Sabiedrības novecošana un iedzīvotāju skaita samazināšanās ir divas būtiskas problēmas, kas skar daudzus Eiropas reģionus. Arvien vairāk pieaug satraukums, ka šie izaicinājumu var traucēt saglabāt pašreizējo Eiropas konkurētspēju. Turklāt, ja tādas valstis, kā Vācija, savas demogrāfiskās problēmas lielā mērā var risināt ar migrācijas palīdzību, tad Baltijā un arī Balkānos joprojām ir vērojama iedzīvotāju aizplūšana, it sevišķi no laukiem. Tādēļ Briselē arvien skaļāk sāk skanēt dažādas idejas par to, kā mēģināt risināt šos izaicinājumus.

 

Ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā notiek būtiskas demogrāfiskas pārmaiņas. Sabiedrība noveco, darbspējīga vecuma iedzīvotāju skaits sarūk. Attālākos un mazāk turīgos reģionos problēmas rada arī jauniešu un labi izglītotu speciālistu aizbraukšana uz lielpilsētām vai uz citām valstīm.

 

Kā liecina, „Eurostat” dati, pašreizējā situācija satrauc 7 no 10 eiropiešiem. Tādēļ pēc Eiropas Savienības līderu aicinājuma, Eiropas Komisija oktobrī nāca klajā ar priekšlikumiem, ko varētu darīt, lai lietas labotu.

Kā norāda komisijas vadītājas vietniece Dubravka Šuica, galvenā doma ir nebaidīties no pārmaiņām un aktīvāk iesaistīt vecāka gadagājuma cilvēkus darba tirgū.

Šuica saka, ka ja līdz šim jaunu prasmju apgūšanu un profesijas maiņu apsvēra cilvēki līdz 40 gadu vecumam, tad tagad šādas iespējas būtu jāpiedāvā vismaz līdz 50 gadu vecumam.

Kopumā, Eiropas Komisija rosina četrus pamatvirzienus. Pirmkārt, tas ir atbalsts vecākiem, lai viņi varētu saskaņot darbu ar bērnu audzināšanu. Otrkārt, atbalsts jaunākajām paaudzēm pilnveidot savas prasmes. Treškārt, iespēju nodrošināšana vecākie cilvēkiem. Un kā ceturtais elements ir minēta migrācija.

Komisāre Šuica sacīja, ka pērn Eiropas Savienībā legāli uz dzīvi ir pārcēlušies 3,7 miljoni cilvēku. Savukārt nelegāli robežu šķērsoja krietni mazāks cilvēku skaits - ap 330 000.

Nekas no piedāvātajiem risinājumiem nav nedz pilnīgs jaunums, nedz brīnumnūjiņa. Turklāt, situāciju sarežģītāku padara tas, ka aina ļoti atšķiras.

Viens no Eiropas Savienības galvenajiem rīkiem šajā jomā ir kohēzijas fondu nauda. Šie līdzekļi lielā mērā ir domāti reģionālai attīstībai, lai izlīdzinātu atšķirības starp dažādām vietām. Par kohēziju un reformām atbildīgā komisāre Elīza Fereira saka, ka dažas valstis visu attīstībai domāto naudu koncentrē lielpilsētās, jo šādi cer konkurēt starptautiski. Bet tādām pilsētām rodas savas grūtības.

Komisāre Fereira saka, ka šobrīd valstīm ir daudz finanšu rīku, ko var izmantot reģionu attīstībai, lai cilvēki gribētu tajos dzīvot un audzināt bērnus. Bet politiķiem un ierēdņiem bieži vien, svarīgākais, ir mainīt domāšanu.