Tiekamies kārtējā Euranet Plus Green Deal jeb Zaļā kursa podkāsta sērijā. Šajā podkāstā kopā ar kolēģiem no Eiropas aplūkojam to, kā mēs, eiropieši, varam ietekmēt tā dēvēto “zaļo pāreju”, ko Eiropas Savienība ir uzsākusi. Šoreiz runājam par ūdens lietošanu.

Ekstrēmi laikapstākļi, kas ir klimata pārmaiņu sekas, visā pasaulē kļūst arvien biežāki un intensīvāki. Eiropas Savienības Zaļā kursa galvenā prioritāte, kas virza bloku ceļā uz zaļo pāreju, ir mazināt klimata pārmaiņu cēloņus. Tomēr arī dalībvalstis arvien vairāk būs spiestas izstrādāt politiku un stratēģijas, lai palīdzētu iedzīvotājiem pielāgoties sekām.

Karstuma viļņi un sausums izraisa ūdens trūkumu un mežu ugunsgrēkus, savukārt spēcīgas lietusgāzes var izraisīt plūdus un spēcīgas vētras. Abām galējībām ir postoša ekonomiska, sociāla un pat psiholoģiska ietekme uz skartajiem reģioniem. Klimata briesmas un trauksme ir pieaugoša parādība, jo tiem, kuru iztika ir atkarīga no zemes, ir grūti pielāgoties mainīgajai videi.

Saskaņā ar Copernicus klimata pārmaiņu dienesta datiem 2022.gada vasara bija karstākā vasara Eiropā. Tikmēr 2021.gadā tika piedzīvoti katastrofāli plūdi tādās valstīs kā Vācija un Beļģija. Lea Vranika, Pasaules Dabas fonda Vācijas preses virsniece, stāsta par saviem novērojumiem.

Lai gan Eiropa līdz ar Ziemeļameriku un Ķīnu ir viens no lielākajiem klimata pārmaiņu veicinātājiem, mūsu reģions līdz šim ir bijis salīdzinoši neskarts, kā stāsta Viļņas Universitātes Ķīmijas un ģeozinātņu fakultātes profesors Andrejus Spiridonovs. Bet viņš brīdina, ka ilgi mūsu reģions nepaliks neskarts.

Kolēģi no Beļgijas RTBF intervēja 23 gadus veco studentu Demienu no Šodfontēnas, vienas no Beļģijas pilsētām, ko skāra 2021.gada jūlija postošie plūdi. Viņam joprojām ir sāpīgas atmiņas par to, jo toreiz viņš atradās viens savā mājā, ko ieskauj ūdens. Viņa pieredze uzveda viņu uz klimata aktīvisma ceļa.

Saskaņā ar Eiropas Sausuma novērošanas centra datiem, ko Eiropas Komisija izveidoja 2008. gadā — 2022.gada vasarā Eiropā bija lielākais sausums vismaz 500 gadu laikā. Copernicus Ārkārtas situāciju vadības dienesta dati liecina, ka 2022.gada jūlijā un augustā tika iznīcināti vairāk nekā 425 000 hektāru Eiropas Savienības zemes, kas ir vēl viens rekords.

Šāda veida notikumi rada milzīgus sociālekonomiskus zaudējumus — pēdējos 40 gados tikai Eiropas Savienībā vien kopā līdz 500 miljardiem eiro. Sausums un ūdens trūkums, ko pastiprina konkurence starp lauksaimniecību, rūpniecību un citām nozarēm, arī padziļina sociāli demogrāfisko plaisu.

Itālijā un Portugālē aptuveni 60% no ūdens patēriņa ir saistīti ar lauksaimniecību — šis rādītājs pieaug līdz 72% Spānijā un līdz 80% Grieķijā. Pat ar tik lielu ūdens patēriņu bloka lauksaimnieki — un ne tikai Vidusjūras reģiona lauksaimnieki — jau cīnās ar neauglīgām augsnēm. Šīs augsnes mazāk efektīvi uzglabā, drenē un filtrē ūdeni, ātrāk erodējas, satur mazāk organisko vielu un ražo zemākas kvalitātes ražas. Tāpēc lauksaimniekiem vairāk nekā jebkad agrāk ir jāpārdomā ūdens izmantošanas veids.

Mikroapūdeņošana un pilienveida apūdeņošana ir vienas no efektīvākajām kultūraugu laistīšanas metodēm, sasniedzot aptuveni 90 procentu efektivitāti. Pat labākās izsmidzinātāju sistēmas iztērē apmēram 20% līdz 30% no izmantotā ūdens, savukārt daudzas citas populāras apūdeņošanas sistēmas ir daudz mazāk efektīvas nekā šī.

Sandro Bambini ir ābolu audzētājs Itālijā un apūdeņošanas konsorcija „Sponda Soliva” prezidents. Tas dibināts 70.gados. Konsorcijs pārvalda apūdeņošanu septiņu pašvaldību lauksaimniekiem Itālijas ziemeļos un cenšas izmantot savu apūdeņošanas sistēmu dažādiem ekonomiskiem, sociāliem un vides mērķiem, tostarp elektroenerģijas ražošanai. Bambini stāsta, ka konsorcija prioritāte dažu nākamo gadu laikā ir virzīties uz pilienveida apūdeņošanu. Viņš piebilst, ka tālredzība ir būtiska, ja lauksaimniecības nozare vēlas pārdzīvot klimata pārmaiņas.

Ir nepieciešama arī labāka valsts ūdens resursu pārvaldība — tas, ko ļoti labi apzinās, piemēram, Polija, strādājot, lai palielinātu savas ūdens krātuves. To norāda Valsts infrastruktūras ministrs Mareks Grobarčiks.

Taču bloka ūdens resursiem nepieciešama labāka koordinācija arī Eiropas Savienības līmenī.

Jā, sausums un ūdens trūkums Eiropas Savienības klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijā ir ļoti nozīmīgs elements, koncentrējoties uz sistēmisku pārmaiņu ieviešanu un uz dabu balstītu risinājumu veicināšanu ar klimatu saistītās ietekmes novēršanai. Ir arī Eiropas Sausuma novērošanas centra noturības un pielāgošanās projekts, lai uzlabotu sausuma riska novērtējumu, apkopotu datus par ietekmi uz dažādām nozarēm un veicinātu sausuma novērošanas centru izveidi un saziņu starp dalībvalstīm.

Tomēr, neskatoties uz ievērojamo sociālo, vides un ekonomisko kaitējumu, ko pēdējo desmitgažu laikā ir nodarījis sausums, to joprojām uzskata par krīzi, nevis par ilgstošu problēmu, kurai jāatrod ilgtermiņa, ilgtspējīgi un sistēmiski ūdens saglabāšanas līdzekļi. Tas prasīs ne tikai visu attiecīgo politiku saskaņošanu, bet arī līdzekļu palielināšanu. Tā intervijā Rumānijas kolēģiem sacīja Eiropas Parlamenta deputāts no Rumānijas Eigens Tomaks.

Vairākas dalībvalstis nesen ir vērsušās Padomē ar lūgumu stingrāk reaģēt uz sausumu. Tās pieprasa atjaunotu pieeju sausuma pārvaldībai Eiropas Savienības līmenī, aptverot visu ciklu no plānošanas un novēršanas līdz īstenošanai.

Slovēnija ir aktīva šīs iniciatīvas atbalstītāja, tomēr Polona Pengala no Slovēnijas Ūdens aizsardzības asociācijas saka, ka Slovēnijai ūdens apsaimniekošanas ziņā ir diezgan slikti rezultāti. Asociācija ir pārliecināta, ka, ja Slovēnija turpinās šo ceļu, valsts var sagaidīt tikai vēl lielākas klimata pārmaiņu sekas nākotnē. Un, šķiet, ka to pašu var teikt par mums pārējiem Eiropas Savienībā.