Šoreiz raidījums par Nigērijas Federālo Republiku, ko pieteicām jau tad, kad runājām par tās kaimiņvalsti Nigēras Republiku. Nigērija ar saviem gandrīz 220 miljoniem iedzīvotāju ir ne tikai šajā ziņā lielākā Āfrikas valsts, bet arī pasaulē sestā lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita.

Tās lielākā pilsēta Lagosa kopā ar metropoles areālu izmitina vairāk nekā 23 miljonus iedzīvotāju. Tas padara Lagosas metropoli par lielāko Āfrikā un vienu no pasaules megapilsētām. 

Pēc ANO metodoloģijas – pasaulē šobrīd ir 33 megapilsētas – pilsētas, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 miljonus. Un šīs pilsētas ir arī pasaules nozīmīgākie ražošanas un ekonomiskie centri.

Bet Lagosa ir pilsēta ar vienu no augstākajiem IKP uz vienu iedzīvotāju Āfrikā. Un viena no tās zināmākajām lietām – Nolivuda jeb Nigērijas Holivuda. Nedaudz mazāka nekā Holivuda un Bolivuda, bet tāpat saražo apmēram 2500 jaunas filmas katru gadu ir vairāk nekā 5 miljardus vērta industrija Nigērijā.

Kino industrija gan nav vienīgais, ar ko Nigērija ir slavena. Tā ir viena no industriāli attīstītākajām Āfrikas valstīm un trīs ceturtdaļas iedzīvotāju esot aktīvi sociālo mediju lietotāji. Turklāt, portatīvie datori un planšetes tiem tik ļoti nepatīk. Viedtelefoni gan.

Nigērijas Plato štatā aktuālākā problēma ir konflikti starp zemniekiem un lopkopjiem. Proti, musulmaņu fermeri no Felom reģiona un kristieši fermeri no Berom un Irigve ilgstoši atrodas vardarbīgā konfliktā, kas tiek skaidrota nevis kā etniskie vai reliģiskie konflikti, bet gan patiesībā nabadzības, ganību zemes un klimata pārmaiņu dēļ izraisīta vardarbība.

Runa ir par to, ka lopkopjiem trūkst zemes ganībām un tie sāk sūtīt dzīvniekus ganīties zemkopju iekoptajos laukos, nacionālajos parkos vai īpaši saglabātajos mežos. Parasti tas noved pie tāda kā sniega bumbas efekta – tiek iznīcināta raža un izceļas konflikti starp lopkopjiem un zemkopjiem. Šādi konflikti turpinās jau  vairāk nekā 20 gadus un tajos ilgušajā konfliktā dzīvības ir zaudējuši apmēram 60 tūkstoši cilvēku. Un apmēram 300 tūkstoši ir devušies bēgļu gaitās. Tā ziņo kanāls „AL Jazeera”.

Par to, kādus drošības izaicinājumus rada šis ieiilgušais konflikts un kā uz to reaģē Nigērijas valdība, vairāk stāsta politikas zinātņu profesors Femi Otubandžo.

Nigērija ieguva neatkarību no Lielbritānijas koloniālās varas 1960. gadā un izgāja cauri virknei militāro diktatūru līdz 1999. gadā, līdz ar jaunās konstitūcijas spēkā stāšanos, valstī vara ir civilistiem. 2019. gadā notika arī nesenākās vēlēšanas valstī ar miermīlīgu varas nodošanu.

Jāsaka gan, ka relatīvi miermīlīgu, jo vēlētāju iebiedēšana, krāpšanās un vardarbība tāpat bija daļa no vēlēšanā, kas izmaksāja gandrīz 600 miljonus eiro. Respektīvi dārgi un vēl arī ar vardarbību.

Par naudu runājot, Nigērijas nominālais iekšzemes kopprodukts pēc Pasaules Bankas datiem ir 380 miljardi eiro. Latvijas – 13 reizes mazāks. Bet IKP uz vienu iedzīvotāju, protams, Latvijai ir vairākas reizes lielāks nekā Nigērijai.

Varētu šķist, ka ka valstī, kurā dzīvo bagātākais Āfrikas cilvēks Aliko Dangote un ir apjomīgas naftas rezerves, sabiedrības iespējas būtu plašāk nodrošinātas. Bet tā, acīmredzot nav. Dangote savu bagātību ir sapelnījis ar cukuru un cementu, bet nepilnai pusei jeb 98 miljoniem Nigērijas iedzīvotāju dienā nākas iztikt ar mazāk nekā vienu eiro un septiņdesmit centiem.

Starp citu ekonomiskās nevienlīdzības rādītājs – Džini koeficients Nigērijā ir tieši tāds pats kā Latvijā. Atšķirība tikai tajā, ka mums naudas relatīvi vairāk.

Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.*

* Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.