Šajā "Euranet plus Green Deal" jeb "Zaļā kursa" podkāsta sērijas ierakstā aplūkosim tiesu varas nozīmi cīņā pret klimata pārmaiņām.

Vienā no iepriekšējiem raidierakstiem mēs runājām par to, ka Eiropas Savienībā daudzi pilsoņi, jo īpaši jaunieši, kļūst apolitiski, jo, viņuprāt, politiķi pārāk lēni reaģē uz ārkārtas situāciju klimata jomā. Tā vietā viņi lūkojas tiesu varas virzienā.

Pilsoņi un nevalstiskās organizācijas arvien biežāk vēršas tiesā ar prasībām pret valdībām, nozarēm un starptautiskajām organizācijām, lai panāktu taisnīgumu klimata jomā, kā arī cīnītos pret sociālo, dzimumu, ekonomisko, starppaaudžu un vides nevienlīdzību. Uzvaras gadījumā tiesas noteiktās finansiālās un soda sankcijas mudina tos, kas ir atbildīgi par piesārņojumu, rīkoties un tādējādi dod cerību, ka ir iespējamas fundamentālas sociālās pārmaiņas.

23 gadus vecais students Damjēns Maņons dzīvo Beļģijas pilsētā Šofontēnā, kas smagi cieta 2021.gada jūlijā notikušajos plūdos. Lai pārvarētu smagās atmiņas par dienām, ko viņš pavadīja viens pats savā mājā plūdu laikā, Damjēns kļuva par vides aktīvistu un nolēma vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Viņš savā prasībā apšauba starptautisku vienošanos – Enerģētiskās hartas nolīgumu, kas organizē starptautisko sadarbību fosilā kurināmā jomā. Damjēns Maņons uzskata, ka šis 1991.gadā noslēgtais līgums vairs nav savienojams ar cilvēktiesībām.

Tāpēc Damjēns kopā ar vēl četriem klimata pārmaiņu upuriem no citām Eiropas valstīm vērsās tiesā cerībā, ka tas palīdzēs pasargāt citus cilvēkus no dabas katastrofām, kuras piedzīvoja viņi.

Un tas nav atsevišķs stāsts. Kopš 2015.gada pasaulē līdzīgu tiesvedību skaits ir vairāk nekā dubultojies, un pēdējo sešu gadu laikā ir iesniegtas vairāk nekā 1000 prasības, liecina Londonas Ekonomikas skolas 2021.gadā publicētais ziņojums. Starptautiskās tiesas, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kurā vērsās Damjēns, kā arī nacionālās tiesas, arvien biežāk atzīst un soda klimata noziegumus.

Vai nākamie klimata varoņi nāks no tiesnešu un juristu vidus? Vai viņiem būs lielākas iespējas aizstāvēt nākamās paaudzes, vaicājam Igaunijas Vides tiesību centra juristei Trīnai Jēdmā.

Kāda ir šo tiesvedību ietekme uz cīņu pret klimata pārmaiņām Eiropas Savienības dalībvalstīs? Gaisa piesārņojuma skandāls Plovdivā, par ko 2010.gadā tiesā vērsās Bulgārijas Eiropas integrācijas un cilvēktiesību asociācija, pēc 11 gadus ilgas tiesiskas cīņas radīja juridisku precedentu. Pirmo reizi pilsoņi iesūdzēja tiesā Bulgārijas pašvaldību par noziegumu pret vidi un tiesa apmierināja viņu prasību. Viens no šī stāsta varoņiem ir advokāts Mihails Ekimdžijevs, kurš pārstāvēja minēto asociāciju.

Tiek izstrādāti likumi klimata aizsardzībai. Tie aptver tik dažādas problēmas kā gaisa kvalitāte, atkritumu pārstrāde un klimata pārmaiņas, un tie ir atspoguļoti Zaļajā kursā jeb Eiropas vides ceļvedī.

Bet… ir kāds „bet”. Pirmkārt, likumi ir sarežģīti. Tiesām ir darīšana ar daudzslāņainu likumu sistēmu, vienalga, vai tā būtu nacionālā, Eiropas vai starptautiskā, jo klimata pārmaiņu jautājumiem ir pārrobežu raksturs. Turklāt juridiskās jomas ir vienlīdz savstarpēji saistītas starp specifiskiem klimata pārmaiņu tiesību aktiem, publiskajām tiesībām, privātajām tiesībām, krimināltiesībām, kas rada ievērojamus metodoloģiskus izaicinājumus tiesām. Un, visbeidzot, ir jautājums par likumu izpildi, par šīs izpildes kontroli un tā tālāk.

Pirms vairāk nekā diviem gadiem Lietuvu satricināja milzīgs vides skandāls, kas bija saistīts ar UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Kuršu kāpu. 2022.gada sākumā Lietuvas varasiestādes vērsās tiesā ar prasību piedzīt 48 miljonus eiro no kartona ražotāja „Grigeo Klaipēda” par Kuršu kāpas piesārņošanu. Organizācijas „Vides koalīcija” vadītāja Lina Paškevičūte cer, ka dabai nodarītie postījumi tiks likvidēti. Bet, ja tiesību akti var kaut ko mainīt, tad atbildīgo iestāžu rīcībā ir jābūt līdzekļiem, lai tos izpildītu. Viņasprāt, Lietuva pēdējos gados ir panākusi ļoti nelielu progresu šajā jautājumā. Un likumiem ir savas robežas, ja runa ir par to īstenošanu, stāsta slovēņu vides juriste Senka Šifkoviča.

Tomēr, ņemot vērā ārkārtas situāciju klimata jomā, visā pasaulē turpinās debates par klimata noziegumiem. Starptautiskajās tiesībās parādās jauns jēdziens - ekocīds, kas attiecas uz nopietniem uzbrukumiem videi. Šis termins atgādina genocīda jēdzienu un tādējādi virspusējā līmenī pauž nopietnības jēdzienu.

Šo konceptu 2021. gada jūnijā formulēja ekspertu grupa, un tas uzreiz piesaistīja lielu uzmanību, īpaši sabiedrības acīs, atzīst Milānas Katoļu universitātes Juridiskās fakultātes starptautisko tiesību zinātniece Marianžela La Manna.

Bet vai starptautisko tiesu un valstu paziņojumiem ir potenciāla ietekme? Olivjē de Šutērs, ANO īpašais ziņotājs par galēju nabadzību un cilvēktiesībām un Lēvenes Universitātes starptautisko tiesību profesors, analizē ar klimatu saistītos tiesu procesus visā pasaulē. Lai gan pilsoņi arvien biežāk iesūdz tiesā valstis, viņi arī pilnvaro tiesu iestādes aizstāt politisko rīcību, lai piespiestu par piesārņojumu atbildīgos, jo īpaši uzņēmumus, maksāt.

Turklāt, pēc De Šutēra domām, šīm tiesvedībām ir arī būtisks izglītojošs ieguvums. Tās piesaista mediju un sabiedrības uzmanību, tās nodrošina reālu forumu, kurā tiek diskutēts par klimata pārmaiņu ietekmi uz mūsu veselību, mūsu dzīvi un nākotni.

Vairāk nekā deviņi no desmit Eiropas iedzīvotājiem uzskata, ka klimata pārmaiņas ir nopietna problēma, kā liecina Eirobarometra aptauja, tāpēc tas piespiež piesārņotājus apsvērt brīvprātīgas darbības, lai ierobežotu savas darbības kaitīgo ietekmi, apstiprina vides juriste Rakele Freitaša no Portugāles.