Pašreizējā situācija Latvijas Nacionālajā lidsabiedrībā “airBaltic” liecina par to, ka 2020. gads tiks noslēgts ar zaudējumiem, bet atgriešanās pie peļņas varētu notikt 2023.gadā. Tā intervijā Latvijas Radio norādīja “airBaltic” izpilddirektors Martins Gauss. Viņš apliecināja, ka būs nepieciešama arī otra palīdzības kārta, konkrētu naudas summu gan neatklājot. Gauss centās kliedēt reizēm dzirdamo priekšstatu par aviokompāniju kā “melno caurumu”, kurā notiek šaubīgas darbības. Viņš arī uzsvēra, ka aviokmpānijai sniegtie palīdzības līdzekļi pilnā apmērā būs jāatdod valstij, un tie kompānijai netiek vienkārši iedoti, kā nereti cilvēkiem šķiet. Intervijas laikā Gauss arī pauda lepnumu par lielo vakcinēto un imūno darbinieku skaitu kompānijā. Viņaprāt, vakcinācija ir izeja no krīzes, kaut gan esot skaidrs, ka sasniegt 100% vakcinēto uzņēmumā neizdosies.

Lidostas dati liecina, ka jūnijā lidostā pasažieru apgrozījums ir pieaudzis par 85%, salīdzinot ar maiju. Arī “airBaltic” ziņoja, ka jūnijā pārvadājusi par 70% vairāk pasažieru nekā maijā. Tūlīt beigsies arī jūlijs – vai lidsabiedrība jūt pasažieru pieplūdumu? Cik lielā mērā?

Mēs vēl neesam noslēguši jūliju, bet mums, visticamāk, būs par 90% vairāk pasažieru nekā jūnijā. Tātad skaitļi atkal būtiski kāps uz augšu, kā tas vasarā notiek. Daudzi cilvēki tagad izvēlas ceļot, jo to nav darījuši ilgu laiku. Uz ārzemēm ceļo daudz latviešu, mums gan nav tik liels no ārzemēm ielidojošo skaits, jo Latvija joprojām bija noteikusi ierobežojumus ieceļotājiem no vairākām valstīm. Kad pasažieri Eiropā izvēlējās savas vasaras bīvdienu galamērķus, Latvija nebija šajā sarakstā, jo ceļošana šeit vēl nebija atļauta. Un Latvija bija viena no pēdējām, kas ļāva ceļot. Tātad mums joprojām nav tā, ko parasti novērojam – tūrisma plūsmas, tā vēl nav šeit. Bet tas, ko arī redzam nākamās nedēļas uz priekšu - cilvēki rezervē biļetes, un mēs arī augustā sagaidām vairāk pasažieru nekā jūlijā, tātad šī iezīme turpinās, kas ir laba zīme industrijai, ka ceļošana atgriežas.

Kāda ir situācija ar viltus vakcinācijas sertifikātiem, tā ir problēma visā pasaulē. Kā ir šeit?

Es domāju, ka tā ir problēma. Mēs varam tikai pārbaudīt dokumentāciju, ko mums iedod.Ja kāds vilto, mēs to nevaram pārbaudīt, mēs tikai varam pārliecināties, vai ir attiecīgs dokuments. Veidu, kā to pārbaudīt, ir jāatrod Eiropas iestādēm. Es nedomāju, ka tā ir tik liela problēma, bet, protams, indivīdi, kas ļaunprātīgi izmanto sistēmu, vienmēr būs un tas pats ir ar kredītkaršu krāpniecību. Tas neierobežo ceļošanu Eiropā, bet, protams, nav labi, ka cilvēki tā dara, jo ir pret to, ko vēlas sabiedrība. Sabiedrība vēlas, lai pandēmijas nav, lai tā beidzas un tādēļ nepieciešams uzrādīt sertifikātu, lai iekļūtu atsevišķās vietās. Bet mums būs jāpieņem dokumenti, ko mums uzrāda, un mēs varam pārbaudīt tikai to, vai ir nepieciešamie dokumenti.

Vai plāns šogad pārvadāt vairāk nekā divus miljonus pasažieru šobrīd izskatās reāls?

Ja skatāmies uz pašreizējiem skaitļiem, tad jā, bet mēs nezinām, kas notiks. Jo tas, ko mēs skaidri redzam, ka pasažieru uzvedība ir mainījusies. Rezervēšanas ziņā, un te mēs runājam ne tikai par "airBaltic", bet visiem pārvadātājiem Eiropā. Tikai daži pasažieri rezervē ceļojumu vairākus mēnešus pirms lidojuma. Lielākoties rezervē ceļojumu četras vai sešas nedēļas pirms lidojuma. Tātad mēs skaidri redzam, kas būs septembrī, bet mēs neredzam, ko ierasti redzētu par oktobri, novembri un decembri. Ja arī nākotnē tā turpināsies, tad mēs iesim uz šo mērķi, un ja nē, tad mums tas jāpārskata. Situācija visā Eiropā ir vienāda, un no dažādām valstīm dzirdam ļoti dažādus paziņojumus par to, ko tās darīs saistībā ar karantīnas režīmiem un covid delta variantu. Tam, protams, ir ietekme. Pašreiz mēs redzam, ka rezervāciju skaitā katru nedēļu ir pieaugums, bet nezinām, cik ilgi tas būs. Bet arī pieprasījums ir, tātad problēmu nav, jo pasažieri vēlas ceļot, bet ierobežojumi Eiropā, iespējams, ir striktākie pasaulē. Jo mums ir vienota Eiropa, bet katrai valstij ir savi ierobežojumi, kā ceļot. Ja braucat ar automašīnu, ir vienkāršāk, bet, ja lidojat, ir daudz ierobežojumu, jo valstis maina noteikumus ik nedēļu.

Kurp cilvēki lido? Mēs zinām, ka pandēmijas laikā ievērojami samazinājās to cilvēku skaits, kas ceļoja darba vajadzībām. Kāda situācija ir šobrīd? Vilvēki dodas pārsvarā uz kūrortvietām vai lido arī darba nolūkos? Kāda ir “airBaltic” stratēģija maršrutu jautājumos?

Redzam, ka celtniecībā strādājošie ceļo, tas ir liels bizness. Bet šobrīd ir vasaras sezona, pašlaik ir atpūtas galamērķi. Ja skatāmies uz “top” galamērķiem - Malaga, Roda, Grieķijas salas, Spānija. Tas ir normāli šiem mēnešiem. Augusts ir vasaras brīvdienu mēnesis visur Eiropā, tādēļ mūsu standarta biznesa maršrutiem nav tāds pats pieprasījums kā ierasts. Šogad arī tas neatgriezīsies iepriekšējā līmenī. Mūsu industrija redz, ka ar darbu saistīti ceļojumi atgriezīsies pie ierastā nākamgad, lielākā daļa šo lidojumu atgriezīsies nākamajā pavasarī. Daudzi uzņēmumi ir noteikuš iierobežojumus saviem darbiniekiem, aizliedzot tiem ceļot. Tiesa, daudzas kompānijas tagad saprot, ka ne visu var izdarīt tiešsaistē, piemēram, produkts ir jāredz, ja kaut ko pērk. Tātad pamazām mēs atgriežamies, bet vēl ir ierobežojumi, tādēļ pašlaik pārsvarā viss ir saistīts ar izklaidi - ģimeņu apciemošana un pilsētu apmeklēšana. Tas, ko dzirdam un pats to esmu redzējis, piemēram, Romā, kas parasti ir pārpildīta ar tūristiem, tagad ir daudz klusāk kā ierasts, kas ir patīkamāk.

Kādi ir jūsu novērojumi - cik droši tagad jūtas cilvēki lidojot?

Es domāju, ka visi ir mācījušies no šīs pandēmijas un “airBaltic” bija vieni no pirmajiem, praktiski, pirmie Eiropā, kas katram pasažierim deva sejas masku. Veselība un drošība “airBaltic” ir prioritāte un tas attiecas ne tikai uz pasažieriem, bet arī uz komandu. Tas, kas ir mainījies salīdzinājumā ar pandēmijas sākumu, bija prasība par to, ka pasažieriem ir nepieciešams vairāk vietas lidmašīnā, bet tagad viņi ir pieraduši pie šādas kārtības. Kad ēdat un dzerat, jūs masku varat novilkt, bet pēc tam tā atkal jāuzvelk. Bet pasažieri, īpaši tie, kas ceļo bieži, ir pieraduši un zina, kas tiem jādara. Inficēšanās lidmašīnās notiek reti, kas ir zinātniski pierādīts, jo inficēšanās pārsvarā notiek ārpus tām. Lidmašīnās ir filtri un gaiss tiek filtrēts. Tas, ko redzam, ir nogurums no masku valkāšanas. Eiropā cilvēki nogurst no masku valkāšanas, ja inficēšanās gadījumu skaits samazinās. Īpaši valstīs, kur vakcinācijas līmenis pieaug. Mums ir jāatgādina lidojuma laikā pasažieriem valkāt masku, ko mēs arī darām, un pasažieri arī seko noteikumiem. Tagad cilvēki ir pielāgojušies, masku valkā. Es ceru, ka kādu dienu mēs to izbeigsim, jo tas nav jauki, bet veselība un drošība ir pirmajā vietā. Kamēr pandēmija turpinās, ir jāseko noteikumiem. Bet lidojuma pieredze ir tā pati. Mēs arī dezinficējam lidmašīnas un mēģinām ar paziņojumu palīdzību organizēt izkāpšanu tā, lai cilvēki ietur distanci. Lielākā daļa aviokopmāniju to neievēro. Bet inficēšanās lidmašīnās nenotiek, un, ja notiek, tad ārpus tās. Visiem, kas iekāpj lidmašīnā, ir jāuzrāda, ka tie ir vakcinēti vai ir tests, tas nozīmē, ka ceļošana lidmašīnā ir droša. Pandēmija turpinās, tā nav beigusies, mums jāseko šiem noteikumiem un jālūdz pasažieriem tos ievērot, ko mēs arī darām.

Kāda situācija šobrīd ir ar personālu aviokompānijā? Cik daudzi atgriezās, vai šobrīd ir darbinieku trūkums un grūtības atrast darbiniekus?

Mēs darbā esam pieņēmusi atpakaļ aptuveni 120 cilvēku, esam arī pieņēmuši darbā jaunus darbiniekus. 140 cilvēki pašreiz ir pieņemti, bet bez darba bija 700 cilvēku un vēl esam tālu no tā, lai visi atgrieztos atpakaļ. Daži no viņiem neatgriezīsies, jo atraduši citu darbu. Ir liela darbspēka kustība Latvijā un arī Eiropā īpaši, tagad, vasaras mēnešos. Proti, cilvēki nevēlas vēl strādāt un atgriezīsies darbā, kad vasara beigsies. Mums nav problēmu ar cilvēku nolīgšanu, jo "airBaltic" joprojām ir lielākais darba devējs transporta sektorā, esam starptautisks zīmols. Mums ir konkurētspējīgas algas un ļoti labs nodrošinājums, ja šeit strādājat. Bet tas, ko redzam, ir spiediens uz algām. Algas palielinās, īpaši zemākajos līmeņos, un tas nav tikai mūsu industrijā. Tā jau ir pirmā inflācijas zīme, un, protams, nākotnē tas radīs grūtības, jo tām ir jābūt konkurētspējīgām.

Vai paredzat, ka būs laiks, kad atgriezīsieties pirmspandēmijas līmenī, ja runājam par darbinieku skaitu?

Mēs noteikti pārsniegsim to, nav šaubu, jo mums ir lidmašīnu piegādes un līdz ar tām mums ir jāpieņem darbā darbinieki. Ja runājam par lidmašīnas apkalpi, esam pieņēmuši atpakaļ darbā 80 cilvēkus, un te skaits atšķiras no tā, cik daudz ir lidmašīnu un cik daudz lidojam. Ar pilotu skaitu viss ir kārtībā. Esam pārprofilējuši propellerlidmašīnu pilotus uz jaunajām lidmašīnām. Mums joprojām ir 180 piloti, kas ir bez darba, sāksim viņus pieņemt atpakaļ februārī. Ziemas sezonā gaidāms mazāk satiksmes, bet vēlāk pavasarī kļūs vairāk. Pirms 2024. gada pārsniegsim to darbinieku skaitu, kas mums bija, jo būs vēl jaunas lidmašīnas.

Kāda šobrīd ir situācija ar vakcināciju “airBaltic” darbinieku vidū? Cik daudzi ir vakcinējušies un kam tā ir obligāta prasība?

Brīdī, kad mūs skāra pandēmija, bijām ļoti strikti jautājumā par Covid-19 noteikumiem, jo mūsu industrija ir cietusi smagi. Mēs ļoti ātri sasniedzām augstu vakcinācijas līmeni. "airBaltic", man šķiet, ir vadošie Latvijā, ja runājam par vakcinēto līmeni. 80% mūsu darbinieku ir vakcinēti vai imūni. Pilotu vidū šis skaits ir 90%, jo tie atrodas kabīnē. Mēs to sasniedzām, izglītojot cilvēkus un sakot: “Paklausieties, tas ir kaut kas, kam varam tikt pāri, un visi varam izkļūt no šīs pandēmijas”. Tiem, kas atgriežas "airBaltic" vai pievienojas mums, esam noteikuši, ka obligāti jābūt vakcinētam vai jābūt vakcinētam līdz brīdim, kad sāk pildīt darba pienākumus. Līgumā esam noteikuši, ka iespējams mainīt amatu vai saņemt algas paugstinājumu tikai tad, ja esi vakcinēts. Un tas darbojas, ar to esam kāpinājuši vakcinēto cilvēku skaitu. Biroju ēkā mums ir dzeltenā un zaļā zonā. Cilvēki, kas nav vakcinēti, nevar doties uz galvenajām uzņēmuma zonām. Mums ir elektroniskā identifikācija un jūs nevarat tur iekļūt, ja neesat vakcinēts. Iemesls ir tāds, ka vēlamies, lai darbs šeit ir norit bez ierobežojumiem. Tas ir veids, kā mēs to darām, un "airBaltic" rāda piemēru. Ideāli būtu, ja sasniegtu 90%. 100% būtu sarežģīti, jo ir medicīniski apsvērumi, kādēļ tas nevar notikt, un ir cilvēki, kas to nedarīs savu individuālo iemeslu dēļ. Bet, ja mēs šādā ceļā turpināsim, pandēmija kādudien būs galā.

Bet nedomājat par to, vai kādu atlaist, ja viņš nevakcinējas?

Tas nav iespējams, to nevar izdarīt. Mēs cenšamies izglītot katru nedēļu, rādām statistiku un stāstām daudz, lai arī uzrunātu cilvēkus, kuriem ir problēmas ar vakcināciju. Esam starptautiska aviokompānija un lidojam uz vairākām valstīm. Mums ir ierobežojumi, ka apkalpe dodas, piemēram, uz Dubaiju un viens no apkalpes locekļiem pēkšņi nevar iebraukt valstī, jo ir noteikums, ka valstī drīkst iebraukt tikai vakcinēti cilvēki. Mums kā starptautiskam spēlētājam vakcinācija ir ļoti svarīga, ir būtiski cilvēkus vakcinēt. Dažiem pienākumiem varbūt tas nav tik svarīgi, ja nav tieša kontakta ar klientu vai kolēģi, bet ir vispārīgs noteikums, ka darbiniekiem ir jābūt vakcinētiem un tas ir veids, kā mēs virzāmies uz priekšu.

Kā šobrīd izskatās aviokompānijas finanšu rādītāji? Vai tā vēl aizvien nes zaudējumus? Kādās pozīcijās ir zaudējumi un ar ko tie pārsvarā saistīti? Kad varētu atgriezties pie peļņas?

Mēs publicēsim savus pusgada rādītājus augusta beigās. Ir publicēti pērnā gada rezultāti, kad zaudējumi bija 270 miljoni eiro. Tas atspoguļoja pirmo pilno gadu Covid-19 laikā. Tagad esam otrajā Covid-19 gadā, kad vēl nevaram pateikt, kāds būs turpmākais gads. Bet, protams, ir skaidrs, kādas ir mūsu fiksētās izmaksas. Covid-19 sākumā samazinājām izmaksas, lai tiktu līdz minimumam, bet spētu uzturēt aviokompāniju. Mūsu minimālās izmaksas ir aptuveni 182 miljoni eiro gadā, ja nelidojam un paturam darbiniekus, lai būtu spējīgi lidot un uzturēt lidmašīnas. Tas ir saistīts ar aviokompānijas struktūru, jo lidmašīna ir ļoti dārgs aktīvs. Jūs nevarat pateikt, ka es nemaksāšu par līzingu, tas nav iespējams. Jūs to varat darīt tikai tad, ja bankrotējat, tad varat pārstāt maksāt, bet zaudējat visu, kas jums bija. Tagad mums nepieciešams strādāt un nopelnīt naudu, lai sasniegtu, pirmkārt, šos 182 miljonus. Tas, ko nopelnīsim vairāk, tas, protams, mazinās zaudējumus. Vēl nevaram pateikt, kādus rezultātus parādīsim šogad, bet skaidrs ir tas, ka 2020. gadu mēs arī noteikti noslēgsim ar zaudējumiem. Mūsu biznesa plāns, ko esam iesnieguši Eiropas Savienībai un Ministru kabinetam, paredz, ka atgriezīsimies pie peļņas 2023. gadā.