspilniekam Madaram Apsem veda caur astoņiem dažādiem sporta veidiem. Šodien viņš ir profesionāls skeiteris ar kuplu fanu pulku visā pasaulē, kurš atzīst, ka joprojām pirms trika mēdz būt bailīgi, un nav tādas universālas receptes, kā šīs bailes pārvarēt. Vada:
| |
02:52 |
Mūzika | |
03:00 |
Nakts ziņas | |
03:02 |
Mūzika | |
04:00 |
Nakts ziņas | |
04:02 |
Ģimenes studijaPlaģiātisms studentu darbos. Vai tās ir sekas špikošanai skolā?Meklējam atbildes uz jautājumiem, cik lielai jābūt oriģinālsatura daļai skolēnu zinātniski pētnieciskajos darbos, kā universitātes cīnās ar plaģiātismu studentu darbos un vai šīs problēmas rodas no špikošanas skolā? Vada:
| |
04:51 |
Mūzika | |
05:00 |
Nakts ziņas | |
05:02 |
Zināmais nezināmajāRietumaustrālijas pustuksnešu un tuksnešu neparastā vide un kultūraTūkstošiem gadu sena kultūra, kura apdzīvo miljoniem gadu senu kontinentu. Tauta, kas pielāgojusies dzīvei tuksnešos, kurai līdzīgas nav nekur citur pasaulē. Tā, protams, ir Austrālija un tās pamatiedzīvotāji – aborigēni, Rietumaustrālijas tuksneši un pustuksneši ir ne tikai unikāla un neparasta vieta dabas ainavas, ģeoloģijas, klimata un dabas stihiju pētniekiem, bet arī ģeoarheologiem un kultūrvēstures pētniekiem. Vada:
| |
05:51 |
Mūzika |