Atskats vakardienā.
*
Dmitrija Šostakoviča 7. simfonija tapa Otrā pasaules kara laikā, un tai dots Ļeņingradas vārds. Komponista dzimtā pilsēta tobrīd piedzīvoja iznīcinošu blokādi, kas prasīja vismaz miljonu dzīvību. Īpašs notikums bija simfonijas atskaņošana aplenktajā Ļeņingradā 1942. gada 9. augustā.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Malnavas koledžas ēkas renovētajā pagrabtelpā atklāta jauna lopkopības laboratorija. Jauno aprīkojumu apmācību procesā varēs izmantot dažādu izglītības programmu audzēkņi, un nākotnē te plānota arī mūžizglītības programmu realizēšana.
*
Kad spēkā stājās novadu reforma, viens no novadiem, kurš kļuva ievērojami lielāks, ir Smiltenes novads. Tomēr pati Smiltenes pilsēta nav no Latvijas lielākajām. Tādēļ šobrīd tiek domāts par to, kā Smilteni paplašināt.

Koalīcija 8. augustā vienojās par atbalstu iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma apstākļos, kas būs plašāks un agrāks, nekā valdība konceptuāli vienojās jūnijā. Atbalstu piemēros no 1.jūlija. Un to saņems arī tie, kuri apkurei izmanto malku.

Sarosījušies gan iedzīvotāji, kuriem tas ir hobijs un brīvā laika pavadīšanas veids dabā, gan tie, kuriem sēņu un ogu lasīšana vai uzpirkšana un pārdošana dod iespēju nopelnīt papildu naudu. Šobrīd no sēnēm pārsvarā tiek lasītas, pirktas un pārdotas gailenes, bet no ogām - mellenes. Raža šogad meža veltēm laba. Čakls lasītājs dienā var nopelnīt ap 150 un pat pāri par 200 eiro, stāsta sēņu un ogu uzpircēji. Bet vāktais Latvijas mežos un uzpirktais pārsvarā kļūst par eksporta preci.
*
Noslēgumam tuvojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās Tehnoloģiju pārneses programmas trešajā atlases kārtā iesniegtie zinātnes komercializācijas projekti. Tie ir zinātnieku izstrādāti produkti ar augstu pievienoto vērtību. Šiem produktu patentiem notiks izsole, kurā piedalīsies uzņēmēji, kas gatavi tos iegādāties un attīstīt.

Enerģijas resursu cenu kāpums smagi skāris lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju. Taču pēkšņais izmaksu pieaugums ir nopietns izaicinājums arī iestādēm, kuras patērē gan gāzi, gan elektrību, lai nodrošinātu savu darbību. Liels enerģijas patērētājs ir slimnīcas. Lielākajās slimncās Latvijas Radio noskaidroja – energo krīzes radītā cenu kāpuma dēļ ārstniecības iestādēm nu jāmeklē pat vairāki miljoni, lai nodrošinātu pacientu aprūpi.

Vecums, dzimums, etniskā piederība, invaliditāte - šo iemeslu dēļ cilvēki Latvijā aizvien tiek diskriminēti. Kā veicināt izpratni par personas ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā, par to saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.

Attēliem ir tikpat liels spēks kā rakstītam vārdam. Mūsdienās, kad internetā vieglāk pasniegt saturu ar vizualizācijām nevis teksta blāķiem, aug arī iespējas manipulēt ar auditoriju. Kādos ceļos un neceļos mūs vēsturē un šodien aizved datu vizualizācija?

Kamermūzika dodas pie sava klausītāja festivālā “Rimbenieks” Dienvidkurzemes novadā. Kultūras rondo par festivāla saturu saruna ar pianisti Agnesi Egliņu, flautistu Reini Lapu un Liepājas Simfoniskā orķestra klarnetists Kārli Catlaku.

 

Valdība plāno apstiprināt atbalsta plānu visu apkures veidu lietotājiem

Ģimenes ārsti sašutuši par aizsardzības ministrijas lēmumu iesaistīt mediķus aizsardzības dienesta sistēmā

Pentagons un Pasaules Banka paziņo par jaunu militāru un finansiālu palīdzību Ukrainai

 

Rokopera "Kaupēn, mans mīļais" pirmoreiz uzvesta 1999. gadā, tās trešo, jaunāko uzvedumu būs iespējams baudīt Siguldā 12. augustā.

Krustpunktā diskusija: Kāpēc bez krievu valodas zināšanām grūti atrast darbu Latvijā?

Latvijā ik gadu HIV infekcija tiek atklāta ap 300 cilvēkiem, ierindojot Latviju otrajā vietā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū jauno gadījumu skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotāju. 

Latvija pēc kara Ukrainā izveidojusies par vienu no vadošajiem Krievijas mediju emigrācijas centriem. Jūlija vidū no Rīgas atsāka raidīt neatkarīgais Krievijas televīzijas kanāls "TV Doždj". Saruna ar vienu no vadošajām krievu žurnālistēm, televīzijas kanāla "TV Doždj" informācijas dienesta vadītāju Jekaterinu Kotrikadzi.

Radio mazā lasītava arī šovasar turpina ceļot. Līgatnes "Zeit" lasām rimdinieka Anšlava Eglīša grāmatas un kādu grāmatu, kura iznāks romānu un monogrāfiju sērijā "Es esmu" – teātra zinātnieces Ievas Strukas monogrāfiju par Anšlavu Eglīti "Par skaisto un aplamo dzīvi. Anšlavs Eglītis", autorei klātesot.

Atzīmējot otro gadadienu kopš falsificētajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, Rīgas baltkrievu diaspora 9. augustā plkst.19 rīkos gājienu no Nacionālās bibliotēkas līdz Brīvības piemineklim. Gājienam sekos politieslodzītajiem un bēgļiem veltīta akcija pie Brīvības pieminekļa.

Kultūras afiša: Starptautiskā operetes festivāla notikumi Ikšķilē koncertsaruna un muzikāls virtuālās realitātes ceļojums bērniem; Emīlam Dārziņam veltīta multimediju izstāde un dejas izrāde Rīgas Mākslas telpā.
Mediju apskats: apkopojusi Arta Skuja.
Šī diena vēsturē: Dmitrija Šostakoviča 7. simfonija tapa Otrā pasaules kara laikā, un tai dots Ļeņingradas vārds. Komponista dzimtā pilsēta tobrīd piedzīvoja iznīcinošu blokādi, kas prasīja vismaz miljonu dzīvību. Īpašs notikums bija simfonijas atskaņošana aplenktajā Ļeņingradā 1942. gada 9. augustā. Vairāk stāsta Eduards Liniņš.

No 10.augusta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv ikvienam interesentam būs iespēja lietot jaunu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) e-pakalpojumu "VSAA informācija un pakalpojumi".

Sarosījušies gan iedzīvotāji, kuriem  tas ir hobijs un  brīvā laika pavadīšanas veids dabā, gan tie, kuriem  sēņu un ogu lasīšana vai uzpirkšana un pārdošana dod iespēju nopelnīt papildu naudu. Šobrīd no sēnēm pārsvarā tiek lasītas, pirktas un pārdotas  gailenes, bet no ogām- mellenes.Raža šogad meža veltēm laba.Čakls lasītājs dienā var nopelnīt ap150 un pat pāri par 200 eiro, stāsta sēņu un ogu uzpircēji. Bet vāktais Latvijas mežos un uzpirktais pārsvarā kļūst par eksporta preci. Plašāk - Silvijas Smagares veidotajā ierakstā.

Tādi esam: Valentīna Dāboliņa no Madonas 46 gadus nostrādājusi par farmaceiti un aptiekas vadītāju. Nesen viņa darba gaitas beigusi un tagad vairāk laika var veltīt savam hobijam - ārstniecības augiem. Valentīnas lauku mājās, Mārcienas pagasta „Celmiņos, aug ap 50 dažādu ārstniecības augu. Valentīna gatavo tējas un to maisījumus un „Celmiņos" uzņem arī tūristus. Vairāk stāsta Daina Zalamane.
Mediju apskats: apkopojusi Arta Skuja.

Viesojamies Imanta Ziedoņa muzejā “Dzirnakmeņi” Murjāņos. Laikā, kas šai paša celtajā mājā vēl dzīvoja dzejnieks un aktrise Ausma Kantāne, gada lielākā viesu sanākšana bija Imantos, mājas saimnieka vārda dienā - 1. jūlijā.

Ja tas nebūtu grūti, visi to darītu. Tā, sevi motivēdams, Monopola viesis sasniedzis savu sapni - kļūt par lidmašīnas pilotu. Par lielām lidmašīnām un lielu nākotni saruna ar pilotu Kasparu Paršinovu.

Vecums, dzimums, etniskā piederība, invaliditāte - šo iemeslu dēļ cilvēki Latvijā aizvien tiek diskriminēti. Kā veicināt izpratni par personas ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā, par to saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.

Herbe ar lielo cepuri. 9. vakars(nobeigums)

Krustpunktā diskusija: Kāpēc bez krievu valodas zināšanām grūti atrast darbu Latvijā?

Jāņa Purapuķes humoreska "Ķibele aiz ķibeles". Radiolasījuma autore Ligita Meķe. Lasa Inese Bērziņa, Ēriks Brītiņš un Zigurds Neimanis. 1989. gada ieraksts.

Rokopera "Kaupēn, mans mīļais" pirmoreiz uzvesta 1999. gadā, tās trešo, jaunāko uzvedumu būs iespējams baudīt Siguldā 12. augustā.

Kamermūzika dodas pie sava klausītāja festivālā “Rimbenieks” Dienvidkurzemes novadā. Kultūras rondo par festivāla saturu saruna ar pianisti Agnesi Egliņu, flautistu Reini Lapu un Liepājas Simfoniskā orķestra klarnetists Kārli Catlaku.

Ja tas nebūtu grūti, visi to darītu. Tā, sevi motivēdams, Monopola viesis sasniedzis savu sapni - kļūt par lidmašīnas pilotu. Par lielām lidmašīnām un lielu nākotni saruna ar pilotu Kasparu Paršinovu.

Latvijā ik gadu HIV infekcija tiek atklāta ap 300 cilvēkiem, ierindojot Latviju otrajā vietā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū jauno gadījumu skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotāju. 

Attēliem ir tikpat liels spēks kā rakstītam vārdam. Mūsdienās, kad internetā vieglāk pasniegt saturu ar vizualizācijām nevis teksta blāķiem, aug arī iespējas manipulēt ar auditoriju. Kādos ceļos un neceļos mūs vēsturē un šodien aizved datu vizualizācija?