Vakardienas notikumu apskats.
*
Šī diena vēsturē. 1877. gada 26.maijā dzimusi amerikāņu dejotāja Aisedora Dunkane - kuru uzskata par modernā baleta pamatlicēju

Ģeopolitiskā situācija atstāj savu nospiedumu uz tūrisma nozari - vairs nebrauc tūristi no Krievijas un Baltkrievijas, mazāk arī tūristu no Eiropas valstīm. Daudzviet valda skepse, ka Latgale kopumā ir sarkanā līnija, kur braukt nav droši. To izjūt tūrisma nozares pārstāvji arī Daugavpilī.
Pilsētai jābūt aktīvai, lai zaudēto tūristu vietā piesaistītu tūristus no citām valstīm un savas iekšzemes, šādu pozīciju šobrīd ietur tūrisma nozares pārstāvji. Vēršot uzmanību, ka tūristu piesaistei nepieciešams uzlabot arī sabiedriskā transporta kustību uz Rīgu un kaimiņvalsts Lietuvas galvaspilsētu.
*
Eiropas Komisija nākusi klajā ar jaunāko ekonomikas prognozi. Visdrūmākā situācija šajā prognozē iezīmējas mūsu ziemeļu kaimiņa Igaunijas ekonomikai. Igauņiem neklājas viegli jau pēdējos divus gadus un politiķi šobrīd turpina prātot, kā situāciju uzlabot, tikmēr sabiedrībā valda zināma neskaidrība.

Pasaules hokeja čempionāts sasniedzis savu kulmināciju, jo šodien, 26. maija, noskaidros medaļniekus. Par bronzu plkst.16.20 cīnīsies Kanāda un Zviedrija, bet par zeltu un pasaules čempionu titulu - mājinieki čehi pret Šveici.

Atskats uz Kannu kinofestivālu.
*
„Tas ir maldīgs priekšstats, ka jauniem cilvēkiem laukos nav, ko darīt un ir maz iespēju īstenot savas idejas – tā vērtē Anna Maļiņina, kura Gulbenes novada Litenes pagastā izveidojusi gan savu stādu audzētavu, gan arī laivu nomu. Un abās šajās jomās tagad ir pats karstākais darba laiks.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājumā skatām Arvīda Brastiņa, tēlnieka, rakstnieka un dievtura, veidotās nelielas koka figūras, kas simbolizē mūsu senču dievības. Kā arī iepazīstam vācbaltu gleznotājas Alises Dannebergas radīto gleznu "Lelles peldināšana" un višas dzīves pieturpunktus.

Vai ceļot var, nemaz neizejot no mājām? Par to domājam kopā ar Albertu. Lasām Ievas Samauskas "Kas tu būsi, kad izaugsi jeb Ceļojums ar noslēpumu" (Zvaigzne ABC) un Luīzes Gulbes "Lille meklē Laimi" (Aminori).

„Valis ir atpakaļ". Laura Gundara grāmatas radiolasījuma 4. daļa. Režisors Lauris Gundars, komponists Kārlis Auzāns, skaņu režisors Ivo Tauriņš.

Šogad Tartu Igaunijā ir viena no trim Eiropas kultūras galvaspilsētām. Taču Tartu 2024 programma norisinās visā Dienvidigaunijā. Iepazīstinām ar divām apmeklēšanas vērtām vietām – mākslas un tehnoloģiju rezidenču vietu “Maajamaa” pie Otepes un igauņu folkmūziķes Mari Kalkunas iedibināto festivālu “Aigu om!” Pahni.

Volstrītas svārstības un cenu telegrāfs; psihiatrijas metodes un Eiropa; 20. gadu Ņujorka un Lielā depresija. Leģendārais Volstrītas magnāts Bendžamins Rāsks un ekscentrisku aristokrātu meita Helēna Rāska. Izrādās, vienam stāstam ir četras savstarpēji konkurējošas un maldinošas versijas. Visas četras versijas satopas romānā "Paļāvība".

Amerikas Savienotās valstis ir džeza mūzikas dzimtene. Tomēr ir divi mūsu izcilie džeza mūziķi, kuru vārdi iespraukušies amerikāņu džeza enciklopēdiskajos izdevumos - tie ir Gunārs Rozenbergs un Raimonds Raubiško. Šogad maijā aprit 85 gadi, kopš Raimonda Raubiško dzimšanas un šodien mums ir tā iespēja vismaz uz brīdi  pagriezt laika ratu atpakaļ un paklausīties, kā tad skanēja mūzika, ko radīja Raimonds.

Spēlē piedalās: Dāvis Emīls Zīle, Edgars Batkovskis, Gija Ābele un Mārtiņš Priedols.
 

Saliņi, Krēsliņi, Aveni - radošas dzimtas Amerikā, ar kuru pārstāvjiem – Lailu Saliņu, Zuzi Krēsliņu un Indru Avenu – tiekamies raidījumā, lai pārrunātu, kas ir tie stūrakmeņi, kas noturēja latvietību Ņujorkā pagājušā gadsimta 50.–60. gados un kas latviešu kopienu satur kopā mūsdienās?

Raidījuma uzmanības centrā – 19.gadsimta 80. – 90.gados uzplaukusī Jaunās strāvas kustība un tās centrālais izdevums – laikraksts „Dienas lapa”. Kopā ar vēsturniekiem Jāni Šiliņu un Vitu Zelči atgādinām par Jaunās strāvas izcelšanās sociālo un politisko fonu, tuvāk apskatām „Dienas lapas” darbību un caur to paustās idejas.

Latvijas Teātra darbinieku savienības cikls "Teātra Atlanti cauri laikiem. Teātra garša". Latvijas teātra vecmeistaru un jauno skatuves mākslinieku sarunas par svarīgo teātrī un ārpus tā. 2024.gada sezonas 8. raidījums. Tiekas Indra Burkovska un Diāna Krista Stafecka.

Latvijā ir 12 saimniecības, kur audzē Būru gaļas šķirnes kazas un viena no tām atrodas Cēsu novada Amatas pagasta "Dzeņos". Inga Kalniņa izaugusi Rīgā, vēlāk ar ģimeni dzīvoja Cēsīs, bet pirms 12 gadiem nopirka lauku māju Amatas pagastā. Gan Inga, gan vīrs Māris strādā algotu darbu, bet pirms pieciem gadiem sāka audzēt Būru šķirnes kazas un aitas.

Arturs Maskats ir viens no spilgtākajiem mūsdienu latviešu komponistiem. Artura Maskata pirmās operas «Valentīna» pasaules pirmizrāde notika 2014. gadā, bet šajā pavasarī notika operas «Valentīna» pirmizrāde Operetes teātrī Sonoras Vaices režijā. Komponists atzīst: „ Katrs priekšnesums, katrs jauns mākslas darbs un radošā izpausme ir lēciens nezināmajā.”

 

Klajā nākusi grāmata, kas veltīta varoņiem un svētajiem un to piemiņas praksēm modernajos laikos. Sākot ar līvu karavīru Imantu 12. gadsimta Latvijas teritorijā, beidzot ar Zviedrijas svēto Birgitu – stāsti un nostāsti par neparastiem personāžiem caurstrāvo Ziemeļeiropas un Baltijas vēsturi. Ko tie liecina par 19. un 20. gadsimta sabiedrību, tās vērtībām, ticību un sociālekonomisko situāciju?

Muzikālā pasaka. Stāsta Santa Didžus un Edgars Lipors

Cik svarīga ir glezna, uz kuru skatāmies, glītā krūzīte uz rakstāmgalda un cik ļoti mūsu psihoemocionālo komfortu ietekmē dažādi vides elementi vai vides harmonijas pakāpe?

Turpinām runāt par Svētā Gara spēku un par Dieva darbību šodien pasaulē. Bībelē mēs lasām, ka Jēzus, staigādams par šo pasauli, dziedināja slimos, atbrīvoja saistītos, aklus darīja redzīgus, darīja daudzas zīmes un brīnumus. Bet Bībelē mēs arī lasām, ka visas šīs zīmes ticīgajiem ies līdzi. Tā ir rakstīts Svētajos Rakstos. Vai mēs redzam tik spēcīgā veidā Dieva darbību, kā Bībelē tas ir aprakstīts? Vai tiešām tā notiek mūsdienās?

Amerikas Savienotās valstis ir džeza mūzikas dzimtene. Tomēr ir divi mūsu izcilie džeza mūziķi, kuru vārdi iespraukušies amerikāņu džeza enciklopēdiskajos izdevumos - tie ir Gunārs Rozenbergs un Raimonds Raubiško. Šogad maijā aprit 85 gadi, kopš Raimonda Raubiško dzimšanas un šodien mums ir tā iespēja vismaz uz brīdi  pagriezt laika ratu atpakaļ un paklausīties, kā tad skanēja mūzika, ko radīja Raimonds.

Šogad Tartu Igaunijā ir viena no trim Eiropas kultūras galvaspilsētām. Taču Tartu 2024 programma norisinās visā Dienvidigaunijā. Iepazīstinām ar divām apmeklēšanas vērtām vietām – mākslas un tehnoloģiju rezidenču vietu “Maajamaa” pie Otepes un igauņu folkmūziķes Mari Kalkunas iedibināto festivālu “Aigu om!” Pahni.

Volstrītas svārstības un cenu telegrāfs; psihiatrijas metodes un Eiropa; 20. gadu Ņujorka un Lielā depresija. Leģendārais Volstrītas magnāts Bendžamins Rāsks un ekscentrisku aristokrātu meita Helēna Rāska. Izrādās, vienam stāstam ir četras savstarpēji konkurējošas un maldinošas versijas. Visas četras versijas satopas romānā "Paļāvība".

Arturs Maskats ir viens no spilgtākajiem mūsdienu latviešu komponistiem. Artura Maskata pirmās operas «Valentīna» pasaules pirmizrāde notika 2014. gadā, bet šajā pavasarī notika operas «Valentīna» pirmizrāde Operetes teātrī Sonoras Vaices režijā. Komponists atzīst: „ Katrs priekšnesums, katrs jauns mākslas darbs un radošā izpausme ir lēciens nezināmajā.”

 

Vai ceļot var, nemaz neizejot no mājām? Par to domājam kopā ar Albertu. Lasām Ievas Samauskas "Kas tu būsi, kad izaugsi jeb Ceļojums ar noslēpumu" (Zvaigzne ABC) un Luīzes Gulbes "Lille meklē Laimi" (Aminori).