Atkārtojums. Māra Krieviņa no Alūksnes novada Alsviķu pagasta "Aizupītēm" ir Latvijas Amatniecības kameras meistare - izšuvēja un audēja. Viņa ar pērlītēm izšuj gan meitu vainagus, gan vīriešu jostas. Māras kolekcijā ir 24 pērļu vainagi, bet kolekcija tiek papildināta. Māra nāk no rokdarbnieku dzimtas un arī viņas meitas turpina šo tradīciju. Bet par savu mūž darbu Māra sauc Alūksnes luterāņu baznīcas kanceles pārsegu, kas tapis 5 gadu laikā un kurā iešūtas 78 000 pērlīšu.

Vakardienas svarīgākie notikumi.
*
Šī diena vēturē.
*

"Miera stāvokļa sapņi" - tā izstādi par mobilajām ēkām, kas atklāta Latvijas Arhitektūras muzejā Rīgā, nosaucis Insbrukas Universitātes Eksperimentālās arhitektūras institūta pētnieks, latvietis Helvijs Savickis.
*
Pieminēsim leģendāro mūziķi un rokgrupas „pērkons dibinātāju Juri Kulakovu, kurš šīs nedēļas sākumā, 65 gadu vecumā devās mūžībā un - kura izvadīšana notiks šodien, Rīgā, Svētās Magdalēnas baznīcā, savukārt zemes klēpī viņu guldīs dzimtajā Līvānu pusē.
Kulakova ieguldījums latviešu mūzikā ir ļoti plašs un daudzveidīgs, viņš bija brīvdomātājs, dziļa un neordināra personība.
Mūzika caur viņu skanēja kā Dieva radīta dāvana cilvēkiem - tā par Jura Kulalova daiļradi saka dziedātāja, Jura Kulakova līdzgaitniece mūzikā Ieva Akuratere.

Nedēļas notikumu apskats.

Cenu un minimālās algas pieaugums skāris arī pansionātus. Sākot ar šo gadu, gandrīz visos senioru namos Latgalē ir paaugstināta uzturēšanās maksa. Arvien vairāk veco ļaužu tuvinieki nevar samaksāt par pansionāta pakalpojumiem, un tas jādara pašvaldībām. Tajā pašā laikā rindas uz dzīvi sociālās aprūpes namos pieaug, un vietvaras meklē iespējas, kur izvietot savus gados vecos iedzīvotājus.
*
Cēsu novadā, lai popularizētu savas puses uzņēmēju preces un pakalpojumus, izveidota preču zīme „Radīts Cēsu novadā, pirmie uzņēmēji jau šo preču zīmi saņēmuši. Viņu vidū arī kinoloģe Liene Zariņa, kura savai apmācību programmai izvēlējusies moto „Inteliģents suns katrā ģimenē un par savu mērķi uzskata veidot Cēsis, kā inteliģento suņu galvaspilsētu Latvijā.d

Aizsardzība, tostarp, bruņojums patlaban ir viena no Eiropas Savienības un Latvijas prioritātēm. Nozarē pēdējos gados krietni pieaugušas arī investīcijas, bet kā pēdējos gados attīstījusies militārā industrija Latvijā un kādas sadarbības veidojušās ar citām valstīm. Tāpat kādu bruņojumu jau šobrīd ražojam tepat Latvijā un kā nozare attīstīsies nākotnē. Intervija ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāju Elīnu Egli.

Aizsaradzība, tostarp, bruņojums patlaban ir viena no Eiropas Savienības un Latvijas prioritātēm. Nozarē pēdējos gados krietni pieaugušas arī investīcijas. Bet kā pēdējos gados attīstījusies militārā industrija Latvijā un kādas sadarbības veidojušās ar citām valstīm? Tāpat kādu bruņojumu jau šobrīd ražojam tepat Latvijā un kā nozare attīstīsies nākotnē? Par to sarunā ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāju Elīnu Egli.

Vasarā gara, bet ziemā īsa. Šo Artūra Puriņa un citu klausītāju atsūtītās mīklas min Jūrmalas bērnu muzikālās apvienība "Jautrās notis" dalībnieki un muzikālie skolotāji.

''turi mani cieši" - solo izrāde Ģertrūdes ielas teātrī, kuras režisors, idejas autors un izpildītājs Artūrs Čukurs ir sestdienas Kultūras rondo studijā, lai pastāstītu par savu skatuvisko poēmu un komentētu raidījuma nedēļas citātus.      

Balsi, kas skan grupas "Pērkons" dziesmas "Par sapumpuroto zaru" ievadā, neiespējami sajaukt ar kādu citu. Tā ir Jura Kulakova balss, kāda piederēja tikai viņam, gluži, kā dzīve, ko varēja un mācēja izdzīvot tikai viņš. Tagad tā aprāvusies... Raidījumā vēlreiz pārstaigāsim Jura dzīves ceļu kopā ar viņa mūziku.

Ja tur ir vajadzīga ķirurģija, ir vajadzīga ķirurģija, un šajā gadījumā šķiet, tas ir vienīgais veids, kā to darbu izdarīt. Tā par nedienām ar būvniekiem saka Stradiņa slimnīcas padomes loceklis, profesors Pēteris Stradiņš. Par savu sirdsdarbu - kardioķirurģiju un slimnīcas īpašo garu, par Stradiņu dzimtas stiprajām sievietēm, par tēva, akadēmiķa Jāņa Stradiņa dienasgrāmatu 600 burtnīciņās un kā gandrīz tika pie vārda Jups, saruna ar Pēteri Stradiņu.

 

Ancei karjera vienmēr bija ļoti nozīmīga, kamēr bērnus viņa nekad nebija uzskatījusi par obligātu dzīves sastāvdaļu. Bet tad, īsi pirms 30 gadu sasniegšanas, viņa satika Dāvi. Viņi iepazinās kopīgā darba izbraucienā Sanktpēterbugā, tikko abiem bija beigušās citas, ilgākas attiecības. Pāris saprata, ka viņiem kopā ir ļoti labi un viegli, un bērni pieteicās ļoti ātri.

Mēs gribam spēcīgu cilvēku, kurš var visu un vienmēr. Bet vai tad, ja mēs vēlamies ko tādu, mums nebūtu jārēķinās vēl ar citām īpašībām, kuras raksturotu šādu cilvēku? Kā veidot kritērijus partnerattiecībās, lai nenāktos vilties?

Silvija un Arvis Mozuļčiki Cēsu novada Kaives pagasta zemnieku saimniecībā "Bitītes" saimnieko nelielā zemes platībā - piecos hektāros. Tāpēc abi pabeidza biškopības kursus un, piedaloties mazo lauku saimniecību projektā, iegādājās darbam nepieciešamo inventāru. Tagad saimniekiem ir 51 bišu saime.

Dzeja un mūzika autora izpildījumā. Savus darbus lasa un dziesmas izpilda Lauris Valters. Kompozīciju veidojis un autoru intervē Dzintars Tilaks. 2021.gada ieraksts.

Ar Muokslu izgleiteibys i kompetenču centra „Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolys” džeza i myusdīnu ritmu muzykys izgleiteibys programys vadeituoju, sitaminstrumentalistu Kalvi Sleži–Zaļkalnu, kas ir ari vīns nu organizatru konkursam "Guoyu pa Jazz" jeb II Storptautyskajam etnodžeza muzykys ansambļu konkursam runuosim par džezu Latgola i latgaliskū džezā.

Kolnasātas muzikālais pielikums

Aigars Fadejevs piedalījies trīs olimpiskajās spēlēs, četros pasaules čempionātos un trijos Eiropas čempionātos. Tagad olimpiskais vicečempions soļošanā, starptautiskā līmenī labi zināmais sporta fizioterapeits.

Bērnudārzu vēsture Latvijā saistīta gan ar bāriņu namiem, gan fabriku attīstību, kad vecākiem darba laikā kaut kur nācās atstāt bērnus. Un tad nāk Marta Rinka ar savu dibināto “Zaļo skolu”, kas bērniem mācīja gan latviskumu, gan dārza prasmes. Kāda ir bijusi bērnudārzu attīstība?

JAUNUMS! Latvijas Kultūras akadēmijas studenti stāsta pasakas. "Pieci stiprinieki". Latviešu tautas pasaku stāsta Mārtiņš Jaunslavietis.

Ja tur ir vajadzīga ķirurģija, ir vajadzīga ķirurģija, un šajā gadījumā šķiet, tas ir vienīgais veids, kā to darbu izdarīt. Tā par nedienām ar būvniekiem saka Stradiņa slimnīcas padomes loceklis, profesors Pēteris Stradiņš. Par savu sirdsdarbu - kardioķirurģiju un slimnīcas īpašo garu, par Stradiņu dzimtas stiprajām sievietēm, par tēva, akadēmiķa Jāņa Stradiņa dienasgrāmatu 600 burtnīciņās un kā gandrīz tika pie vārda Jups, saruna ar Pēteri Stradiņu.

 

Kanādiešu satīriķa Stīvena Līkoka darba "Kā es izprotu humoru" fragmentu lasījums. Piedalās Māra Zemdega, Harijs Liepiņš un Pēteris Liepiņš. 1986. gada ieraksts.

Balsi, kas skan grupas "Pērkons" dziesmas "Par sapumpuroto zaru" ievadā, neiespējami sajaukt ar kādu citu. Tā ir Jura Kulakova balss, kāda piederēja tikai viņam, gluži, kā dzīve, ko varēja un mācēja izdzīvot tikai viņš. Tagad tā aprāvusies... Raidījumā vēlreiz pārstaigāsim Jura dzīves ceļu kopā ar viņa mūziku.

''turi mani cieši" - solo izrāde Ģertrūdes ielas teātrī, kuras režisors, idejas autors un izpildītājs Artūrs Čukurs ir sestdienas Kultūras rondo studijā, lai pastāstītu par savu skatuvisko poēmu un komentētu raidījuma nedēļas citātus.      

Aigars Fadejevs piedalījies trīs olimpiskajās spēlēs, četros pasaules čempionātos un trijos Eiropas čempionātos. Tagad olimpiskais vicečempions soļošanā, starptautiskā līmenī labi zināmais sporta fizioterapeits.

Vasarā gara, bet ziemā īsa. Šo Artūra Puriņa un citu klausītāju atsūtītās mīklas min Jūrmalas bērnu muzikālās apvienība "Jautrās notis" dalībnieki un muzikālie skolotāji.

Ar Muokslu izgleiteibys i kompetenču centra „Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolys” džeza i myusdīnu ritmu muzykys izgleiteibys programys vadeituoju, sitaminstrumentalistu Kalvi Sleži–Zaļkalnu, kas ir ari vīns nu organizatru konkursam "Guoyu pa Jazz" jeb II Storptautyskajam etnodžeza muzykys ansambļu konkursam runuosim par džezu Latgola i latgaliskū džezā.