Pat ja es taisītu filmu par jūras mēles fileju, tā filma būtu par mani – tā savulaik atzinis pasaulslavenais itāļu kinorežisors Federiko Fellīni, uzsverot, cik viņa filmas ir personiskas. Ar savām atziņām, atmiņām un stāstiem par filmu tapšanu viņš dalījies autobiogrāfijā "Veidot filmu", kas tagad iztulkota un klajā nākusi arī latviešu valodā.

Līdzīgi kā Fellīni filmās, arī viņa grāmatā ir daudz tēlainības, reāli fakti tajā savijas ar sapņiem un fantāziju. Stāsta grāmatas tulkotājas Jana Bērziņa un Līva Trektere.

Filma "Kabīrijas naktis" ar lielisko Nino Rotas mūziku un Džuljetu Mazīnu galvenajā lomā ir viens no Federiko Fellīni meistardarbiem, kura tapšanas stāstu ir ļoti interesanti uzzināt viņa paša sarakstītajā autobiogrāfijā. Tāpat kā atmiņas par citu, ne mazāk slavenu filmu aizkulisēm.

Fellīni grāmatā uzsvēris, ka viņam ļoti grūti atbildēt uz jautājumu, kā dzimst viņa filmu idejas. Dažkārt tās varot ierosināt kāda it kā pavisam nenozīmīga detaļa. Piemēram, atmiņa par kādu skatienu vai kāda melodija, kas uzpeld prātā un vajā vairākas dienas. Bet piemēram filma "Saldā dzīve" viņam pieteikusies kādā saulainā rītā, kad pa ielu gājusi sieviete modīgā kleitā, liekot izskatīties viņai ļoti dīvaini.

Fellīni grāmatā var arī uzzināt, kā aizritēja viņa bērnība Rimini pilsētā, kā viņš darbojās kā karikatūrists, žurnālists un scenārists Romā, kā notika liktenīgā tikšanās ar Robertu Rosellīni, kas bija izšķiroša, lai arī viņš kļūtu par kinorežisoru, kā arī, protams, kāda bija viņa sadarbība ar sievu, aktrisi Džuljetu Mazīnu.

Grāmata tomēr nav autobiogrāfija tradicionālajā nozīmē, Fellīni arī rakstot izpaudies līdzīgi kā uzņemot filmas, stāsta tulkotāja Jana Bērziņa.

Jana Bērziņa grāmatu tulkoja ciešā sadarbībā ar savu meitu Līvu Trekteri, kura studē Itālijā un tāpat kā Jana ir ļoti liela Itālijas kultūras mīļotāja. Tulkošana gan izrādījās cietāks rieksts nekā viņas sākumā domāja.