1795. gada 28. martā Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons atsakās no hercogistes troņa par labu Krievijas imperatoram; Kurzemes hercogiste beidz pastāvēt.
*
Krāpnieki un noziedznieki arvien biežāk izmanto mākslīgo intelektu, lai no personām un uzņēmumiem izkrāptu naudu. Ar tā dēvēto audio dziļo viltojumu tehnoloģijām ir iespējams uzdoties par citām personām. Visbiežāk cilvēki tiek maldināti, saņemot zvanus no it kā draugiem vai paziņām, kuri lūdz naudu. Daudzi eksperti pauž bažas par šīs krāpniecības metodes straujo attīstību un izplatību visā pasaulē.
*
Rēzekniešu Alda un Gunas Ķišu ģimenē aug trīs bērni – deviņgadīgais Gints, piecgadīgā Aiva un trīsgadīgais Stefans. Vecāki abi ir mūziķi, un ikdienā ne tikai muzicē, bet arī strādā par mūzikas pedagogiem. Šobrīd viņi aktīvi gatavo savu pirmo ģimenes koncertprogrammu „Piedzimt mūzikai. Popularizēt ģimeniskās vērtības, priecāties par kopā būšanu un sniegt pozitīvas emocijas – tas esot galvenais šīs koncertprogrammas uzdevums. Šobrīd vēl notiek aktīvs mēģinājumu process, bet jau tagad viņos ir apņemšanās ar koncertiem apceļot Latviju.

Reģionu aktualitātes.
*
Valsts ar reģionālo autobusu pārvadātājiem joprojām nevar atrast kopsaucēju, lai attīstītu komerciālos maršrutus. Pagaidām nav zināms, kad valsts komersantiem sāks atlīdzināt naudu par pasažieriem, kuriem noteiktas daļējas vai 100% atlaides par braucienu. Nozares asociācijā uzsver - ja valsts soli nespers, uzņēmumi savu pakalpojumu nepiedāvās. *
Kuldīgas novada Pelču pagastā ir sacelta trauksme par to, vai bruņurupucis apēd nodokļu maksātāju naudu? Jā, tieši tik neticami tas izklausās. Stāsts ir tāds, ka Pelču pagasta pārvaldnieks Matīss Ciņķis Leģendu naktī novembrī atnesa uz darbu savu mīļdzīvnieku - bruņurupuci, bet pēc pasākuma bruņurupucis pašvaldības ēkā arī palicis. Sašutums sākās par to, vai tad tā vispār drīkst par pašvaldības līdzekļiem uzturēt bruņurupuci, jo viņa terārijs patērē elektrību.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē spriež par valsts fondēto pensiju 2. līmeņa uzkrājuma pārvaldību.
*
Ārzemju ziņas.
*
Vakar amatā stājās jaunais Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna. Viņš iecerējis pilnveidot studiju procesu, to individualizējot, lai studenti varētu elastīgāk izvēlēties studiju saturu. Tāpat jaunais rektors plāno studentus vēl aktīvāk iesaistīt pētniecībā un inovāciju radīšanā. Rektora plānos ir stiprināt arī zinātni.

Krāpnieki un noziedznieki arvien biežāk izmanto mākslīgo intelektu, lai no personām un uzņēmumiem izkrāptu naudu. Ar tā dēvēto audio dziļo viltojumu tehnoloģijām ir iespējams uzdoties par citām personām. Visbiežāk cilvēki tiek maldināti, saņemot zvanus no it kā draugiem vai paziņām, kuri lūdz naudu. Daudzi eksperti pauž bažas par šīs krāpniecības metodes straujo attīstību un izplatību visā pasaulē.

Pašmāju mediju apskats.
*
Ārzemju ziņas.
*
Francijā šodien ir gaidāmi kārtējie protesti pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Daudzi ir saniknoti ne tikai ar pensiju reformu kā tādu, bet arī ar veidu, kā tā tika apstiprināta parlamentā. Viņi salīdzina Francijas prezidentu Emanuelu Makronu ar karali Luiju XIV, kurš arī neieklausījās cilvēkos. Turpretī Makrons saka, ka viņš neļaus vardarbīgiem protestētājiem diktēt demokrātiski ievēlētām amatpersonām savu gribu.

Rēzekniešu Alda un Gunas Ķišu ģimenē aug trīs bērni – deviņgadīgais Gints, piecgadīgā Aiva un trīsgadīgais Stefans. Vecāki abi ir mūziķi, un ikdienā ne tikai muzicē, bet arī strādā par mūzikas pedagogiem. Šobrīd viņi aktīvi gatavo savu pirmo ģimenes koncertprogrammu „Piedzimt mūzikai”. Popularizēt ģimeniskās vērtības, priecāties par kopā būšanu un sniegt pozitīvas emocijas – tas esot galvenais šīs koncertprogrammas uzdevums. Šobrīd vēl notiek aktīvs mēģinājumu process, bet jau tagad viņos ir apņemšanās ar koncertiem apceļot Latviju.

Pirms ķerties klāt daudzdzīvokļu mājas renovācijai, ir jānoskaidro tās tehniskais stāvoklis. Teorētiski secinājumus varētu izdarīt, apkopojot informāciju, ko sniedz ikgadējā mājas apskate, bet ar to būs par maz. Lai precīzi novērtētu ēkas stāvokli, tā būs jāpēta padziļināti. Kā to dara un kāpēc?

Ik dienas mums apkārt ir lērums elektronisku iekārtu. Vai tās visas rada ievērojamu starojumu un kā tas ietekmē mūsu veselību? Pēc klausītāju lūguma, skaidrosim, kā veidojas elektromagnētiskais lauks un kāda ir mūsu dzīve līdzās šīm ierīcēm.

Kāpēc Jāni Šteinhaueru, kurš dzīvoja 18. gadsimtā, varam uzskatīt par varoni un kādēļ mūsdienās viņa personībai pievēršam uzmanību? Studijā domubiedri – Pēteris Blūms un Ilga Reizniece.

* Saeimas komisijās spriež, vai nepieciešamas kādas izmaiņas pensiju 2.līmeņa regulējumā, kur patlaban izveidojies uzkrājums ar mīnus zīmi
* Parīzē turpinās plaši protesti pret pensiju reformu
* Neskaidrības ar gaidāmo Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecību - Biļešu serviss apstrīdējis svētku rīkotāju iepirkuma rezultātu

Raidījumā aplūkojam kādu ļoti populāru valsti. Diemžēl gan pēdējos septiņdesmit piecos gados tā ir pazīstama ar visai bēdīgiem iemesliem. Runa ir par Korejas Tautas Demokrātisko Republiku jeb plaši pazīstamu kā Ziemeļkoreju.

Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbu laiku pa laikam apēno kāds skandāls. Vienlaikus iestādei bieži pārmet, ka tā nedarbojas iedzīvotāju interesēs. Kas būtu jāmaina VID darbā?

Ja bērnudārznieki vēl pēta zvēriņus un būvē celtnes no interesantiem koku zariem, tad skolnieki ar dzīvo dabu sastopas jau mazāk. Kā bērniem un jauniešiem dažādos vecumos mācīt rūpes par dabu un dabas daudzveidību?

Saruna ar sociālantropologu un pilsētplānotāju Viesturu Celmiņu par to, kā vara un politika izpaužas pilsētā, kā karā piedalās ēkas un pieminekļi, par spēles noteikumiem kara apstākļos un to, kā šobrīd būvēt nācijvalsti.

"Es gribētu par kaut ko kļūt…" – tas nav virsraksts kādam domrakstam, tāds nosaukums grāmatai, kurā ir trīs Latvijas ebreju meiteņu dienasgrāmatas. Dzīvē viņām nebija lemts satikties, jo visu meiteņu trīs dzīves beidzas holokaustā 1941. gadā, tomēr tagad viņu domas, jaunības sapņi un attieksme pret pasaulē notiekošo satiekas grāmatā.

Finanšu asociācija rosina arī pēc pensionēšanās ļaut turpināt pensijas kapitāla uzkrāšanu.

Ogres muzeja darbinieki, ieskaitot direktori, apsver aiziešanu.

Neskaidrības ar Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecību.

Raidījumā aplūkojam kādu ļoti populāru valsti. Diemžēl gan pēdējos septiņdesmit piecos gados tā ir pazīstama ar visai bēdīgiem iemesliem. Runa ir par Korejas Tautas Demokrātisko Republiku jeb plaši pazīstamu kā Ziemeļkoreju.

Grīziņkalna apkaimes biedrība 1. aprīlī organizē pasākumu „Mantu maiņa Grīziņkalnā”, mudinot domāt par patērētāju kultūru un arī popularizējot mantu maiņu. Starpbrīdī vairāk stāsta Grīziņkalna apkaimes biedrības valdes locekle, arhitekte Marta Kotello.

Grīziņkalna apkaimes biedrība 1. aprīlī organizē pasākumu „Mantu maiņa Grīziņkalnā”, mudinot domāt par patērētāju kultūru un arī popularizējot mantu maiņu. Starpbrīdī vairāk stāsta Grīziņkalna apkaimes biedrības valdes locekle, arhitekte Marta Kotello.

25. martā Kuldīgas novada Alsungā notiek ikgadējie Maizes svētki, kurā pulcējas 10 maizes cepēji. Bijusī skolotāja Skaidrīte Nagliņa saldskābmaizi un sklandraušus cep maizes krāsnī pēc savas mammas receptēm. Skaidrīte trīs gadus ir pensijā, bet uzņem tūristus un vada nodarbības gan savā viensētā "Zeijas", gan suitu ķēķī Alsungā. Skaidrīte saka - suitiem ir, ar ko lepoties un rāda suitu vasaras jaciņu, košās suitu adītās zeķes, cimdus un villaines.

1991. gadā cīņas basketbola laukumā saplūst ar ielās notiekošo revolūciju - tautas alkām pēc brīvības un sportistu vēlmēm pēc uzvaras. Baltijas komandām ir jāpieņem nozīmīgs lēmums, vai piedalīties Padomju Savienības basketbola čempionātā. Arī sporta fanu vidū domas nav viennozīmīgas. Uz spēles likts daudz vairāk par uzvaru! Par to vēsta igauņu spēlfilma „Kalev”, kas no 14.marta skatāma Latvijas kinoteātros. Tajā piedalījies arī latviešu aktieris Jēkabs Reinis.

Pirms ķerties klāt daudzdzīvokļu mājas renovācijai, ir jānoskaidro tās tehniskais stāvoklis. Teorētiski secinājumus varētu izdarīt, apkopojot informāciju, ko sniedz ikgadējā mājas apskate, bet ar to būs par maz. Lai precīzi novērtētu ēkas stāvokli, tā būs jāpēta padziļināti. Kā to dara un kāpēc?

Gudrie koki. Pasaku stāsta Ārija Stūrniece

Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbu laiku pa laikam apēno kāds skandāls. Vienlaikus iestādei bieži pārmet, ka tā nedarbojas iedzīvotāju interesēs. Kas būtu jāmaina VID darbā?

Džona Golsvertija traģikomēdija "Spēle uz dzīvību un nāvi". 1. daļa. Režisors Viktors Zvaigzne. Skaņu režisors Maigonis Ozols. Lomās: Valentīns Skulme, Elza Radziņa, Akvelīna Līvmane, Arturs Dimiters, Imants Skrastiņš, Dina Kuple, Ivars Kalniņš un citi. 1975.gada ieraksts.

Raidījumā aplūkojam kādu ļoti populāru valsti. Diemžēl gan pēdējos septiņdesmit piecos gados tā ir pazīstama ar visai bēdīgiem iemesliem. Runa ir par Korejas Tautas Demokrātisko Republiku jeb plaši pazīstamu kā Ziemeļkoreju.

Kāpēc Jāni Šteinhaueru, kurš dzīvoja 18. gadsimtā, varam uzskatīt par varoni un kādēļ mūsdienās viņa personībai pievēršam uzmanību? Studijā domubiedri – Pēteris Blūms un Ilga Reizniece.

Ik dienas mums apkārt ir lērums elektronisku iekārtu. Vai tās visas rada ievērojamu starojumu un kā tas ietekmē mūsu veselību? Pēc klausītāju lūguma, skaidrosim, kā veidojas elektromagnētiskais lauks un kāda ir mūsu dzīve līdzās šīm ierīcēm.

1991. gadā cīņas basketbola laukumā saplūst ar ielās notiekošo revolūciju - tautas alkām pēc brīvības un sportistu vēlmēm pēc uzvaras. Baltijas komandām ir jāpieņem nozīmīgs lēmums, vai piedalīties Padomju Savienības basketbola čempionātā. Arī sporta fanu vidū domas nav viennozīmīgas. Uz spēles likts daudz vairāk par uzvaru! Par to vēsta igauņu spēlfilma „Kalev”, kas no 14.marta skatāma Latvijas kinoteātros. Tajā piedalījies arī latviešu aktieris Jēkabs Reinis.

Ja bērnudārznieki vēl pēta zvēriņus un būvē celtnes no interesantiem koku zariem, tad skolnieki ar dzīvo dabu sastopas jau mazāk. Kā bērniem un jauniešiem dažādos vecumos mācīt rūpes par dabu un dabas daudzveidību?