Maziem bērniem regulāri atgādinām, ka dalīšanās ar lietām nozīmē rūpes. Šķiet, ka šāda filozofija tagad kļūst arvien izplatītāka arī pieaugušo vidū Eiropas Savienībā. Tā dēvētā "dalīšanās" ekonomika ar savām nomas iespējām ļauj efektīvāk izmantot preces, ietaupīt naudu un samazināt atkritumus.

Par to, ka sadarbības ekonomikā ir nākotne, ir pārliecināta Mairi Tīdo, līdzdibinātāja platformai, kas ļauj cilvēkiem tirgoties ar liekajām mantām.

Digitāli pakalpojumi, piemēram, automašīnu koplietošana vai elektrisko skrejriteņu iznomāšana, iespējams, ir vispazīstamākais koplietošanas ekonomikas piemērs. Patiešām, automašīnu koplietošana parasti tiek reklamēta kā lielisks veids, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

„Cambio” ir automašīnu koplietošanas uzņēmums, kas darbojas vairākās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Beļģijā un Vācijā. Uzņēmuma pārstāvis Arne Franks skaidro, ka shēmas galvenais mērķis ir samazināt mūsu atkarību no automašīnām.

Savukārt Andrea Podžio, Itālijas vides nevalstiskās organizācijas „Legambiente” mobilitātes vadītājs Itālijas „radio 24” sacīja, ka viņš noteikti saskata pazīmes, kas liecina par to, ka cilvēki vecumā no 25 līdz 50 gadiem ir vairāk tendēti ne tikai dalīties ar automašīnu, bet pārmaiņus lietot arī personīgo un sabiedrisko transportu. Podžio uzsver, ka automašīnām arī turpmāk būs sava vieta, taču to skaits varētu tikt samazināts.

Taču ar transportlīdzekļu koplietošanu vien nepietiek, piebilst Baltijas automobiļu koplietošanas uzņēmuma “CityBee” vadītājs Kristijons Kaikaris. Viņš uzsver, ka uzņēmumiem šajā jomā ir jāiet tālāk un jānodrošina arvien ilgtspējīgāki transportlīdzekļi, kuru galvenais mērķis ir elektrisko automobiļu parks.

Protams, ne visi koplietošanas pakalpojumu lietotāji to dara ideoloģisku, klimata vai ilgtspējīga dzīvesveida apsvērumu dēļ. Jo lētāks un ērtāks pakalpojums, jo pievilcīgāks… Un tas par populāru transporta izvēli arvien lielākam cilvēku skaitam padara e-skūteri. Par to ir pārliecināts  mobilitātes uzņēmuma "Bolt" direktors Andrius Pacevičs. Pat ja cilvēki izvēlas e-skūteri citu apsvērumu dēļ, viņi tomēr virzās uz ekoloģiskāku dzīvesveidu.

Kopīga mobilitāte veicina aprites ekonomiku. Taču aprites ekonomika nekādā ziņā neaprobežojas tikai ar šo jomu. Tā vietā, kā mēs esam uzsvēruši iepriekšējās podkāstu sērijās, tas ir ražošanas un patēriņa modelis, kas ietver plaša materiālu un produktu klāsta koplietošanu, nomu, atkārtotu izmantošanu, labošanu, atjaunošanu un, visbeidzot, otrreizēju pārstrādi.

Briselē Olivjē Beiss radījis rīku "Tournevie", kur lietotāji maksā gada abonementu, lai piekļūtu koplietotu instrumentu un darbarīku kolekcijai, tai skaitā dažādiem padomiem un semināriem. "Tournevie" dibinātāji uzskata, ka šādai „instrumentu bibliotēkai” jābūt katrā vietējā kopienā. Beiss, kurš ir arī Eiropas Parlamenta deputāta palīgs, stāsta, kā šis projekts tapa.

Savukārt jaunieši " klimata pasākumā" izdomā ilgtspējīgus risinājumus visaktuālākajam vietējam klimata izaicinājumam. Grupās pa desmit viņiem bija 24 stundas, lai izstrādātu ilgtspējīgu projektu cīņai pret klimata pārmaiņām. Jaunieši vēlas uz ielas izveidot publiskas instrumentu kastes, kurās būtu pieejami bezmaksas instrumenti, ar kuriem var dalīties.

Dalīties var pat ar ēdienu, piebilst Agnježka Biļska, kura izveidojusi, pārtikas dalīšanās iniciatīvu Polijā.

Koplietošanas ekonomika ne tikai sniedz ievērojamas vides un finansiālas priekšrocības, bet arī veicina solidaritāti un sadarbību, jo īpaši jauniešu vidū. Miroslavs Ludmilovs, ekonomikas maģistrantūras students Sofijā, apraksta šīs priekšrocības.

Apzinoties visus šos ieguvumus, Eiropas Savienība meklē veidus, kā vēl vairāk veicināt šāda veida inovatīvu pakalpojumu attīstību, jo īpaši tādu, kas ļauj aizņemties preces. Pienācīgas aizsardzības nodrošināšana gan patērētājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem tomēr ir izaicinājums – ne tikai tāpēc, ka šis pakalpojumu modelis prasa radikālas izmaiņas juridiskajā un ekonomiskajā domāšanā.

Portugāles patērētāju organizācijas „Deco” juriste Paulo Fonseka stāsta, ka patērētāji joprojām saskaras ar daudziem šķēršļiem aprites ekonomikā.

Regulējums visā Eiropas Savienībā ir jāievieš ātri un saskaņoti, taču tas ir sarežģītāk, nekā varētu domāt. Tas noteikti arī palēninās pārmaiņu tempu, un par to ir pārliecināts Veselins Iļjevs, kurš Bulgārijas Tirdzniecības kamerā ir atbildīgs par starptautisko ekonomisko sadarbību.

Slovēnijas Mariboras universitātes juridiskā eksperte Janja Hojnika ir veikusi padziļinātu koplietošanas ekonomikas izpēti. Viņa norāda, ka mazākām valstīm, piemēram, Slovēnijai, regulējums Eiropas Savienības līmenī ir būtisks.

Galvenie jautājumi paliek neatbildēti, tostarp tas, kurš ir atbildīgs par nodokļu nomaksu un iekasēšanu, kas saistīti ar šo pakalpojumu patēriņu, un kā pārliecināt apdrošinātājus segt privātās, tajā pašā laikā kopīgās preces.

Un, lai gan pārrobežu sadarbības platformām loģiski būtu jāpalīdz pakalpojumu sniedzējiem sniegt pakalpojumus ārpus viņu mītnes zemes, pašreizējie noteikumi ir sakārtoti pēc valsts vai pat vietējā līmeņa un bieži vien ir pretrunīgi.

Nākamajos gados Eiropas Savienībai būs jāstrādā, lai saskaņotu šos noteikumus, vienlaikus ievērojot vietējās prerogatīvas un vajadzības. Turklāt dalīšanās ekonomikas darbiniekiem būs jāpalielina sociālā aizsardzība, un būs jāprecizē digitālo platformu loma un pienākumi.

Šīs jaunās ekonomikas izaugsme noteikti neiztiks bez problēmām, īpaši ņemot vērā izaicinājumus, ko tā rada atsevišķām tradicionālajām ekonomikas nozarēm. Tomēr, tas ir ceļš uz priekšu.