Šī diena vēsturē.
*
Alternatīvās enerģijas, jo īpaši alternatīvo elektroenerģijas ražošanas avotu attīstība pēdējās desmitgadēs ir uzņēmusi apgriezienus, īpaši pēc krīzēm naftas sektorā, kas Eiropas Savienību skāra 70.(to) un 80.gadu sākumā.
Eiropas Savienība aktīvi strādā, lai dažādotu un iegūtu tīrākus, pieejamus un pašpietiekamus enerģijas avotus. Bet kā tas darbojas praksē?
*
Nacionālajā bibliotēkā šodien atklās izstādi Komponista Raimonda Paula daiļrade skaņuplatēs un fotogrāfijās. Tajā būs skatāma daļa no kolekcionāra Raita Pavloviča bagātās kolekcijas, kurā kopumā ir vairāk nekā 300-ti skaņuplašu ar Raimonda Paula mūziku un ierakstiem.
To vidū ir arī gana daudz retumu, piemēram, pagājušā gadsimta 50.gadu nogalē izdotā šellaka plate ar maestro skaņdarbu Lēna rumba. Izstādi papildinās Aigara Hibnera fotogrāfijas.

Reģionu notikumu apskats.
*
Šonedēļ Vidzemē ikviens interesents var iepazīt, ko realitātē nozīmē bieži dzirdētais, sarežģītais vārds - deinstitucionalizācija, jo „Iekļaujošās nedēļas laikā durvis ver dienas aprūpes centri, grupu dzīvokļi un specializētās darbnīcas.
Tie ir sociālie pakalpojumi, kas tapuši deinstitucionalizācijas procesā, lai palīdzētu cilvēkiem ar psihiska rakstura un bērniem ar funkcionēšanas traucējumiem integrēties sabiedrībā.
*
Bet nu gan no Vidzemes steigsimies uz Daugavas krastiem. Tie jau vairāk nekā mēneša laikā pievilinājuši daudz interesentu - īpaši Pļaviņu hidroelektrostacijas apkārtnē. Tur remontarbu laikā ūdenslīmeni ievērojami nolaida, skatam atsedzot ierasti neredzamas ainavas. Šīs darbības atstājušas gan savu labumu, gan arī kaitējušas vietējiem, īpaši uzņēmējiem.

Lai gan, būdama opozīcijā, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pērn divas reizes sniedza Saeimā priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokli vairākiem pārtikas produktiem, tagad, nonākot valdībā, ZZS šī gada budžetā vairs šo priekšlikumu neuztur, intervijā Latvijas Radio atzina zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Laika ziņas.
*
Ekonomikas ziņas.
*
Alternatīvās enerģijas, jo īpaši alternatīvo elektroenerģijas ražošanas avotu attīstība pēdējās desmitgadēs ir uzņēmusi apgriezienus, īpaši pēc krīzēm naftas sektorā, kas Eiropas Savienību skāra 70.(to) un 80.gadu sākumā.
Eiropas Savienība aktīvi strādā, lai dažādotu un iegūtu tīrākus, pieejamus un pašpietiekamus enerģijas avotus. Bet kā tas darbojas praksē?
*
Valsts nekustamo īpašumu izsludinātajā cenu aptaujā par Latvijas - Krievijas robežas žoga izbūvi 57 kilometru garumā iesniegti četru pretendentu piedāvājumi. Vai tas nozīmē, ka jau pavisam drīz uz Latvijas - Krievijas robežas būs žogs?

Septembra sākumā zināmu rezonansi sociālās saziņas vietnē "X" izraidīja bijušā satiksmes ministra Jāņa Vitenberga publicētās fotogrāfijas no Daugavas stadiona pēc tur notikušā baltkrievu mūziķa Maksa Korža koncerta - izbradāts un pamatīgi sabojāts futbola laukuma segums, velēnām mētājoties uz vieglatlētikas skrejceliņa. Stadionā kuru katru brīdi sākies futbola laukuma zāliena nomaiņa, mainīs arī skrejceliņa segumu, turpinās vieglatlētikas manēžas būvniecība. Bažas rada būvnieku iespējas pabeigt manēžu līdz gada pēdējai dienai, kad tai jābūt nodotai ekspluatācijā.

Nacionālajā bibliotēkā šodien, 28. septembrī, atklās izstādi "Komponista Raimonda Paula daiļrade skaņuplatēs un fotogrāfijās". Tajā būs skatāma daļa no kolekcionāra Raita Pavloviča bagātās kolekcijas, kurā kopumā ir vairāk nekā 300 skaņuplašu ar Raimonda Paula mūziku un ierakstiem. To vidū ir arī gana daudz retumu, piemēram, pagājušā gadsimta 50.gadu nogalē izdotā šellaka plate ar maestro skaņdarbu "Lēnais fokstrots". Izstādi papildinās Aigara Hibnera fotogrāfijas. 

Ar ādas sēnīšu izraisītajām slimībām ir grūti tikt galā – tas reizēm ir kaitinoši un prasa milzu pacietību. Varbūt mums ir jauni sabiedrotie cīņai ar viltīgajām sēnītēm? Kā tās uzveikt, skaidrojam raidījumā.

Pasaulē atsevišķās vietās jau šobrīd kā medikamenti depresijas ārstēšanai tiek izmēģināti psihedēliskie līdzekļi, tostarp no sēnēm iegūtais psilocibīns. Kāpēc tas pacientiem varētu palīdzēt labāk un no kā jāuzmanās, laižot šādu vielu apritē?

Klajā nācis sērijas "Es esmu…" darbs — Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija "Balsis pār jūru" — par latviešu rakstnieku, dzejnieku un mākslinieku Gunaru Janovski (1916–2000). Kultūras rondo tiekamies ar pētnieci un rakstnieku Osvaldu Zebri, kurš sērijā rakstīja romānu par Gunaru Janovski "Mežakaija".

Atvērtie faili savā jaunākajā epizodē pievēršas dzīvnieku labturībai un pēta, kā strādā lielākā dzīvnieku patversme Latvijā, kas saņem ievērojamas naudas summas gan ziedojumos, gan arī no pašvaldībām.

 

Pēc skandāla ap "Sadales tīkla" tarifiem Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apšaubījis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pastāvēšanas jēgu. Ko komisija spēj, ko tomēr nespēj ietekmēt? Izvaicājam SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Nesen pieņemti grozījumi Civillikumā nosaka, ka no 2024. gada jūlija slēgt laulību varēs arī bez liecinieku klātbūtnes. Kāpēc šādas izmaiņas, kāda ir vedēju loma kāzās agrāk un šodien un kādas ir aktuālās precību tendences.

Vēsturnieks un kulturologs Aleksandrs Etkinds dzimis, izglītojies un akadēmisko karjeru uzsācis Krievijā, toreizējā Ļeņingradā. Taču nu jau apmēram 20 gadus darbojas ārpus savas dzimtenes. Viņa pēdējais darbs, kas tapis pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā, saucas "Krievija pret modernitāti". Saruna ar profesoru Etkindu notika septembra sākumā, kad viņš prezentēja savu darbu un tikās ar lasītājiem Rīgā.

Raidījumā šoreiz dosimies pa vietām, kur 19.gadsimta sākumā darbojās ietekmīgākie Rīgas grāmatu izdevēji, durvis vēra pirmais latviešu grāmatu veikals, un uzzināsim, kādas tehnoloģijas sekmēja grāmatu izdošanas straujo pieaugumu 19.gadsimta pirmajā pusē.

Saeima apstiprinājusi jauno Nacionālās drošības koncepciju - uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavotu dokumentu. Tajā arī aplūkoti draudi Latvijas nacionālajai drošībai. Visvairāk debašu izvērtušās par vienu rindkopu šajā dokumentā, ka no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, bet vietējais saturs krievu valodā varētu turpināt pastāvēt komercmedijos.

29. septembrī vairāk nekā 20 Latvijas zinātniskajās institūcijās – augstskolās, universitātēs un zinātniskajos institūtos – norisināsies pasākums “Zinātnieku nakts 2023”.

29. septembrī vairāk nekā 20 Latvijas zinātniskajās institūcijās – augstskolās, universitātēs un zinātniskajos institūtos – norisināsies pasākums “Zinātnieku nakts 2023”.

Atvērtie faili savā jaunākajā epizodē pievēršas dzīvnieku labturībai un pēta, kā strādā lielākā dzīvnieku patversme Latvijā, kas saņem ievērojamas naudas summas gan ziedojumos, gan arī no pašvaldībām.

 

Kārlis Rācenis ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts-nefrologs, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes doktorants un pētnieks. Kārlim piemīt ambīcijas, gribasspēks, mūsdienīgs skatījums uz lietām un  zināšanas. Viņš ir ieguvis savu otro – nefrologa – specialitāti, kas ir jau ceturtais viņa augstākās izglītības diploms, un sagaidījis pirmdzimto Albertu.

Ar ādas sēnīšu izraisītajām slimībām ir grūti tikt galā – tas reizēm ir kaitinoši un prasa milzu pacietību. Varbūt mums ir jauni sabiedrotie cīņai ar viltīgajām sēnītēm? Kā tās uzveikt, skaidrojam raidījumā.

Par Lapsu Kūmiņu. Pasaku stāsta Harijs Misiņš

Pēc skandāla ap "Sadales tīkla" tarifiem Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apšaubījis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pastāvēšanas jēgu. Ko komisija spēj, ko tomēr nespēj ietekmēt? Izvaicājam SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Lauras Vinogradovas romāna "Upe" dramatizējums. 3.daļa. Dramatizējuma autors Dzintars Tilaks. Režisors Intars Rešetins. 

Klajā nācis sērijas "Es esmu…" darbs — Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija "Balsis pār jūru" — par latviešu rakstnieku, dzejnieku un mākslinieku Gunaru Janovski (1916–2000). Kultūras rondo tiekamies ar pētnieci un rakstnieku Osvaldu Zebri, kurš sērijā rakstīja romānu par Gunaru Janovski "Mežakaija".

Pasaulē atsevišķās vietās jau šobrīd kā medikamenti depresijas ārstēšanai tiek izmēģināti psihedēliskie līdzekļi, tostarp no sēnēm iegūtais psilocibīns. Kāpēc tas pacientiem varētu palīdzēt labāk un no kā jāuzmanās, laižot šādu vielu apritē?

Kārlis Rācenis ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts-nefrologs, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes doktorants un pētnieks. Kārlim piemīt ambīcijas, gribasspēks, mūsdienīgs skatījums uz lietām un  zināšanas. Viņš ir ieguvis savu otro – nefrologa – specialitāti, kas ir jau ceturtais viņa augstākās izglītības diploms, un sagaidījis pirmdzimto Albertu.

Nesen pieņemti grozījumi Civillikumā nosaka, ka no 2024. gada jūlija slēgt laulību varēs arī bez liecinieku klātbūtnes. Kāpēc šādas izmaiņas, kāda ir vedēju loma kāzās agrāk un šodien un kādas ir aktuālās precību tendences.