"Cilvēks ziņu virsrakstos" - Mārtiņš Staķis.

**

Āfrikas cūku mēra izplatība Kurzemē.

Valdības lēmumi ir tālu no ideāliem, taču Covid-19 situācija Latvijā ir nekontrolējama, un valdībai lēmumus pieņemt ir grūti. Turklāt esošajai valdībai būtu grūti atrast alternatīvu, to intervijā Latvijas Radio atzina bijušais Valsts prezidents, mediķis Valdis Zatlers.

Viņš uzskata, ka valdības lielākā problēma ir savu lēmumu biežā maiņa, un vajadzētu vairāk skaidrot konkrētu ierobežojumu nepieciešamību, sasniedzamo mērķi, nevis uzskaitīt aizliegumus un tad tos mainīt. Valdībai arī vajadzētu būt daudz agresīvākai, lai izslēgtu iespēju, ka cilvēki uz veikalu iet kā uz izklaidi.

Bērniem domāto žurnālu klāstā Latvijā izteikti dominē ārzemju izdevumi, bet visai liels retums ir pašu mājās tapuši, oriģināli bērnu žurnāli. Uzskatot, ka tādi ir ļoti vajadzīgi, izdevniecība "Iddea" jau ilgāku laiku strādā šajā nišā, un šogad diviem agrāk iznākušiem žurnāliem piepulcējusi vēl divus jaunus. Septembrī sāka iznākt žurnāls puikām un meitenēm "Lielais detektīvs", bet šonedēļ – žurnāls pašiem mazākajiem lasītājiem – "Ucipuci".

No 1.janvāra starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju beigsies brīva personu kustība, atgādina Ārlietu ministrija. Noslēdzoties tā dēvētā ‘’Brexit’’ pārejas periodam Latvijas valstspiederīgajiem, gan Lielbritānijā, gan tiem, kas dosies viesoties uz šo valsti, jārēķinās ar jauniem ceļošas, nodarbinātības, pasta sūtījumu, kā arī muitas kontroles nosacījumiem. 

Latviju vēl nebija skārusi Covid-19 raisītā pandēmija, kad politiskā epidēmija beidza nost Rīgas domi. Korupcijas skandāli saēda līdz tam šķietami nesatricināmo "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" koalīciju, un šo partiju valdīšana Rātsnamā noslēdzās ar vēsturisku Saeimas lēmumu atlaist visu Rīgas domi. Tagad Rīgu vada četru partiju bloks, kas sevi pieteicis kā pārmaiņu koalīciju. Bet Rīgas mērs ir Mārtiņš Staķis, kura pārstāvētā partiju apvienība "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie"piecu gadu laikā solījusi restartēt Rīgu.Tāpēc rubriku "Cilvēks ziņu virsrakstos" sākam ar stāstu par Rīgas mēru Mārtiņu Staķi.

Vienīgā drošā izkustēšanās ārpus mājas Covid-19 pandēmijas laikā ir došanās dabā. Tomēr arī "pie dabas krūts" ir jāmāk uzvesties. Tāpēc Pasaules dabas fonds ir izstrādājis ētikas kodeksu.Skaidrojam, kas šajā kodeksā rakstīts.

Nule kā iznākusi vēsturnieka Jāņa Šiliņa un žurnālista Māra Zandera grāmata "Ķēpīga tēma. Latvieši - boļševiku balsts?". Kāpēc latvieši sadarbojās ar lieliniekiem? Kāpēc latvieši bija tik kreisi? Atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem sarežģītiem jautājumiem ir meklējis vēsturnieks Jānis Šiliņš.

“Kas ir un kas nav Sēlija? Sēlijas robežas laikā, telpā un sabiedrības apziņā” – temats, ar kuru sevi piesaka Jāņa Stradiņa akadēmiskie lasījumi. Par jauno tradīciju, kuru iedibina Stendera biedrība, aicinot 8. decembrī tiešsaistē klausīties lasījumus, saruna ar Pēteri Stradiņu.

Gundega Repše lasa stāstu "Lidojums" Kultūras Rondo prozas lasījumos, pirms tam – autores pārdomas par vārda brīvības jēdzienu.

Digitālā transformācija. Protams, digitālie risinājumi palīdz mums pārlaist šo fiziskās distancēšanās laiku, bet ko sagaidīt nākotnē? Vai tās iespējas, ko mums piedāvā dažādi gudrie risinājumi un iekārtas mēs tiešām mākam izmantot gudri?

Dažādu ierobežojumu ieviešana diemžēl nav nesusi cerētos rezultātus, un veselības aprūpe nonākusi nopietnas izturības robežu pārbaudes priekšā. Kādā situācijā esam, to Lielajā intervijā pārrunājam ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāju Lieni Cipuli.

Zināmā vecumā katrs bērns iemācās baidīties. Kādas ir dažādiem vecuma posmiem atbilstošas bailes, kā bērnam tās palīdzēt pieņemt vai pārvarēt un kā bērna bailes nevairot, interesējamies Ģimenes studijā.

Tiekamies ar biedrības "Latvieši pasaulē – muzeja un pētniecības centra" ekspertiem, lai uzzinātu, kā viņi izmantojot jauno situāciju, rada jaunas saziņas iespējas un ziņo pasaulei par savu darbību.

Pēc četriem jauniem gadījumiem nepilna mēneša laikā, kuros dažādu vecumu bērni bija norijuši vairākus magnētus, tādējādi nopietni apdraudot savu dzīvību, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca ir nosūtījusi vēstuli Patērētāju tiesību aizsardzības centram, aicinot aizliegt šādu rotaļlietu pārdošanu.

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs Covid krīzi velta lielākai virtuālajai saiknei ar saviem apmeklētājiem, tā, lai sabiedrībā par muzeju nezustu interese. No novembra beigām, kad vairākās Latvijas pašvaldībās ar īpaši augstu inficēto cilvēku skaitu, tika noteikti īpaši reģionālie ierobežojumi, šim Daugavpils muzejam kopā ar tā paspārnē esošo Māla mākslas centru, nācās durvis vērt ciet. Taču ierobežojumi tikai sekmējuši muzeja darbinieku izdomu. Šobrīd gan muzejs atkal ir atvērts apmeklētājiem. Par muzeja darba izaicinājumiem plašāk Silvijas Smagares sagatavotajā ierakstā.

 

 

Kultūras afiša

Ģetrūdes ielas teātris iestudējis mobilā tālruņa austiņās klausāmu audioizrādi "Jums ir apdegušas ausis".

 

Šī diena vēsturē

7. decembrī 43. gadā pirms mūsu ēras Romas tābrīža diktatora Marka Antonija pilnvaroti slepkavas nogalināja vienu no visu laiku izcilākajiem romiešiem - filozofu, oratoru un valstsvīru Marku Tulliju Ciceronu.

Iecere ļaut iegādāties transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) polises vienam mēnesim palielinās neapdrošināto transportlīdzekļu skaitu, uzskata Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB).

“Microsoft” sadarbībā ar Baltijas augstskolām piedāvā apgūt jaunu programmu digitālo prasmju pilnveidošanai. Mācības angļu valodā sāksies nākamā gada janvārī, tās būs bez maksas un notiks attālināti.

 

 

Līdz šim Latvijā izlietota puse no pandēmijas atbalsta pasākumiem plānotajiem 3-m miljardiem eiro

Veselības aprūpes sistēma šobrīd nes neiedomājami smagu nastu un ļoti būtisks ir sabiedrības atbalsts

Eiropas savienība apstiprina cilvēktiesību sankciju režīmu, ko neoficiāli dēvē par Magņitska sarakstu

Digitālā transformācija. Protams, digitālie risinājumi palīdz mums pārlaist šo fiziskās distancēšanās laiku, bet ko sagaidīt nākotnē? Vai tās iespējas, ko mums piedāvā dažādi gudrie risinājumi un iekārtas mēs tiešām mākam izmantot gudri?

Pasākums ar atpazīstamo saukli „Pērļu medības” radās pirms vairāk nekā desmit gadiem, notiekot regulāriem pasākumiem Rīgā, starp kuriem lielākie ir „Andele Mandele Grand”, kā arī tematiskā bērnu preču „Andele Mandele Kids”. Idejas autore Līva Jaunozola neuzskata to par lietoto drēbju tirdziņu, bet gan dāmu garderobes izpārdošanu, mainīšanos un tas jau ir pavisam kas cits.

Vienīgā drošā izkustēšanās ārpus mājas Covid-19 pandēmijas laikā ir došanās dabā. Tomēr arī "pie dabas krūts" ir jāmāk uzvesties. Tāpēc Pasaules dabas fonds ir izstrādājis ētikas kodeksu.Skaidrojam, kas šajā kodeksā rakstīts.

Kalendāra vīrs. Pasaku stāsta Imants Skrastiņš

Dažādu ierobežojumu ieviešana diemžēl nav nesusi cerētos rezultātus, un veselības aprūpe nonākusi nopietnas izturības robežu pārbaudes priekšā. Kādā situācijā esam, to Lielajā intervijā pārrunājam ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāju Lieni Cipuli.

Digitālā transformācija. Protams, digitālie risinājumi palīdz mums pārlaist šo fiziskās distancēšanās laiku, bet ko sagaidīt nākotnē? Vai tās iespējas, ko mums piedāvā dažādi gudrie risinājumi un iekārtas mēs tiešām mākam izmantot gudri?

“Kas ir un kas nav Sēlija? Sēlijas robežas laikā, telpā un sabiedrības apziņā” – temats, ar kuru sevi piesaka Jāņa Stradiņa akadēmiskie lasījumi. Par jauno tradīciju, kuru iedibina Stendera biedrība, aicinot 8. decembrī tiešsaistē klausīties lasījumus, saruna ar Pēteri Stradiņu.

Pasākums ar atpazīstamo saukli „Pērļu medības” radās pirms vairāk nekā desmit gadiem, notiekot regulāriem pasākumiem Rīgā, starp kuriem lielākie ir „Andele Mandele Grand”, kā arī tematiskā bērnu preču „Andele Mandele Kids”. Idejas autore Līva Jaunozola neuzskata to par lietoto drēbju tirdziņu, bet gan dāmu garderobes izpārdošanu, mainīšanos un tas jau ir pavisam kas cits.

Zināmā vecumā katrs bērns iemācās baidīties. Kādas ir dažādiem vecuma posmiem atbilstošas bailes, kā bērnam tās palīdzēt pieņemt vai pārvarēt un kā bērna bailes nevairot, interesējamies Ģimenes studijā.

Nule kā iznākusi vēsturnieka Jāņa Šiliņa un žurnālista Māra Zandera grāmata "Ķēpīga tēma. Latvieši - boļševiku balsts?". Kāpēc latvieši sadarbojās ar lieliniekiem? Kāpēc latvieši bija tik kreisi? Atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem sarežģītiem jautājumiem ir meklējis vēsturnieks Jānis Šiliņš.