9. maijā apritēs 95 gadi kopš pasaulē nāca pirmā pēckara latviešu vieglās mūzikas zvaigzne - dziedātāja Valentīna Butāne. Ar viņas ienākšanu Latvijas mūzikas dzīvē sākās jauna ēra. Tieši Butānes priekšnesumā 1956. gada pavasarī tika ieskaņota Raimonda Paula pirmā oficiāli reģistrētā estrādes dziesma.

Spēlē piedalās: Varis Meška, Andris Stepītis, Aivars Kriķītis, Ojārs Kaņepājs.

Kā latvieši nonākuši vairāk nekā trīspadsmittūkstoš kilometru attālajā Čīlē? Lai arī latviešu tur nav daudz, mazā kopiena kopā turas cieši. Kas šajā neparastajā zemē savaldzinājis mūsu tautiešus un kāda ir ikdienas dzīve latvietim Čīlē, skaidrojam raidījumā.

Kad latvieši 19. gadsimtā sadomāja spēlēt teātri, tad vajadzēja, ko spēlēt. Vispirms bija tulkotas un pielāgotas lugas, bet tad jau gribējās kaut ko pašu - dzīvajā latviešu valodā. Par latviešu dramaturģijas sākotni raidījumā sarunas ar režisori Māru Ķimeli un literatūrzinātnieku Benediktu Kalnaču.

PROJEKTS RE! STARTS. Luīzes Pastores sērijas "Mākslas detektīvi" otrās grāmatas "Neredzamais cilvēks" 3. lasījums. Dramatizējuma autore Laima Matuzāle. Režisors Juris Jonelis. Skaņu režisors Ģirts Bišs. Producente Māra Eglīte.

Ciemojamies pie Jāņa un Baibas Vackariem Bauskas novada Jaunsaulē. Jānis kopā ar tēvu zemnieku saimniecību "Beķeri" izveidoja pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1992. gadā. Graudu audzēšanu sāka 30 hektāros, bet tagad graudus, rapsi un pupas audzē 630 ha.

Monopolā sarunājamies ar režisori, pedagoģi, filozofi un izstādes kuratori Elīnu Apsīti. Plašākai sabiedrībai, iespējams, viņa zināma kā cimdu adītājas Jetes Užānes atstātā mantojuma uzturētāja un grāmatas "Jetes dienu grāmata" autore.

Latvijas Universitātes pētnieki atklājuši paaugstinātas dzīvsudraba koncentrācijas melnā stārķa olu čaumalās, membrānā un fēcēs. Tas apstiprina līdzšinējās aizdomas par dzīvsudraba piesārņojumu vidē. Ko tas nozīmē melnā stārķa un citu putnu populācijām? Un kā šis toksiskais elements nonācis Latvijas dabā?

Pamatpārliecības, pašvērtējums... Kā mūsu dzīvi ietekmē tas, ko mēs domājam par sevi, citiem un pasauli? Kā dziļās pārliecības ietekmē mūsu dzīvi, lēmumus, to, kā mēs jūtamies?

9. maijā apritēs 95 gadi kopš pasaulē nāca pirmā pēckara latviešu vieglās mūzikas zvaigzne - dziedātāja Valentīna Butāne. Ar viņas ienākšanu Latvijas mūzikas dzīvē sākās jauna ēra. Tieši Butānes priekšnesumā 1956. gada pavasarī tika ieskaņota Raimonda Paula pirmā oficiāli reģistrētā estrādes dziesma.

Kā vācu mācīto vīru vērtības un darbība ietekmēja Vidzemes latviešu dzīvi 18. gadsimtā? Vācu mācītāja, Hernhūtes brāļu draudžu kustības atbalstītāja Frīdriha Bernharda Blaufūsa "Dzīvesgājums", ko izdevusi Latvijas Nacionālā bibliotēka, ir viena no atbildēm uz šo jautājumu.

Lasot Gunāra Bībera "Astoņas lekcijas par drāmu, traģēdiju un komēdiju, Ibsenu un Brehtu", viņa bijušie studenti noteikti dzird profesora balsi, bet Gundars Āboliņš lasa savā balsī un ļoti ieinteresējas par šo grāmatu, kurai noteikti vajadzētu būt aktieru, režisoru un dramaturgu (arī skatītāju) grāmatu plauktā.

Spēlē piedalās: Varis Meška, Andris Stepītis, Aivars Kriķītis, Ojārs Kaņepājs.

Monopolā sarunājamies ar režisori, pedagoģi, filozofi un izstādes kuratori Elīnu Apsīti. Plašākai sabiedrībai, iespējams, viņa zināma kā cimdu adītājas Jetes Užānes atstātā mantojuma uzturētāja un grāmatas "Jetes dienu grāmata" autore.

Ko darīt, ja kāds pa nakti nomainījis noskaņojumu? Par to pļāpāsim ar Miu, kad lasām Roksanas Jendžejevskas-Vrubelas "Hipolita Kabeļa noskaņojumu grāmatu". Kā arī runāsjam par mājām un iepazīstam Agneses Čivles un Dainas Ēķes grāmatu "Spārnotais ceļojums Eiropas arhitektūrā".