Mēs joprojām dzīvojam stipri ačgārnos priekšstatos par Latvijas vēsturi, piemēram, kultivējot mītu par 700 verdzības gadiem – uzskata režisors Viesturs Kairišs. Viens no darbiem, kas atspēko šo mītu, ir Zigfrīda fon Fēgezaka „Baltiešu gredzens”, un šobrīd Nacionālajā teātrī top Viestura Kairiša jauniestudējums pēc šī darba motīviem.

Izrāde dos reto iespēju paskatīties uz Latviju no vācbaltiešu skatu punkta un iepazīt viņu likteņus mūsu kopējos vēstures griežos. Izrādes skanisko fonu veido Riharda Vāgnera mūzikas ieraksti, kas mijas ar vācbaltiešu komponista Nikolaja fon Vilma kompozīcijām, ko dzīvajā spēlē pianisti Mārtiņš Zilberts vai Aldis Liepiņš.

Viesturs Kairišs pats ir arī izrādes scenogrāfs. Izrādes vizuālo tēlu viņš balsta uz kontrastiem un metaforām. Izrādes pirmā cēliena darbība norit uz Rundāles pils greznās Zelta zāles fona, ar kuru kontrastē skatuves priekšplānā sabērtās melnzemes kaudzes, kuras aktieri izrādē apdzīvo ļoti dažādi un intensīvi.