Atrast jaunus ģimenes ārstus ir liels izaicinājums, īpaši lauku reģionos. To palīdz darīt dažādi Eiropas Savienības sniegtie labumi, tomēr tas tāpat nenodrošina drošu un pastāvīgu ārstu nomaiņu. Riski ir arī kvalitātes jomā. Ārstus pārstāvošās asociācijās min – ārsta darba kvalitāte ir atkarīga no speciālista intereses par savu darbu un cītības apgūstot jauno.

Turpinot pētīt ģimenes medicīnas situāciju Latvijā, pievēršamies diviem tematiem. Pirmais temats veltīts ģimenes ārstu darba kvalitātei – kā tiek iegūtas un atjaunotas ārstu zināšanas un cik labi ģimenes ārstiem izdodas “izķert” problēmas, kuras pats pacients vēl neapzinās, ja runa ir, piemēram, par onkoloģijas sākuma stadijām, vai varbūt apzināti slēpj, ja runa ir par, piemēram, psiholoģiskas dabas traucējumiem.

Otrs, ne mazāk svarīgs temats – jauno ārstu piesaiste darbam ģimenes ārsta profesijā un to motivēšana, kas īpaši svarīga, lai jaunie ārsti dotos strādāt reģionos. Motivēt ārstus darbam ārpus Rīgas nav viegls uzdevums. Nereti tiek piesaukti iemesli – nepietiekama finansiāla motivācija vai lielas infrastruktūras atšķirības, ja salīdzina ar galvaspilsētu. Veselības ministrijas Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāja Ineta Būmane skaidro, lai vispār ieinteresētu topošos mediķus izvēlēties ģimenes ārsta profesiju, svarīgi radīt apstākļus, lai ārstam būtu interesants savs darbs.