Iedzīvotājiem liela interese par Lielstraupes pils nākotni.

Drīzumā, februāra vidū, ceļu pie skatītājiem uzsāks Aļņa Stakles jaunā izstāde ''Liegā apokalipse''. To veido digitāli radītas kolāžas, kurās autors apvienojis fragmentus no dažādu laiku slavenām gleznām un vēsturiski nozīmīgām fotogrāfijām, tādējādi radot jaunu, dažādām interpretācijām atvērtu stāstu. Visi kolāžās izmantotie attēli ir brīvi pieejami internetā, un tieši mūsu ikdienas pārlieku lielais piesātinājums ar vizuālo kultūru bijis viens no impulsiem kolāžu sērijas tapšanai.

Latvijā darbu sāk dzērienu iepakojuma depozīta sistēma. Tiesa, tās ieviešanas diskusijas notikušas 20 gadus. Procesu vairakkārt apstādinājušas pārtikas ražotāju, tirgotāju un atkritumu apsaimniekotāju organizācijas. Spēcīgais lobijs ietekmēja arī politisko spēku nostāju dažādos Saeimas un valdības sasaukumos gadu garumā. Ierakstā plašāk par diskusijās iesaistīto viedokli šodien, kā arī dzirdēsiet politiķu un nozares līderu izteikumus dažādos ziņu arhīva ierakstos.

Rindas uz testēšanu rada galvassāpes arī darba devējiem.

Pietiks gulēt, jo februārī logu palodzēm vajadzētu būt noklātām ar podiņiem, kur sasēti augi ar garu veģetācijas periodu, kas vēlāk pārceļos uz siltumnīcām un dārza dobēm. Bet ko tieši šobrīd vajadzētu sēt, raidījumā stāsta dārzkopības ekspertes Vija Rožukalne un Maruta Kaminska.

Eiropā izvērsušās asas diskusijas par atomenerģijas zaļumu. Vai AES ir labs pārejas posms ceļā uz ilgtspējīgu enerģētiku un kādi ir riski un ieguvumi, ko sniedz kodolenerģija? Vai tīrāki un drošāki reaktori, ko piedāvātu kodolsintēzes metode, ir tāla nākotne?

Latvijā pirmo reizi tapusi grāmata par Latgales fotogrāfiem „Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX – XXI gadsimtā”. Tajā vienkopus lasāma un skatāma informācija par vairāk nekā 300 Latgales fotogrāfiem divu gadsimtu garumā. Apjomīgajā izdevumā iekļauts ap 2000 fotogrāfiju un zīmogu, kā arī raksti par fotogrāfiem.

 

* Lembergs gandrīz gadu aizvadījis cietumā; apelācijas tiesvedība sāk ieilgt jau pirmajā dienā, jo Lembergs piesaka noraidījumu tiesai
* Pēc divdesmit gadu ilga politiska futbola un nebijuša uzņēmēju lobija Latvijā tomēr startē iepakojuma depozīta sistēma
* Lielbritānijā turpinās skandāls par britu valdības ierēdņu rīkotajām ballītēm stingro Covid ierobežojumu laikā

 

Stāsts par Lībiju. Valsti, par kuru ļoti daudz dzirdējām gan tā saucamā “Arābu pavasara” laikā pirms desmit gadiem, gan ilgstošā pilsoņu kara dēļ, gan arī Islāma valsts un migrācijas plūsmu uz Eiropu kontekstā. Un Lībija ir nozīmīgs faktors ne tikai ģeogrāfiski, bet arī no energoresursu viedokļa, jo tai ir Āfrikā lielākās un pasaulē devītās lielākās naftas rezerves – 48 miljardi barelu.

Pieaugot spriedzei pie Ukrainas robežas, atkal uzjundījušas runas par nepieciešamību atjaunot atjaunot obligāto militāro dienestu Latvijā. Kādi ir argumenti par un pret? Ko tas maksātu?

Kā izmantot rotaļāšanos, lai sniegtu bērnam arī jaunas prasmes un zināšanas?

Vai patiesībai ir pienācis gals un vai melu pasaulē kļūst arvien vairāk? Raidījumā Brīvība bulvāris saruna filozofu Māri Kūli, kurš pagājušā gada nogalē publicējis pētījumu “Finis veritas. Par patiesību un meliem”, kurā vaicā, vai patiešām patiesības un melu temats jāiztirzā atkal un atkal no jauna šajos laikos.

Smalkā un aizrautīgā mūzikas žurnālistes Maijas Amoliņas vēstījumā apkopots Marisa Jansona intervijās teiktais un pašas Maijas emocionālais līdzpārdzīvojums koncertos daudzviet pasaulē. Tas ir stāsts par cilvēku mūzikā, kuram dots nosaukums, citējot pašu Marisu Jansonu,: „Es zinu, es nekad nebūšu iedomīgs!”

Līdz 20.februārim studējošie no daudzbērnu ģimenēm var pieteikties sociālajai stipendijai "Studētgods", kas noteikta 160 eiro mēnesī. Pieteikumu var iesniegt elektroniski, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu latvija.lv.

Kultūras afiša. Platformā "Netflix" šobrīd skatāms Vācijas un ASV kopdarbs, vēsturiskā drāma "Minhene. Uz kara sliekšņa", kura stāsta par saspīlētajām attiecībām starp Lielbritāniju un nacistisko Vāciju 1938. gadā.
Mediju apskats.
Šī diena vēsturē. Oksfordas angļu valodas vārdnīca ir, domājams, joprojām autoritatīvākais angļu valodas leksikogrāfijas avots. Vārdnīca Oksfordas universitātes apgādā sāka iznākt 1884. gada 1. februārī.

Sadarbojoties Latvijas zinātniekiem, mežsaimniecības, lauksaimniecības un mednieku organizācijām ir izstrādāta lietotne "Mednis" datu ievākšanai par meža dzīvnieku populāciju, informē biedrība "Zemnieku saeima".

Izgāzies valsts iecerētais, ka brīvā tirgus principu ieviešana pasažieru pārvadājumos ar autobusiem radīs lielu konkurenci un ļaus ietaupīt braucējiem un pašai valstij. Tā secināms gandrīz pusgadu pēc šīs sistēmas palaišanas. Uzņēmēji strādāt bez valsts dotācijām neraujas, daži jau apdedzinājušies un no braukāšanas atteikušies, bet valsts tagad domā, ko darīt ar maršrutiem, kur komercpārvadājumiem bija jāsākas šogad.

Tādi esam. Gaismas pils - tā dēvējam Nacionālās bibliotēkas ēku Daugavas krastā. Jau 2 gadus sava gaismas pils ir arī Ropažu novada Ulbrokā. Tur kultūras centra „Ulbrokas pērle" vienā spārnā plašas telpas atvēlētas bibliotēkai un jaunās telpas piesaistījušas arī daudz jaunus lasītājus un ģimenes. Dzejnieka un tulkotāja Pētera Brūvera vārdā nosaukto lasītavu un pārējās bibliotēkas telpas aplūkoja Daina Zalamane.
Mediju apskats.

 

Pēc gandrīz gada cietumā Lemberga lietu sāk skatīt otrā instance; viņš tiesai piesaka noraidījumu

Zelenskis paziņo par plāniem Ukrainas armijas stiprināšanai

Lielbritānija, Polija un Ukraina gatavo trīspusēju drošības paktu

Medijiem Krievijā likts dzēst ar Navaļniju saistītu saturu

Valstis cita pēc citas mīkstina vai pilnībā atceļ Covid dēļ noteiktos ierobežojumus

 

Ciemojamies pie tēva un dēla – Aigara un Ingara Roņiem Dobeles novada Bikstu pagastā. Ingars ir jau trešā dzimtas paaudze, kas nodarbojas ar piena lopkopību.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts apstiprinājis ekspertu komisijas lēmumu un piešķīris desmit LZA vārdbalvas. Tālivalža Vilciņa balva socioloģijā piešķirta Intai Mieriņai. Dr. Inta Mieriņa ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore.

Pietiks gulēt, jo februārī logu palodzēm vajadzētu būt noklātām ar podiņiem, kur sasēti augi ar garu veģetācijas periodu, kas vēlāk pārceļos uz siltumnīcām un dārza dobēm. Bet ko tieši šobrīd vajadzētu sēt, raidījumā stāsta dārzkopības ekspertes Vija Rožukalne un Maruta Kaminska.

Dziļā sniega pasaka. Pasaku stāsta Edgars Lipors un Santa Didžus

Pieaugot spriedzei pie Ukrainas robežas, atkal uzjundījušas runas par nepieciešamību atjaunot atjaunot obligāto militāro dienestu Latvijā. Kādi ir argumenti par un pret? Ko tas maksātu?

Ragīnas Ezeras romāna "Aka" dramatizējums, kas ierakstīts 1972.gadā. Dramatizējumu veidojis Reinis Ādmīdiņš. Piedalās Uldis Lieldidžs, Elza Radziņa, Mudīte Šneidere un Lidija Freimane.

Stāsts par Lībiju. Valsti, par kuru ļoti daudz dzirdējām gan tā saucamā “Arābu pavasara” laikā pirms desmit gadiem, gan ilgstošā pilsoņu kara dēļ, gan arī Islāma valsts un migrācijas plūsmu uz Eiropu kontekstā. Un Lībija ir nozīmīgs faktors ne tikai ģeogrāfiski, bet arī no energoresursu viedokļa, jo tai ir Āfrikā lielākās un pasaulē devītās lielākās naftas rezerves – 48 miljardi barelu.

Latvijā pirmo reizi tapusi grāmata par Latgales fotogrāfiem „Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX – XXI gadsimtā”. Tajā vienkopus lasāma un skatāma informācija par vairāk nekā 300 Latgales fotogrāfiem divu gadsimtu garumā. Apjomīgajā izdevumā iekļauts ap 2000 fotogrāfiju un zīmogu, kā arī raksti par fotogrāfiem.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts apstiprinājis ekspertu komisijas lēmumu un piešķīris desmit LZA vārdbalvas. Tālivalža Vilciņa balva socioloģijā piešķirta Intai Mieriņai. Dr. Inta Mieriņa ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore.

Kā izmantot rotaļāšanos, lai sniegtu bērnam arī jaunas prasmes un zināšanas?

Eiropā izvērsušās asas diskusijas par atomenerģijas zaļumu. Vai AES ir labs pārejas posms ceļā uz ilgtspējīgu enerģētiku un kādi ir riski un ieguvumi, ko sniedz kodolenerģija? Vai tīrāki un drošāki reaktori, ko piedāvātu kodolsintēzes metode, ir tāla nākotne?