Rubrikā “Mūžīgie bērni” turpinām iztirzāt vissamilzušāko problēmu, un tā ir bērnu ar invaliditāti asistentu trūkums. Patlaban visbiežāk bērnu asistentu pienākumus uzņemas mammas. Tādēļ, ka šis darbs ir zemu apmaksāts, fiziski un emocionāli smags, un cilvēkus, kas to vēlas darīt, atrast ir grūti. Tikmēr citur pasaulē īpašo bērnu asistents ir reāla profesija. Kā virzās sarunas par asistentu profesionālu sagatavošanu?

"Lai bērnam nenodarītu pāri, ir jābūt ļoti daudzām zināšanām, ko iegūstam tikai ar laiku un ar ļoti lielu mācīšanos," saka asistente Gunta Ķilkute.

Viņa cīnās par to, lai “mūžīgo bērnu” asistents Latvijā būtu reāla profesija, nevis pašmācība vai atziņu sagrābstīšana no aukļu vai aprūpes darbinieku kursiem, kas nesniedz pilnvērtīgas zināšanas par smagi slimu bērnu kopšanu un aprūpi.

Gunta Ķilkute ir asistente ar 13 gadu darba stāžu un apmāca topošos asistentus, arī Olgu, kura ir Hermaņa Bendika asistente bērnudārzā. “Mūžīgajiem bērniem” vajadzības var būt ļoti dažādas. Piemēram, Hermanim jāpalīdz stāvēt vertikalizatorā, kas ir īpaša ierīce bērniem, kas paši nestaigā, bet ar tās palīdzību viņi var stāvēt, zīmēt, vērot multfilmas, darboties. Gunta ir pārliecināta, ka, nezinot, kā pareizi lietot šīs ierīces, bērnam var kaitēt, nevis palīdzēt. Viņa cīnās par profesionālas asistentu apmācības ieviešanu.

Sižetu veidoja Vita Anstrate.