Valsts karogs, villaine, sena naudas lāde – tie ir Aizputes muzeja eksponāti, kas staigājuši garus ceļus un mājup nākuši ilgi. Stāsts būs ne tikai par šīm muzeja vērtībām, bet arī staigājam pa rekonstruētu simtgadīgu pilsētas ielu un caur stāstiem un priekšmetiem izzinām Aizputes vēsturi.

Viesos dzejniece un dziesminiece Elīna Līce. Kad dzeja pārtop dziesmā un dziesma šūpuļdziesmā, kas skan kā tautas dziesma? Ģitāra, stabule, mutes harmonijas, klavieres un pat oļi skan… Par ko mēs dziedam šūpuļdziesmās un par ko dzied citas pasaules tautas? 

Izstāsti man savu sapni. 1.raidījums. Skolēnu radošo darbu konkursa labākie darbi. Radiovariantu veidoja režisors Valdis Lūriņš un komponists Valdis Zilveris. Skolēnu darbus lasa Evija Krūze un Mārtiņš Egliens.

Saruna ar rakstnieci Lauru Vinogradovu, viņas garstāsts “Upe” nominēts Latvijas Literatūras gada balvai. Jaunā grāmata ir stāsts par atgriešanos tēva mājās. Vilksim paralēles ar rakstnieces pašas pieredzi, stāstu krājumā “Lāču kalns” notikušo izlīdzināšanos ar dzimto Popi.

Negara Džavadi ir Irānā dzimusi franču rakstniece, scenāriste un kinorežisore, pie mums iznācis viņas pirmais un jau daudzas godalgas guvušais romāns "Dezorientāliste". Savā pirmajā literārajā darbā autore meistarīgi savij 20.gadsimta Irānas vēsturi ar pašas senču aizraujošo hroniku. Jāņa Rozes apgāda vadītāja Renāte Punka uzsver, lai arī romāna tēma mums ir svešāda, tieši tāpēc ārkārtīgi interesanta.

1985.gadā, kad daudzas mūsu grupas centās savā mūzikā iepīt kaut ko latviešu mentalitātei atbilstošu, pie apvāršņa parādījās ansamblis, kas izpildīja ko pavisam atšķirīgu – tā bija grupa ar mistisko nosaukumu „Odis”, kuras dziesmas bija radītas soulmūzikas un fanka tradīcijās.

Raidījumā vairāk par vienu no augstākajiem Starptautiskās olimpiskās komitejas apbalvojumiem – Pjēra de Kubertēna medaļu. To saņēmis ilggadējais Latvijas olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis. Uzklausām arī Eiropas olimpiskās komitejas Atlētu komisijas pārstāvi Guntu Vaičuli

Nule kā tālsaistes stratēģiskajā forumā tikušies diasporas kultūras dzīves organizatori, tāpēc raidījumā saruna par latviešu kultūras lielpasākumiem pasaulē, tostarp Eiropas Latviešu kultūras svētkiem, ceļā uz Dziesmu un deju svētki 150. gadskārtu, jo latviešiem kultūra ir līme, kas mūs visus satur kopā.

Latvija Otrā pasaules kara rezultātā uz pusgadsimtu zaudēja savu faktisko neatkarību, kad kara gaitā to vispirms okupēja un anektēja Padomju Savienība, pēc tam okupēja nacistiskā Vācija, bet kara beigu posmā Latvijā atkal atgriezās padomju okupācijas režīms. Apmēram 130000 latviešu kara laikā nonāca Rietumeiropā, lielākoties kā bēgļi vai latviešu leģiona karagūstekņi. Tā radās latviešu trimda. 

Alvas zaldātiņš. Hansa Kristiana Andersena pasaku stāsta Harijs Misiņš. Režisore Anastasija Stepulāne. 1957. gada ieraksts.

Aicina sardbb

Finansiatbalstu sa30 zinkomandas

Barikāžu muzejs meklē šoferi, kas prastu rīkoties ar autobusu Ikaruss

Raidījumā vairāk par vienu no augstākajiem Starptautiskās olimpiskās komitejas apbalvojumiem – Pjēra de Kubertēna medaļu. To saņēmis ilggadējais Latvijas olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis. Uzklausām arī Eiropas olimpiskās komitejas Atlētu komisijas pārstāvi Guntu Vaičuli

“Labvakar”, “Nedēļa”, “Tādi esam”, “Krējums… saldais”, “Mājokļa jautājums”, kā arī 30 filmas. Tāds viņa mūža pūrs, kas nebeidz krāties. Par 90. gadiem, televīziju un jahtošanu, Āgenskalnu un filmām nākotnē saruna ar režisoru un operatoru Ilgoni Lindi.

Jau kopš seniem laikiem attiecīgā dzīves situācijā cilvēki mēdza prasīt kādu zīmi no Dieva. Kad pie Jēzus atnāca likumu zinātāji, viņi prasīja kādu zīmi no debesīm. Savukārt Jēzus piedzimšanas stāstā eņģelis parādās ganiem un paziņo par zīmi, pēc kuras viņi pazīs jaundzimušo bērniņu. Vai ir pareizi pašam prasīt kādu zīmi no Dieva, kāpēc cilvēki vēlas saņemt pārdabiskas zīmes un vai zīmes sekmē ticības pieaugšanu, uz šiem jautājumiem meklēsim atbildes kopā ar raidījuma Pāri mums pašiem viesi - teoloģijas doktoru Juri Doveiko.

1985.gadā, kad daudzas mūsu grupas centās savā mūzikā iepīt kaut ko latviešu mentalitātei atbilstošu, pie apvāršņa parādījās ansamblis, kas izpildīja ko pavisam atšķirīgu – tā bija grupa ar mistisko nosaukumu „Odis”, kuras dziesmas bija radītas soulmūzikas un fanka tradīcijās.

Saruna ar rakstnieci Lauru Vinogradovu, viņas garstāsts “Upe” nominēts Latvijas Literatūras gada balvai. Jaunā grāmata ir stāsts par atgriešanos tēva mājās. Vilksim paralēles ar rakstnieces pašas pieredzi, stāstu krājumā “Lāču kalns” notikušo izlīdzināšanos ar dzimto Popi.

Negara Džavadi ir Irānā dzimusi franču rakstniece, scenāriste un kinorežisore, pie mums iznācis viņas pirmais un jau daudzas godalgas guvušais romāns "Dezorientāliste". Savā pirmajā literārajā darbā autore meistarīgi savij 20.gadsimta Irānas vēsturi ar pašas senču aizraujošo hroniku. Jāņa Rozes apgāda vadītāja Renāte Punka uzsver, lai arī romāna tēma mums ir svešāda, tieši tāpēc ārkārtīgi interesanta.

“Labvakar”, “Nedēļa”, “Tādi esam”, “Krējums… saldais”, “Mājokļa jautājums”, kā arī 30 filmas. Tāds viņa mūža pūrs, kas nebeidz krāties. Par 90. gadiem, televīziju un jahtošanu, Āgenskalnu un filmām nākotnē saruna ar režisoru un operatoru Ilgoni Lindi.

Viesos dzejniece un dziesminiece Elīna Līce. Kad dzeja pārtop dziesmā un dziesma šūpuļdziesmā, kas skan kā tautas dziesma? Ģitāra, stabule, mutes harmonijas, klavieres un pat oļi skan… Par ko mēs dziedam šūpuļdziesmās un par ko dzied citas pasaules tautas?