Pieaugošā starptautiskā konkurence, garie atļauju izsniegšanas procesi un kvalificēta darbaspēka trūkums. Tās ir dažas no problēmām, ar ko šobrīd sastopas vēja enerģētikas industrija Eiropā. Divu gadu laikā mūsu kontinents ir zaudējis savas pasaulē vadošās pozīcijas šīs enerģijas jomā un tagad priekšplānā ir izvirzījies Āzijas un Klusā okeāna reģions. Tādēļ Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar vairākiem risinājumiem kā palīdzēt vēja enerģētikas attīstībai un paātrināt arī kopējo cīņu ar klimata pārmaiņām.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus klimata un atjaunīgās enerģijas jomā, Eiropai ir krietni jāpalielina vēja enerģijas parku izveide. Tas īpaši attiecas arī uz Latviju. Eiropas Komisija uzskata, ka viens no lielākajiem šķēršļiem tam ir lēns un sarežģīts atļauju izsniegšanas process. Projekti „ieslīgst” dažādos iebildumos un nesaskaņās starp iesaistītajām pusēm. Publiskas kaislības ap jūras vēja parkiem pie Igaunijas un Latvijas tam ir labs piemērs.

Statistika liecina, ka šobrīd Eiropā saskaņošanas stadijā esošo vēja parku kopējā jauda ir četras reizes lielāka nekā to projektu jauda, kas pašlaik tiek celti.